Purvīša balvai nominēta Skuja Braden izstāde Samsāra, īpaši izceļot izstādes centrālo daļu Ilgas altāris, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (14.03.–27.09.2020.).
"Skuja Braden radošā darbība Latvijas mākslas scēnā iezīmējās kā spilgta, savrupa un neparasta parādība, kas īpaši pamanāma kļuvusi pašreiz, sabalsojoties ar pasaulē aktuālajiem feminisma kustības naratīviem un keramikas kā radošās domas izpausmes veida renesansi.
Izstādē Samsāra ar barokālu vērienu un jaudu grupējās un sablīvējās gan groteski viepļi un laikabiedru portreti, gan makabriskās noskaņās vibrējoši galvaskausi un moralizējošu tikumu un netikumu parāde, gan prostitūtas, geišas, suņi un politiķi. Kultūrvēsturiskas references mijās ar feminisma un kritiskās domas manifestācijām, nekautrējoties no triviālām banalitātēm, kas brīžiem, šķiet, jau pārsniedz labas gaumes robežas. Un, iespējams, vienā brīdī tā visa liekas par daudz. Bet pārsteidzoši, ka tieši šis eksplozīvi barokālais un manieriski piesātinātais izstādes musturs, kurā savijas visi neskaitāmie stāstu pavedieni un kas ir risināts ar visai arhaiskas tehnikas, nevis jauno tehnoloģiju, palīdzību, rada gandrīz detonējušu efektu, ļaujot ļoti precīzā un mūsdienīgā veidā ieraudzīt šī brīža pasaules grotesko seju, kā arī gandrīz pravietiskā intonācijā izgaismot ārkārtas situāciju, kurai pasaule patreiz virzās cauri," nomināciju pamato kuratore, mākslas zinātniece un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
"Pārsteidz ne vien keramikas darbu apgleznojuma tematiskās variācijas, bet arī objektu formveide un neticamā plastika, veidolu veselums, par spīti tam, ka laba daļa no piedāvājuma nav darināta ierastas keramikas simetriskuma robežās. (..) Izstādes spēku rada arī tās konceptuālais uzstādījums. Samsāra ir veselumu apzīmējošs vārds – efektīgs uzstādījums tematiskam kopplānam tik vērienīgai izstādei. Keramikas izstrādājumus pavada teksti; autores tajos brīvā literārā stilā apraksta savus ieskatus par pasauli, darbu, ietekmēm un teorētiskajiem ieskatiem. Budisms ir būtisks Skuja Braden redzējumā, citi iedvesmas avoti nav tik uzskatāmi izcelti, acīmredzami esat aicināti tos uzmeklēt un izprast paši. Ir patīkami mākslas ekspozīcijā lasīt pašu autoru domas, kuras ir jēgpilni un literāri baudāmi pierakstītas un sniedz pietiekamu terminoloģisku materiālu izpratnei, mākslas darbiem ierasto atvērtību ierobežo un uzrāda interpretācijas vadlīnijas," papildina filozofs Kārlis Vērpe.
Balvai nominēta Kaspara Groševa multimediālā instalācija Cita istaba mākslas festivāla Cēsis 2020 ietvaros (25.07.–28.08.2020.).
"Kaspara Groševa radītajā multimediālajā instalācijā Cita istaba daudzslāņainā griezumā atklājās mākslinieka daudzpusīgās radošās darbības dažādie aspekti, savā ziņā veidojot parafrāzi par Gesamtkunstwerk jeb totālā mākslas darba formātu laikmetīgās mākslas kontekstā. Glezniecība mijiedarbojās ar skaņu, ļaujot dažādiem analogajiem un digitālajiem skaņu radīšanas un atskaņošanas instrumentiem un aparātiem kļūt par neatņemamu instalācijas sastāvdaļu, par redīmeidiem, kuriem iedvesta jauna dzīvība. Piesātinātā un fragmentētā telpa kļūst par iegremdējošu vidi, kurā skatītājs var ļauties nepastarpinātam sajūtu piedzīvojumam. Citu istabu iespējams arī aplūkot dialogā ar feminisma kontekstā hrestomatisko Virdžīnijas Vulfas romānu Sava istaba, pārjautājot maskulīnās pasaules uztveres stereotipus mūsdienu sabiedrībā," vērtē kuratore, mākslas zinātniece un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese.
Balvai nominēts Līgas Spundes darbs Neviena svētība par ļaunu nenāks festivāla Survival Kit 11 ietvaros Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā (04.09.–04.10.2020.).
