Londonas Modes un tekstilmākslas muzejā notiekošā Zandras Roudsas retrospekcija ir veltīta viņas daiļrades 50 gadu jubilejai. Tajā var aplūkot tērpus, audumu paraugus un arhīva materiālus. Zandra Roudsa ir žilbinoša personība – tādas ir arī viņas radītās kleitas, un tāda ir arī ekspozīcija. Šeit ir daudz zelta, rozā, sarkanās, violetās un oranžās krāsas. Gaisā plīvo zīds, šifons un atlass – dzīve kā košums. Katru no piecdesmit karjeras gadiem – sākot ar 1969. gadu – simbolizē kāds no ikoniskajiem Zandras Roudsas veidotajiem tērpiem vai to kombinācija. Izstāde Zandra Rhodes: 50 Years of Fabulous būs atvērta līdz 26. janvārim.
Oranži rozīgā māja
Londonas Modes un tekstilmākslas muzejs ir Zandras Roudsas lolojums. Tas tika atklāts 2003. gadā. Šis ir vienīgais muzejs Lielbritānijā, kas ir veltīts modei, turklāt tas ir iedvesmas, atbalsta un mācību platforma jaunajiem māksliniekiem, kuri strādā modē un dizainā. Tagad muzejs ietilpst Londonas Ņūemas koledžas struktūrā, un Zandra Roudsa vairs nespēlē aktīvu lomu tā ikdienas dzīvē. Taču viņai ir apartamenti muzeja spilgtajā oranži rozīgajā ēkā, ko pēc dizaineres aicinājuma projektējis meksikāņu arhitekts Rikardo Legoreta. Muzejs ir neliels, taču to nevar nepamanīt. Tas ir pavisam netālu no populārās galerijas White Cube Bermondsijas rajonā (galerijā White Cube notiek vācu laikmetīgās mākslas milža Anzelma Kīfera vērienīgā jaundarbu skate; līdz 26. janvārim).
Veidojot muzeju, Zandra Roudsa vēlējās pievērst īpašu uzmanību tekstilmākslai. "Es gribēju radīt mājvietu britu dizaineriem. Mūsu mākslinieki ir atstājuši lielu ietekmi uz visu pasauli, taču viņu nozīme netiek pienācīgi novērtēta," apgalvo Zandra Roudsa. "Mode un tekstilmāksla ir pelnījusi atzinību. Tā prasa tikpat daudz darba kā glezniecība, taču, ja esi dizainers un strādā ar tekstilu, tavu nodarbi raksturo kā dekoratīvo mākslu. Ja esi gleznotājs, tu esi īsts mākslinieks. Manuprāt, nav nekādas atšķirības. Man patīk modes izstādes. No nesen redzētā mani uzrunāja Azedīna Alaijas (1935–2017) izstāde Londonas Dizaina muzejā – viņš bija amizants, maziņš adītājs," stāsta Zandra Roudsa.
Šogad 19. septembrī Zandra Roudsa svinēs 80 gadu jubileju. Nenogurdināmā māksliniece uzsver, ka viņu interesē pārmaiņas sabiedrībā, kas ir saistītas ar dzimtes, orientācijas un dzimuma identitātes jautājumiem: "Tas viss mani intriģē, jo atstāj lielu ietekmi uz modi. Tas, kā cilvēks vēlas būt uztverts, ietekmē viņa apģērba izvēli. Dažas no manām kleitām ir izteikti sievišķīgas, taču šīs kleitu īpašības var mainīties atkarībā no tā, kas un kā tās valkā."
Rakstu zīmju ritms
Zandra Roudsa ir unikāla ar to, ka pati allaž ir veidojusi audumu dizainu, dodot priekšroku spilgtām krāsām, izsmalcinātiem zīmējumiem, eksotiskiem ornamentiem un vinjetēm. Līdzīgi ir strādājuši viņas priekšgājēji – franču māksliniece Sonja Delonē un itālis Emilio Puči. Viņu radītās modes pamatā bija auduma zīmējumi. Zandras Roudsas oriģinālajiem auduma paraugiem ir veltīta atsevišķa ekspozīcijas sadaļa. Šī izstāžu zāle pārvērsta par "šifona mežu". Retrospekcija sniedz ieskatu Zandras Roudsas piezīmju blokos. Šeit var aplūkot viņas zīmējumus un ilustrāciju reprodukcijas. Izstādē ir parādīts ceļš no pirmās skices, kas kļūst par pamatu auduma dizainam, līdz tērpam.
