Apzinoties, ka tādējādi pretendē iegūt lecīgā dizainera statusu, Jānis Straupe tomēr uzdrošinās teikt, ka viņam vislabāk patīk savi darbi un sava pieeja dizainam. Kāda tā ir – jānāk skatīties uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, kurā līdz 17. februārim aplūkojami ne vairāk, ne mazāk kā trīs darbi – kumodes – mēbeļu izstādē Funkcionālais dizains. Nelielā ekspozīcija ir kā priekšvēstnesis mākslinieka nākamajai personālizstādei 2014.gada pavasarī jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā.Vienkārši nav interesanti
Gada sākumā apaļu jubileju nosvinēja pedagogs Imants Žūriņš, kura savulaik vadītās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā mācījies arī Jānis Straupe. Pēc 30 gadiem, nostrādātiem koka mēbeļu dizaina jomā, viņš atzīst, ka tā bijusi viena no dzīves lielākajām veiksmēm – mācīties tik labā skolā, kurā iegūtās zināšanas un prasmes joprojām ir visam pamatā. Tomēr dizaineram piemītošā iegriba veidot arvien tehniski sarežģītākus darbus, jo "nav interesanti, ja ir pārāk vienkārši", no vērtīgās pieredzes parasti paģēr tikai aptuveni 30 procentus, pārējie 70 ir apgūstamā novitāte.
Līdzīgi bijis ar izstādē skatāmajām kumodēm. Jānis Straupe stāsta, ka pēdējos piecus gadus viņš mēģina radīt mākslu, ko varētu arī lietot. "Dizains attīstās uz tādu askētiskumu un vienkāršību, ka drīz jau vispār vairs neko nevarēs izdomāt. Neesmu zinātnieks, taču man likās – būtu ideāli izveidot, piemēram, galdu bez kājām, kas stāvētu uz kaut kādas gaisa straumes," Jānis Straupe ļaujas ielūkoties viņa radošo fantāziju krātuvē, kurā blakus bezkāju galdam un dažādām citām idejām jau kādu laiku mīt arī "krogus interjers, kurā viss dubultotos". Jāatrod tikai kāds, kurš vēlētos šajā idejā investēt naudu.
Runājot par "lidojošo" galdu, pagaidām šai iecerei simboliski pietuvoties ir izdevies ar triju kumožu sēriju, kas veidota, radot iluzoru iespaidu, ka mēbeles atrodas no zemes mazliet paceltā stāvoklī. Tādējādi Jānis Straupe vēlējies apgāzt priekšstatu, ka mēbeles – īpaši skapji un kumodes – ir fundamentālas un smagnējas.
Astoņpadsmit tuneļu
Funkcionālā neprāta darbi – formā tīrās mēbeles ar taisnām, ģeometriski precīzām un asām līnijām bez lieka poētisma, cakām un kruzuļiem – pārsteidz ne vien ar mānīgo viegluma sajūtu, bet arī rūpīgo un asprātīgo pielāgojumu lietošanai. Piemēram, īsts amatnieka izaicinājums bijis atvilktņu precīza iestrādāšana lodveida formas ozolkoka kumodē. Savukārt pēdējā sērijas kumode – venges koka brīvstāvošs kubs bez rokturiem un citām detaļām – izaicinājusi ar sarežģīto procesu izbūvi iekšpusē. "Lokveida tuneļos var ievietot tādas pašas formas 18 atvilktnes – spiežot vienu atvilktnes pusi iekšā, otra puse nāk ārā," vienu no saviem pēdējā laika komplicētākajiem darbiem raksturo Jānis Straupe. Kumožu un citu mēbeļu veidošanā piedalās vesela komanda, arī Jāņa Straupes uzņēmuma virsmeistars Ivars Krūmiņš un citi darbinieki.
Māksliniekam nepatīk vārds "ekskluzīvs", taču tas vislabāk atbilst, raksturojot viņa mēbeles, jo tās ir roku darbs. Piemēram, kumodes nemaz nebūtu izdevīgi ražot masveidā. "Augstākais – desmit darbu varētu uztaisīt,» teic dizainers. "Negribētu, ka visa Austrumu pasaule pēkšņi sāk ražot kādu no manām kumodēm – nemaz nebūtu laimīgs par to!"
Kumode kā Rolls-Royce
"Viņiem vajadzētu būt mazliet trakiem," dizainers atbild uz jautājumu, kādu cilvēku mājās viņš iedomājas savus darbus, piemēram, kumodes. "Šie darbi domāti cilvēkiem, kuriem ir brīvais laiks un finansiālie līdzekļi. Mums ir priekšstats, ka mākslas darbs ir tikai glezna vai skulptūra dārzā. Šo kumodi (runa ir par venges koka kubu – L. K.), protams, var izmantot, taču tā ir no sērijas – ja cilvēks nopērk Rolls-Royce auto, viņš nebrauc ar to katru dienu uz veikalu, taču viņam ir apziņa, ka šis auto stāv viņa mājās."
Pasūtījuma darbi, ar kuriem tiek pelnīta maize, diezgan lielā mērā atšķiroties no tiem, kas rodas mākslinieka galvā un tiek realizēti neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Kaut vai, piemēram, no viņa slavenā skapja Vabole, kas tapa koktēlnieku grupas izstādei Skapis 2007. gadā. Starp citu – tas vēl joprojām lepni dzīvojas mākslinieka ģimenes virtuvē. "Pasūtītāja galvā ir zināmas robežas – viņš grib pārbaudītas vērtības, pirmkārt, klasisko stilu, bet, ja tas ir kaut kas moderns, – lai ir ieturēts modernā dizaina kanonā," stāsta Jānis Straupe.
Ļoti bieži mēbeles pasūta klienti no Krievijas, savukārt pašmāju situāciju mākslinieks raksturo šādi: "Ekonomiskā situācija ir sagrozījusies tā, ka tiem, kas kādreiz varēja to atļauties, tagad ir finansiālas problēmas. Nāk jaunā paaudze, kas ir studējusi ekonomiku un citas zinības, un viņiem nav izrādīšanās ambīciju. Viņi diezgan labi zina, ko grib, tāpēc, ja pasūtītājs ir gudrs, rezultāts vienmēr ir labāks."
Jānis Straupe
Izstāde Funkcionālais neprāts
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 17.II