Izstādē eksponētas trīs fotosērijas, kas atspoguļo viņa unikālo fotografēšanas veidu un uzsver zviedru fotogrāfa attēlu emocionālo iedarbību.
Fotosērija Latvija, Karosta (1996) atgādina par viņa ilgajām attiecībām ar Latviju, kuru fotogrāfs vairākkārt apceļojis, apmeklējot gan laukus, gan pilsētas. "Šī fotosērija ir rietumnieka skatījums uz mūsu postsovjetisko vidi, kura uz viņu iedarbojas ārkārtīgi spēcīgi un pret kuru mums pašiem ir izlīdzināts skatījums, jo Padomju Savienības paliekas ir saglabājušās daudzās Latvijas pilsētās, līdz ar to mēs neesam tik emocionāli pārsteigti. Tāpēc ir vērts paraudzīties uz šo mantojumu ar viņa acīm, lai saprastu, ka tā ir milzīga trauma un vāts, kas joprojām ir jādziedē," sarunā ar Dienu stāsta viena no izstādes kuratorēm Inga Šteimane.
Viņa piebilst, ka šajā fotosērijā spilgti izpaužas Larsa Tūnbjērka rokraksts, kas viņam atnesis atpazīstamību ne tikai Zviedrijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Par fotogrāfa izrāvienu savulaik kļuva fotosērija Valsts valstī, kas 1995. gadā eksponēta Starptautiskajā fotogrāfijas centrā Ņujorkā. "Larsam Tūnbjērkam piemīt empātija un spēja identificēties ar varoņiem un vidi. Viņš ir pieticīgs, sirsnīgs un vienlaikus kritizējošs, kuram savas personības dēļ izdodas panākt, ka kritika nekrīt uz nerviem un nešķiet augstprātīga," raksturo kuratore.
Savā fotosērijā I love Borås! (1988–1995) fotogrāfs iemūžinājis Zviedrijas ikdienu un izvadā pa tālaika lielveikaliem, ballītēm, mazpilsētu ielām, atrakciju parkiem, degvielas uzpildes stacijām un citām vietām, atklājot tumšu un sirreālu skatījumu uz Zviedriju ekonomiskās lejupslīdes laikā un uz mūsdienu Rietumu sabiedrību kopumā.
Savukārt trešajā fotosērijā Birojs (1994–1999) Larss Tūnbjērks ir pievērsies birojiem un piedāvā izpētīt 90. gadu darba telpas ar tam periodam raksturīgajiem datoriem un faksiem, no kuriem plūst ārā bezgala garas papīra loksnes. "No vizuālās mākslas viedokļa var izcelt fotogrāfa skatījumu caur formu, jo viņš raugās uz biroju kā uz telpu ar noteiktu arhitektonisko risinājumu un noteiktu iekārtojumu, kurā noteikti cilvēki dara noteiktas lietas. Telpa nav otrā plāna loma, tā ir galvenā varone," uzsver Inga Šteimane.
Izstādi papildina arī pasākumu programma. Jau 26. oktobrī plkst. 14.00 notiks ekskursija kopā ar kuratoriem Lovi Jonsonu, Modu Nikanderi, Ingu Šteimani un fotogrāfi Intu Ruku, kuru ar zviedru fotogrāfu saistījusi ilgstoša radoša draudzība.
Aktuālā informācija – Mākslas stacijas Dubulti Facebook lapā.