Zandras Roudsas modi raksturo rūpīga auduma zīmējuma izstrāde, tērpa konstrukcija un struktūra, kuru lielā mērā nosaka tieši auduma rakstu zīmju ritms. Māksliniece cītīgi pētījusi, kā uzvedas un mainās viņas radītais ornaments auduma un ķermeņa mijiedarbības rezultātā. Svarīgi, ka auduma dizainā ir jūtama mākslinieces roka – zīmējumi netiek pārlieku digitalizēti un manipulēti. Tas, kas ir redzams uz auduma, ir ļoti tuvu tam, kas ir atspoguļots mākslinieces blociņos, kuri viņai vienmēr ir līdzi. Viņa no tiem nekad nerauj ārā lapas un neizmet savus zīmējumus.
"Mana māte strādāja drēbnieku darbnīcā, un mums mājās bija daudz modes žurnālu. Taču tikai 60. gadu sākumā, kad studēju Karaliskajā mākslas koledžā Londonā, es sāku apsvērt domu, ka pati varētu izmantot sava dizaina audumus kleitu veidošanai. Tajā laikā ļoti slavens kļuva mākslinieks Emilio Puči, kurš uz mani atstājis dziļu iespaidu. Kad Emilio Puči ieradās Londonā, mani ar viņu iepazīstināja, jo visi bija pārliecināti, ka viņš paņems mani darbā, taču tas nenotika," sarunā ar laikrakstu The Guardian saka Zandra Roudsa.
Popārta periods
Viņas radošās metodes pamatā vienmēr ir bijusi zīmēšana: «Es zīmēju katru dienu un allaž esmu zīmējusi. Jaunībā domāju, ka veidošu grāmatu ilustrācijas un strādāšu par pasniedzēju. Taču skolotāja – slavenā 50.–60. gadu tekstilmāksliniece Barbara Brauna – pievērsa manu uzmanību tekstilam. Sākotnēji plānoju, ka radīšu audumus mēbelēm, interjera objektiem un aizkariem, taču otrajā mācību gadā Karaliskajā mākslas koledžā ieinteresējos par audumiem, kas domāti apģērba radīšanai. Mani fascinēja, kā audums, tā dizains un zīmējums veido tērpa siluetu."
Karaliskajā mākslas koledžā Londonā Zandra Roudsa mācījās no 1962. līdz 1965. gadam, par savu virzienu izvēloties tekstilmākslu. Tas bija popārta periods, un citu talantīgu studentu, piemēram, gleznotāja Deivida Hoknija, klātbūtne spēcīgi ietekmēja Zandru Roudsu. Turklāt augstskolā tika praktizēta starpdisciplināra pieeja mācībām, un dažādu programmu studenti un pasniedzēji aktīvi apmainījās idejām. Zandrai Roudsai neeksistēja robežas starp tekstilmākslu, glezniecību, performanci un modi – šo vīziju viņa saglabā joprojām. Zandra Roudsa labi pārzina mākslas vēsturi, viņas darbu iedvesmojis arī Anrī Matiss.
Sākt profesionālo karjeru nebija viegli: 60. gadu otrajā pusē dizaineres veidotos audumus britu ražotāji uzskatīja par pārāk avangardiskiem masveida tirgum, tāpēc Zandra Roudsa pārdeva savus darbus nevis lieliem uzņēmumiem, bet modes dizaineriem Karaliskās mākslas koledžas absolventiem. "Es skatījos, kā manus audumus izmanto modes mākslinieki, un man bija skaidrs – uz ķermeņa tie varētu izskatīties daudz pievilcīgāk. Šis nav labākais manu audumu pielietojums!" saka Zandra Roudsa.
