Entonija Gormlija mākslas klātbūtne Zalcburgā ir jūtama ļoti spēcīgi: viņa zīmējumu izlase ilustrē 2023. gada Zalcburgas festivāla bukletu. Zīmējums Skatiens/Sight (1986) ir izvēlēts par šā gada festivāla emblēmu. Šajā darbā skatiens, kas vizuālajā izpausmē kļūst aizvien plašāks, vēršas tālumā – lāzeram līdzīgs staru kūlis paver spraugu uz mūžību. Gaismas spēks izdzēš tumsu un iededz mūsu vizuālo uztveri – tā var interpretēt autora ideju. 2023. gada Zalcburgas festivāla programma saturiski un emocionāli aptver spektru starp gaismu un tumsu: no apgaismības laikmeta mantojuma līdz darbiem, kas uzbur tumšus apsēstības, maldu un niknuma tēlus, no dzīvespriecīgiem meistardarbiem līdz kompozīcijām, kas izstaro mūžīgo gaismu.
Festivāla rīkotājiem šķita likumsakarīgi uzaicināt Entoniju Gormliju izstādīt lielformāta skulptūru grupu tajā vietā, kurā sākas programmas notikumi, – Zalcburgas kolēģijas baznīcā. Tur jūlija beigās skanēja festivāla atklāšanas koncertu sērija Garīgā uvertīra, kam šogad tika dots nosaukums Lux aeterna un kas aicināja klausītājus pievērsties mūžīgajai gaismai. "Tā ir maiga gaisma, kas, šķiet, nāk no tālienes laikā un telpā," to ir raksturojis komponists Ģerģs Ligeti. Šogad tiek svinēta viņa simtgade, un Ligeti ieņem goda vietu Zalcburgas festivāla koncertprogrammā.
Piecu Entonija Gormlija tērauda skulptūru ģimene no sērijas Cisternas/Tankers, sākot no 29. jūlija, divas nedēļas iesaistīsies dialogā ar Garīgo uvertīru. Kā allaž mākslinieka darbos, forma ir atvasināta no cilvēka ķermeņa. Par pamatu Entonijs Gormlijs izmanto savu ķermeni. Katru figūru veido dažāda izmēra hermētiski noslēgtas tvertnes, kuru iekšā ir tukšums. Šajās skulpturālajās formās savienojas bezgalība un ierobežotība, ķermeņa spēja saturēt prātu un arhitektūras spēja ieskaut ķermeni.
Skulptūras ir sakārtotas rindā, tās ir pagrieztas pret skatītāju, kurš ienāk dievnamā. Rodas sajūta, ka tās noliek galvu Dieva priekšā. Interesanti, ka Entonija Gormlija tēli bieži vien atgādina Ilmāra Blumberga kalpotāja figūru. Britu tēlnieka tumšās figūras, kas sver līdz 387 kilogramiem, veido pārsteidzošu kontrastu ar gaisīgo balto baznīcu, ko projektējis Johans Bernhards Fišers fon Erlahs. Tā celta no 1696. līdz 1707. gadam un ir veltīta zinātnei. Zalcburgas festivāla pasākumi šajā baroka baznīcā notiek kopš 1922. gada, kad viens no festivāla dibinātājiem – režisors Makss Reinharts – šeit iestudēja Hugo fon Hofmanstāla mistēriju Zalcburgas lielais pasaules teātris.
"Tas, ko jūs redzat, un tas, kā jūs jūtaties, nekad nav viens un tas pats. Šajā ekspozīcijā tiek izzināta saikne starp to, kā kāds jūtas, un tā ārējo izskatu," skaidro Entonijs Gormlijs. "Pirmais darbs šajā rindā ir piedzīvotā laika rezultāts, kas ir kļuvis par ierāmētu objektu. Kopā šie darbi pauž subjektīvās pieredzes provizorisko robežu, īpaši saistībā ar iekšējo telpu – vietu, kam nav absolūtas dimensijas. Skulptūras hermētiskā āda izolē tumšu telpu citā telpā, kas, paradoksālā kārtā kļūstot redzama, nav saskatāma un izzināma. Tā atgādina par ķermeņa tumsas iztēles potenciālu – telpu, kurā jūs iekļūstat, aizverot acis," piebilst mākslinieks.
Informācija: antonygormley.com, ropac.net, salzburgerfestspiele.at