"Līgas Spundes darbs Neviena svētība par ļaunu nenāks ir stāsts par pašas autores attiecībām ar garīgām praksēm, kā arī izmanto atsauces uz amerikāņa Deivida Vetera situāciju - dzīvi, kuru viņam kombinēta imūndeficīta sindroma dēļ mediķu un vecāku lēmuma rezultātā nācās pavadīt iekštelpās. Mākslas darbs skar vairākus jebkurā sabiedrībā būtiskus jautājumus, kas saistīti ar medicīnas sistēmu, kas bieži ignorē pacientu emocionālās un psiholoģiskās vajadzības, ar pārlieku lielu tieksmi pasargājot sev tuvos cilvēkus, ignorējot viņu pašu vēlmes un vajadzības un ieslogot tos savu gaidu egoistiskos "burbuļos", un ar pievēršanos pseido garīgām un apšaubāmām praksēm kā vienīgajam iespējamajam glābiņam. Līga Spunde no izstādes uz izstādi pārliecinoši rāda fenomenālu spēju realizēt savas idejas materiālā, kas tādējādi arī kļūst par vēstījuma sastāvdaļu. Šajā gadījumā darbā redzamie altāra eņģeļi, baltais žogs ar svēto medaljoniem un talismaniem, kā arī mirušās žurciņas, kuras radītas no mīkstām poliuretāna putām, kas ir bieži izmantots materiāls izolācijas procesā, kļūst par metaforu plašākam kontekstam. Videodarbā neitrālā vidē veidotais tēlu dialogs, brīžiem monologs tikai vēl vairāk paspilgtina distances un atsvešinātības sajūtu. Uzskatu, ka nomināciju pamato Līgas Spundes spēja radīt saturā un formā vienotu telpu, kurā konkrēts stāsts pārtop par metaforu šim vai citam krīzes laikam un tā atstātajiem nospiedumiem uz sabiedrības emocionālo veselību," pamato LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.
Balvai nominētas arī Valda Celma kinētiskās skulptūras Dzīvības ritmi un Pozitrons otrās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles izstādē Viss reizē zied (20.08.–13.09.2020.).
"RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai šogad.
Kinētiskās lielformāta skulptūras Dzīvības ritmi un Pozitrons caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai pat laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma," vērtē kuratore Elīna Sproģe.
"Kad jau šķiet, ka dialogs starp postindustriālo vidi un postlaikmetīgo mākslu ir ieguvis pašpietiekamu rituālu aprises. Kad liekas, ka visi argumenti un retoriskie paņēmieni jau ir pielietoti. Kad visas manifestācijas ir apliecinātas. Kad jau šķiet, ka nekas vairs neizraus skatītāju no vieglā transa stāvokļa, tad kā mākslas bezgalīgo svētceļojumu mērķis – Dzīvības ritmi.
Valda Celma darbs koncentrēja visa pēdējā pusgadsimta Latvijas un latviešu mākslas un nācijas garīgo ceļojumu. Lokalitātes un globālisma konteksts; kinētiskās un amatu mākslas (dizaina, mākslinieciskās konstruēšanas, rūpnieciskās mākslas, tehniskās estētikas) estētiskās mijiedarbības; neosakralitātes un neospiritualitātes izaicinājums industriālās sabiedrības pēdējiem bruņiniekiem un postkosmiskā metafizika, tas viss piepeši koncentrējās vienā vienīgā mākslas darbā. Vienā darbā, kurš izteica visu, ko tajā brīdī gribējās ieraudzīt. Viss ir pateikts. Dzīvības ritmi," papildina Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr.Art. Andris Teikmanis.
Kopumā šajā periodā nominācijām tika izvirzīti astoņi mākslas notikumi, un to skaitā bija:
- Aļņa Stakles izstāde Ne zirgs, ne tīģeris Latvijas Fotogrāfijas muzejā (27.08.–04.10.2020.)
- Lindas Boļšakovas darbs Semina futuri: iedīgļi nākotnes līdzāspastāvēšanai tapis. sadarbībā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi, Dr. biol. Daci Kļaviņu Tēlniecības kvadriennāles ietvaros Rīgas pilsētvidē (05.–31.10.2020.).
- Ata Jākobsona izstāde Klātbūtne Bauskas muzejā (11.09.–06.10.2020.).
- Ievas Iltneres izstāde Diapozitīvu vakars galerijā Mākslas XO (03.09.–10.10.2020.).
No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas ekspertu darba grupā strādā LNMM izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe un galerijas Careva dibinātāja un vadītāja Alise Careva. No 2019. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore Elīna Sproģe. Viņa nomainīja kuratoru, mākslas teorētiķi Kasparu Vanagu.
No 2020. gada 1. janvāra ekspertu komandā sākusi strādāt kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci, kuratori Ievu Kalniņu.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA Alfor.