1967. gadā viņa kopā ar modes mākslinieci Silviju Eitoni atvēra savu pirmo veikalu Londonā. Viņu partnerība ilga tikai gadu (Silvija Eitone radīja tērpus no Zandras Roudsas audumiem). Pamazām Zandra Roudsa pati sāka veidot kleitas no saviem audumiem, lai gan izglītības un pieredzes modes dizainā viņai nebija: "Man bija jāiemācās, kā ienest savu audumu zīmējumus modes pasaulē. Man nešķita, ka modes dizains ir kāds liels noslēpums. Man tikai bija jāatrod veids, kā to visu sākt."
Jābrauc uz Ņujorku
Savu modes zīmolu Zandra Roudsa nodibināja 1969. gadā. "Man ieteica radīt tērpu kolekciju un doties uz Ameriku. Tā es arī izdarīju. Aizbraucu ar pirmo kolekciju uz Ņujorku un devos uz divu populārāko žurnālu – Vogue un Women’s Wear Daily – redakciju. Abi izdevumi iekļāva to savos apskatos," savus pirmsākumus industrijā atceras Zandra Roudsa.
70.–80. gados Zandra Roudsa bija viena no populārākajām britu modes māksliniecēm pasaulē. Viņa ir viena no pirmajām dizainerēm, kura 80. gados sākusi veidot modes skates kā vērienīgus, dramatiskus šovus. Viņas klientu vidū ir bijuši mūziķi Fredijs Merkurijs, Šēra, Daiena Rosa un Debija Herija, princese Diāna, Žaklīna Kenedija, sabiedrības dāma Bjanka Džegere, aktrise Elizabete Teilore un modele Keita Mosa.
Spēlfilmai par grupas Queen solistu Frediju Merkuriju Bohēmista rapsodija/ Bohemian Rhapsody (2018) Zandra Roudsa rekonstruējusi tērpus, kuru oriģinālus Queen dalībniekiem viņa radīja 1976. gada maijā. Aktrise un dziedātāja Bārbra Streizande pasūtīja Zandrai Roudsai tērpu savam grandiozajam 2019. gada vasaras koncertam Londonas Haidparkā, un šis kostīms ir viens no retrospekcijas eksponātiem. Kopš 2000. gada māksliniece veido kostīmus operai – izrādes Aīda, Pērļu zvejnieki un Burvju flauta uzvestas Londonā, Sandjego, Hjūstonā un Sanfrancisko.
Furors asamblejā
Zandru Roudsu labi pazīst arī Latvijā. 1999. gada novembrī dizainere kopā ar savu tuvāko domubiedru mākslinieku Endrū Loganu viesojās piektajā Modes asamblejā Rīgā. Viņu kopīgā modes skate notika Latvijas Nacionālajā operā. "Patiesībā es ar Zandru Roudsu iepazinos 1990. gadā pirmajā Modes asamblejā – ar viņas tērpiem. Trīs vakarkleitas tika atvestas uz Jūrmalu, tās atveda Endrū Logans," stāsta Modes asamblejas dibinātājs Bruno Birmanis.
"Pēc tam Londonā iepazināmies personīgi un sadraudzējāmies. Kādu nedēļu pat esmu dzīvojis pie viņas mājā. Protams, Zandras Roudsas vizīte Rīgā 1999. gadā izraisīja mazu furoru, jo viņa ir dizainere, kura ģērbusi princesi Diānu, Frediju Merkuriju un daudzus citus. Viņa bija un ir Londonas modes un mākslas bohēmas loka dalībniece, viena no redzamākajām. Pie šī loka pieder arī Endrū Logans, Braiens Īno, Deivids Bovijs, Dereks Džārmens, Dagijs Fīldss, Fredijs Merkurijs un citi. Viņa ir izteikti un pārdroši koša, ekscentriski glamūrīga un popārtam tuva, lai gan deklarējusi sevi par "panku princesi", par to viņa pastāvīgi kašķējās ar Vivjenu Vestvudu un Malkolmu Maklarenu. Šķiet, Zandra Roudsa ir tikpat svarīgs britu ekscentriskās modes komponents kā Vivjena Vestvuda. Virzieni dažādi, tāpat kā attieksme, vizuālais un formas konteksts, ideju naratīvi, bet jēga – viena. Plašāka skatījuma māksliniece ir Zandra. Varbūt tāpēc, ka braukājusi un strādājusi gan Holivudā, gan Londonā un nav ieciklējusies uz gatavo apģērbu prêt-à-porter, uz lielo biznesu. Viņa ir personiskāka, intīmāka... Un traka joprojām," Zandru Roudsu raksturo Bruno Birmanis.
