Aizejošais 2022. gads ar vēl lielāku intensitāti nekā agrāk ir stiprinājis skaņu mākslas mīļotāju pārliecību, ka Latvijas mūzikā ir gana daudz ļoti interesantu, bet plašākā mērogā vēl nepazīstamu talantu, kas tuvākajā nākotnē varētu krietni papildināt vai pat mainīt arī populārākā gala izredzēto sarakstu. Iespējams, tas noticis, izlaužoties no neseno ierobežojumu skavām, un šī brīvība ļāvusi ar pilnu krūti ieelpot svaigu gaisu. Redzot pilnas ielas ar košiem jauniešiem, jau ir dzirdēti Rīgas salīdzinājumi ar Berlīnē vai Ņujorkā reiz notikušo, bet tie ir lieki, jo mums beidzot ir jāiemācās pamatoti lepoties, ka esam šeit īpaši, ne ar ko nesalīdzināmi. Pārliecība, ka no ārzemēm vienmēr ir jāņem piemērs, jo tur viss ir labāk, ieskaitot valodu, kas skan, jāmet pie malas kā postpadomju domāšanas nepiedodami ilgi uzkavējusies palieka.
Protams, skaļākie spēlētāji paliek tie paši, kuri bijuši, – grupas Prāta vētra Latvijas turneja un Gustavo sen gaidītais atgriešanās koncerts Arēnā Rīga tam ir spilgti piemēri. Turklāt hiphopa veterāns Gustavo kopā ar seno cīņu biedru Čižiku no grupas Fact laikiem šogad veidoja arī lielkoncertu Daugavas stadionā ar Raimonda Paula dziesmām jaunās skaņās. Rudenī Mūzikas namā Daile notika spoža dziedātājas Mirdzas Zīveres atgriešanās uz skatuves kopā ar savu dzīvesbiedru Zigmaru Liepiņu un grupu Lupa. Taču auglīgā zeme ir sakņu pilna un dzen jaunus asnus, kas ir gana stipri, lai izdzīvotu, ja vien pašiem neradīsies citas prioritātes un mūzika nepaliks tikai kā entuziasma pilno jaunības dienu aizraušanās.
Jaunizveidotajām rokgrupām piedzīvot ugunskristības dod iespēju divdesmitgadi nule nosvinējušais Vecrīgas klubs Depo trešdienu koncertos 20 minūtes slavas, savukārt individuālie instrumentālisti un vokālisti var pievienoties uz skatuves pat džeza grandiem regulāri notiekošajos "džemos" M.Darbnīcā Aristīda Briāna ielas jeb Piena kvartālā. Tur notiekošo magnetofona lentēs dokumentē Mareka Amerika kompānija Jersika Records, kuras līdz šim izdotās plates atzinīgi novērtējuši arī vairāki ārzemju mediji.
Gadu iepriekš par nozīmīgu mazu koncertvietu izveidojās Noass, savukārt 2022. gada rudenī tur saimniekojošā aģentūra Vārnu laiks savā paspārnē ņēmusi arī virs Nurmes alus darītavas iekopto, bet skaņas baudīšanai vēl pilnveidojamo Vagonu zāli jaunajā radošajā kvartālā Vagonu ielā, kur notikuši daudzi svarīgi koncerti. Ne vien ar mūziku, bet arī ar iespaidīgiem skatuves šoviem kā Latvijas mūzikas eksportam uz sudraba paplātes jau pasniegtās grupas Perestroika un Podruga šeit prezentējušas savus debijas albumus, pastāvīgu mājvietu "vagonos" raduši arī panku kultūrā balstītās aģentūras Diskultur minifestivāli, turpinot brīvdabas trīsdiennieku Punx Picnic tradīcijas. Arturs Skutelis tur sniedzis arī pirmo joprojām aktuālā hiphopa žanra koncertu.
Vagonu kvartāls kļuvis par nozīmīgu Rīgas kultūrvietu, iespaidīgi pasākumi notiek arī turpat esošajā krogā 1983, kas nesen atvēris koncertzāli, un mākslinieka Indriķa Ģelža darbnīcā. Vērienīgu notikumu turpmākā koncentrēšanās Rīgā ir saistāma arī ar pagājušajos gados kultūrizglītojošu misiju Ventspilī veikušā Mika Magones atstādināšanu no koncertzāles Latvija mākslinieciskā vadītāja amata, kā arī ar festivāla Positivus pārcelšanos no Salacgrīvas uz Rīgu.
Par visas jaunās mūziķu paaudzes simbolu droši var uzskatīt Keitiju Bārbali, kurai ir talants sacerēt desmitiem lielisku, jebkura vecuma klausītājiem tīkamu oriģināldziesmu ar labiem tekstiem, sievišķīgi skaists balss tembrs un mūsdienīgas intonācijas, kādas nav dzirdētas vēl nekad. Turklāt viņai raksturīga arī šobrīd atkal aktīvajiem pankiem piemītošā neatkarība, vēsā mierā spējot nolikt pie malas visādus padomdevējus un labdarus, kuri zina, kā jauniem mūziķiem pareizi jāveido karjera, lai iekarotu masas.
Keitija jūtas spējīga nākotnē iekarot arī Eiropas hitu radio auditoriju, bet 2022. gadā viņa turpināja savas dziesmas pasniegt visdabiskākajā un nesamākslotākajā veidā, uzstājoties vienatnē ar akustisko ģitāru, tādējādi kā zem palielināmā stikla izceļot visas savas īpašības, kas viņu padara atšķirīgu no pārējiem. Tāds ir arī Keitijas gada nogalē iznākušais daudzu gaidītais debijas albums Akmens Dievs, kuru Kultūras namā Wiktorija Liepājā dzīvajā fiksējis seno ierakstu restaurācijas entuziasts Mārtiņš Krastiņš, un tāds pats tas arī izdots - bez griešanas, līmēšanas un citiem uzlabojumiem, kādi vairumā gadījumu parasti tiek piekopti, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.