Izstāde pievēršas postsociālisma un postkoloniālisma nospiedumiem šodienas sabiedrībā un kultūrā un to atbalsotajām pārmaiņām Latvijā, Baltijā un plašākā reģionā caur vides, tās pārmaiņu un ekoloģijas perspektīvām. Izstāde būs skatāma no 2. novembra līdz 15. janvārim, un tās ietvaros notiks arī plaša publiskā programma ar mākslinieku darbnīcām, diskusijām un lekcijām.
Izstādē piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas un Nīderlandes: Aurēlija Maknīte, Anna Škodenko, Darja Popolitova, Viktors Gurovs un Francisko Martiness, Diāna Leloneka, Emīlija Škarnulīte, Haralds Matulis, Inga Erdmane, Linda Boļšakova, Līga Spunde, Maija Demitere, Maria Kapajeva, Oļa Mihaiļuka, Kvīnsijs Gario, Rasa Šmite un Raitis Šmits, Vika Eksta un Anna Griķe.
Izstādes kuratore – Ieva Astahovska.
Postkoloniālisma un dekoloniālisma pieejas, lai pārskatītu sarežģītās pagātnes un tagadnes attiecības, Austrumeiropā un postpadomju reģionā ir ieguvušas jaunu aktualitāti līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šo pieeju mērķis ir sniegt jaunus skatpunktus un kritiskas norādes, kā domāt par koloniālās, imperiālās, arī okupācijas varas ilgstošo iespaidu arī pēc tās šķietamām beigām, un patiesu atbrīvošanos no tā. Interpretējot plašāk, dekoloniālisms ietver arī jaunus skatījumus uz cilvēka un vides savstarpējām attiecībām, dominējošo, patērējošo ietekmi uz dabu, un nepieciešamību to mainīt.
Izstādes Dekoloniālās ekoloģijas mākslinieki pievērsīsies mūsu nesenās pagātnes un šodienas, cilvēka un tā apkārt esošās vides attiecībām, izceļot tādas tēmas kā (post)padomju mantojums, vietas nozīme un pieredze, atmiņa, tehnoloģiju un industriju ietekmētās ainavas, ekoloģisko jautājumu kultūras nozīmes un sociālās prakses, un alternatīvas stratēģijas vides krīzes un klimata pārmaiņu mesto izaicinājumu pārvarēšanai.
Reģionālos kontekstus caur ekoloģiju prizmu mākslinieki izcels, pievēršoties Baltijas jūras piesārņojumam, padomju laikā mākslīgi pārveidoto ainavu atgriešanai dabiskā stāvoklī, cilvēku ikdienas dzīvei postindustriālos un ekoloģiski noplicinātos robežreģionos, aukstā kara mantojumam, kas turpinās tehnopolitisko infrastruktūru ainavās un joprojām atgādina par sarežģītajām koloniālajām attiecībām, kas pastāvēja starp padomju centru un perifērijām.
Virkni izstādes dabu virzījušas posthumānisma idejas, kas komentē attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, sabiedrību un vidi. Tādas tēmas kā atmiņa, ko sevī glabā vai kas tiek zaudēta kopā ar augiem mums līdzās, vai to nozīme, lai samierinātos vai dziedinātu pagātni. Politisko jautājumu aktualizēšana caur ekoloģijas un vides aizsardzības prizmu, ekopolitika, aktīvisma un kolektīvisma prakses, un ekoloģiskā solidaritāte / padomju un pēcpadomju laika atstātie nospiedumi. Izstādes mākslas darbi pievērsīsies arī tādām ikdienā būtiskām tēmām kā vide un patēriņš, lietu dzīve un "pēcdzīve", atkritumu industrija, kas ietekmē arī dzīvo dabu mums līdzās, dārza prakses un alternatīvas pārtikas audzēšanas metodes, atgriešanās pie dabas kā digitālais detokss jeb iespēja atjaunot emocionālos resursus.
Izstāde Dekoloniālās ekoloģijas turpina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra īstenoto projektu Pārdomājot postsociālismu caur postkoloniālismu Baltijā, kas pievēršas pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām Latvijā un Baltijā caur aktuālās ekoloģiskās krīzes, vides jautājumu un nacionālisma prizmu. Projekta ietvaros noritējis tiešsaistes diskusiju cikls ar Baltijas māksliniekiem un pētniekiem par tādām tēmām kā koloniālās pagātnes mantojuma atspoguļojums, ekokritiskas vides perspektīvas, dzimtes un kvīriskā konteksti, aukstā kara mantojums, vides jautājumi Baltijas mākslas vēsturē, feminisma un sieviešu kustības Baltijā, dārzkopība un pašnodrošinājums kā mākslas prakse, un dekolonizācijas naratīvi Ukrainas mākslā. Sadarbība ar māksliniekiem, kas piedalās izstādē, aizsākta jau māksliniecisko pētījumu publiskajā programmā Pārmaiņu ekosistēmas, kas Rīgas pilsētvidē notika 2021 gada nogalē, kā arī LLMC vasaras skolā Postsociālisma ekoloģijas.
Izstādes ir daļa no projekta No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni, ko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido sadarbībā ar Nacionālās mākslas galeriju Viļņā, OFF-Biennāli Budapeštā, Lodzas mākslas muzeju un Malmes mākslas muzeju Eiropas Savienības programmas Radošā Eiropa ietvaros. Šis projekts pievēršas jautājumiem, kas saistīti ar pagātnes un šodienas samezglotajām attiecībām, alternatīvām pieejām auditorijas iesaistē, mākslas mediācijā un starpdisciplinārās sadarbībās.