Pavasarī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) saņēma uzaicinājumu piedalīties Kadriorgas Mākslas muzeja organizētajā izstādē No dūraiņiem līdz Kēleram. Muzeja kolekcijas dzimšana 1919–1944 (From Mittens to Köler. The Birth of the Museum’s Collection) ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas Baltars (1924–1931) eksponātiem no savas kolekcijas – pieciem porcelāna šķīvjiem: Zem koka (1925), Div’dūjiņas (1926), Eskimoss (1926), Itālija (1926) un Zem koka (1927).
Vērts atgādināt, ka darbnīca Baltars bija pirmā šāda veida apvienība Baltijā, kurā trīs Latvijas profesionālie mākslinieki – gleznotāji un grafiķi Romans Suta, Aleksandra Beļcova un Sigismunds Vidbergs – sadarbojās porcelāna priekšmetu apgleznošanā. Īpaši svarīgs fakts, ka DMDM šobrīd atrodas Latvijā lielākā darbnīcas Baltars kolekcija – vairāk nekā 60 priekšmeti (visi marķēti ar darbnīcas simbolisko trīsstūrveida zīmogu un uzrakstu BALTARS RIGA), kas izceļ vēsturiskā krājuma nozīmību un unikalitāti. Baltars porcelāna izstrādājumi ir iekļauti Latvijas Kultūras kanona dārgumu sarakstā. Ar darbnīcas mantojuma spožajiem paraugiem iespējams iepazīties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 2. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā Klasiskās vērtības.
Var rasties jautājums, kādēļ Igaunijas Mākslas muzeja kuratore Kersti Kuldna Tirksone (Kersti Kuldna-Türkson), runājot par muzeja vēsturi, nolēma ekspozīcijā iekļaut Latvijā radītus mākslas darbus? Atbilde meklējama Latvijas un Igaunijas mākslas izstāžu veidošanas sadarbības vēsturē. 1928. gadā Romans Suta organizēja Baltars darbu izstādi Tallinas Mākslas skolā. Tā bija iespaidīga – Suta un Beļcova katrs izstādīja ap 37 porcelāna priekšmetiem, kā arī savus radītos akvareļus un grafikas. Tāpat ekspozīcijā apmeklētāji varēja ieraudzīt Sutas zemstikla gleznojumus un dažus mākslinieka studentu darbus. Izstāde kļuva par lielu notikumu un tika plaši reklamēta Igaunijas presē. Pēc izstādes noslēguma deviņus dekoratīvos šķīvjus (tai skaitā vienu studenta darbu) iegādājās Igaunijas Mākslas muzejs.
1979. gadā Valsts Mākslas muzejā Rīgā (tagad – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) tika organizēta izstāde Darbnīcas Baltars porcelāns 1924–1929, kurā bija iekļauti arī Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijā esošie darbi. Pēc izstādes, balstoties uz abu muzeju iniciatīvas un Latvijas PSR Kultūras ministrijas rīkojuma, notika mākslas darbu apmaiņa starp Igaunijas Mākslas muzeju un Valsts Mākslas muzeju, kuras rezultātā 9 Baltars porcelāna šķīvji tika nodoti Valsts Mākslas muzeja kolekcijai. Savukārt Igaunijas Mākslas muzejs saņēma 3 nozīmīgus igauņu tēlniecības darbus no diviem ievērojamiem vecmeistariem – Amandusa Ādamsona (1855–1929) un Augusta Veicenberga (1837–1921), kuri agrāk tika iegādāti Valsts Mākslas muzeja kolekcijai.
Apjomīgā izstāde Kadriorgas pilī apliecina Latvijas un Igaunijas aktīvo un daudzveidīgo sadarbību mākslas izstāžu jomā starpkaru periodā.