Karjeras renesanse
Kad modē bija minimālisms un atturīgums, maksimālistes Zandras Roudsas popularitāte samazinājās, taču viņa neatlaidīgi turpināja strādāt. Kārtējo uzplaukumu dizainere piedzīvoja XXI gadsimta sākumā: tolaik slavas virsotnē esošais Džons Galjano atdzīvināja interesi par šifonu – šķietami vecmodīgu materiālu. Pateicoties Džonam Galjano, visi pēkšņi atcerējās Zandras Roudsas kolorītās, lidojošās šifona kleitas. Viņas ieguldījums modes vēsturē ir novērtēts. 2014. gadā Elizabete II piešķīra Zandrai Roudsai Britu impērijas ordeņa augstāko – dāmas – titulu.
Daudziem patīk, ka viņa pirmām kārtām ir māksliniece, nevis uzņēmēja. Zandras Roudsas dizaina audumus savās kolekcijās pēdējos gados izmantojuši modes nami Valentino, Dior, Fendi un Anna Sui. Speciāli Valentino 2017. gada pavasara/vasaras kolekcijai Zandra Roudsa radījusi auduma rakstus, kurus iedvesmojusi renesanses māksla un Hieronima Bosa triptihs Pasaulīgo baudu dārzs.
Zandra Roudsa uzmanīgi vēro pasauli sev apkārt. Viņas iztēli veicina ceļošana: "Arī ceļojumos man katru dienu ir jārada zīmējums, pat ja esmu kādā pavisam neiedvesmojošā vietā. Tas ir noteikums, ko esmu sev izvirzījusi. Es varu uzzīmēt jebko – kaut rokturi, ko esmu ieraudzījusi, vai kādu krokodila skulptūru, ar ko izrotātas durvis. Es kaut ko pamanu un zīmēju to. Varu uzzīmēt kādu dzīvnieku, un tas pēc tam iedvesmos kādu jaunu auduma dizainu. Ikvienam, kurš zīmē kaut kur ārā, ir jāspēj tikt galā ar apmulsumu, ko rada apkārtējo uzmanība: tev paiet garām, skatās pār plecu, ko tu dari, un tev kļūst neērti, taču tu turpini zīmēt un ar laiku pierodi pie cilvēku reakcijas. Zīmējums ienāk dziļi prātā un tur paliek. Uzņemt fotogrāfiju ir pārāk vienkārši. Tagad visiem ir datori, un cilvēki vairs nezīmē."
Vienmēr neatkarīga
Globalizētajā, komerciālajā modes pasaulē viņa ir spējusi saglabāt savu neatkarīgo statusu. "Neviens mani nekad nav finansiāli atbalstījis, taču es turpināju strādāt. Pati allaž esmu radījusi sev gan darbavietu – izņemot tikai pasniedzējas darbu –, gan telpu, kurā varu īstenot savas ieceres," uzsver Zandra Roudsa. "Mode ir kļuvusi par biznesu. Pirms daudziem gadiem man bija ļoti lieli panākumi Amerikā, taču pašlaik man nākas pacīnīties, lai izdzīvotu. Es mīlu savu darbu un joprojām esmu gatava cīnīties tā dēļ." Viens no jaunākajiem Zandras Roudsas projektiem ir mājas piederumu līnija, kas top sadarbībā ar Zviedrijas gigantu IKEA.
"Mana devīze – nekad nepadodies un nenolaid rokas! Uzticies savam darbam, un tas parādīs pareizo ceļu. Visiem ir veiksmes un neveiksmes. Ja ir piedzīvots kritiens, ir jāturpina strādāt ar entuziasmu – viss atkal būs labi," ir pārliecināta Zandra Roudsa. Vai visi piecdesmit karjeras gadi ir bijuši lieliski, kā tiek akcentēts retrospekcijas nosaukumā Zandra Rhodes: 50 Years of Fabulous? "Protams, ne. Taču tos, kuri nebija lieliski, es vienkārši ignorēju," atbild modes un mākslas leģenda. Vitalitāte, optimisms un dzīvesprieks ir Zandras Roudsas kredo.
Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu
