Līdzās spožai solistes karjerai ar tikpat lielu rūpību Baiba Skride pievēršas arī kamermuzicēšanai. Kopš dibināšanas 2016. gadā Skride Quartet ir guvis panākumus trīs kontinentos, regulāri uzstājoties visā Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kvartetā apvienojušās četras solistes: māsas Baiba un Lauma Skrides, Liza Berto un Harieta Kreiga. Kvarteta nesenāko koncertnotikumu vidū jāmin uzstāšanās Amsterdamas Concertgebouw, Londonas Vigmora zālē, Luvrā, Melburnas Mākslu centrā, Kongresa bibliotēkā un Tenglvūdas mūzikas festivālā Masačūsetā. 2019. gadā kvartets izdeva savu pirmo kopīgo mūzikas ierakstu albumu sadarbībā ar ierakstu namu Orfeo, kurā ieskaņoti Volfganga Amadeja Mocarta, Johannesa Brāmsa un Gustava Mālera klavieru kvarteti.
Vijolnieces Baibas Skrides atsvaidzinošās interpretācijas un māksliniecisko jūtīgumu iecienījuši vairāki mūsdienu nozīmīgākie diriģenti un orķestri visā pasaulē. Viņa muzicējusi kopā ar tādiem orķestriem kā Berlīnes Filharmonijas orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Amsterdamas Concertgebouw orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Orchestre de Paris, Londonas Filharmonijas orķestris, Leipcigas Gewandhaus orķestris un daudziem citiem.
Liza Berto - viennozīmīgi viena no šī brīža pasaules vadošajām altistēm. No 2013. līdz 2015. gadam viņa bija BBC Radio 3 New Generation Artists Scheme dalībniece. Kā soliste Liza ir spēlējusi kopā ar visiem BBC orķestriem, tostarp 2014. gadā debitējusi BBC Proms ar BBC simfonisko orķestri un diriģentu Endrū Litonu. Viņa muzicējusi kopā ar pasaules labākajiem orķestriem.
Nīderlandiešu māksliniece Harieta Kreiga ir viena no mūsdienu aizraujošākajām un daudzsološākajām jaunās paaudzes čellistēm. Viņas grācija un izteiksmība aizkustina klausītājus līdz ar mūziķes pirmajiem soļiem uz skatuves. Harieta ir uzstājusies nozīmīgākajās Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas koncertzālēs.
Savukārt pianistes Laumas Skrides spēlei piemīt apbrīnojama jūtība, skaņas kvalitāte un virtuozs spars. Apvienojot šīs īpašības ar izcilu tehniku, Lauma gan kā soliste, gan kamermūziķe aizrauj klausītājus uz lielākajām koncertu skatuvēm visā pasaulē. 2008. gadā viņa tika apbalvota ar Bēthovena biedrības ikgadējo balvu – piemiņas gredzenu – un allaž augsti novērtēta par savām klasiskā un romantiskā vācu repertuāra interpretācijām.
Skride Quartet izpildījumā 16. oktobra vakarā Dzintaru koncertzālē klausītāji varēs izbaudīt koncertprogrammu Dvoržāks un Enescu.
Čehu nacionālās skolas celmlauzis Antonīns Dvoržāks noteikti pieskaitāms pasaules kamermūzikas stūrakmeņu aizraujošākajiem autoriem. Komponista partitūru pamatā ir visklasiskākās Rietumeiropas mūzikas formas, ko ieskauj īpaši krāšņa čehu tradicionālās mūzikas seģene. Otrais klavieru kvartets tapa 1889. gadā pēc Berlīnes izdevēja Frica Simroka uzstājīgiem lūgumiem un autora pierunāšanas vairāku gadu garumā. Antonīna Dvoržāka mūzika kļuva slavena, pateicoties to tautiskajam raksturam, kas vācu-austriešu publikas ausīm šķita kā svaigs gaisa malks "piekvēpušajos" Vīnes kamermūzikas salonos, taču, mainoties Austroungārijas impērijas politiskajai situācijai, Otrajā klavieru kvartetā komponists atkāpās no čehu folkloras enerģiskās izteiksmes un nodevās vāciski romantisku mūzikas priekšstatu izpētei.
Džordžes Enesku Pirmajā klavieru kvartetā dzirksteļo nevis rumāņu rapsodiskā jutoņa, bet francisks šarms. Šajā opusā, šķiet, ka komponists vēlējies gan sveicināt tradīcijas un pagātnes meistaru veikumu, gan piedāvāt arī savu individuāli neparedzamo mūzikas valodu. Klavieru kvartets komponēts 1909. gadā un togad arī pirmatskaņots Parīzes Mākslas vakaru sērijas (Soirées d'Art) ietvaros. Pēc Parīzes pirmatskaņojuma komponista dzīves laikā kvartets piedzīvojis vien divas citas atskaņošanas reizes – 1910. un 1933. gadā –, un abos koncertos klavieru partiju pārvaldīja pats autors. Lai gan ir nojaušams, ka Enesku vairākkārt mākušas šaubas par šo opusu, leģendārais 20. gadsimta čellists Pablo Kazalss reiz komponistu nodēvējis par "lielāko mūzikas fenomenu kopš Mocarta".
Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros būs dzirdami dažādi koncerti:
7.oktobrī Lielajā ģildē Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā uzstāsies viens no pasaulē atzītākajiem franču čellistiem, pārsteidzošais un talantīgais - Žans Gijēns Keirass (Jean-Guihen Queyras) un Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Programmā skanēs Bēlas Bartoka Alta koncerta versija čellam un orķestrim, Žana Gijēna Keirasa meistarīgajā pārlikumā, tam līdzās Zoltāna Kodāja Galāntas ciema dejas un Franča Šūberta Devītā (Lielā) simfonija.
13. oktobrī Mazajā ģildē skanēs koncertprogramma Pastkartes no Kurzemes. Altiste Santa Vižine, kontrabasists Matīss Eisaks un pianiste Agnese Egliņa satiekas Rīgā, lai vienotos kamermūzikas programmā, kuras kopsaucējs meklējams Kurzemē. Programmā – Pēteris Vasks, Tālivaldis Ķeniņš, Gundaris Pone, kā arī Kristapa Pētersona jaundarbs pēc Emiļa Melngaiļa Kurzemes pierakstiem.
16. oktobrī koncertzālē Lielais dzintars un 20. oktobrī Spīķeru koncertzālē koncertprogrammā Made in California uzstāsies aizrautīgais pianists, vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts, vairāku mūzikas balvu ieguvējs pianists Juris Žvikovs. Koncertprogrammā: Džona Keidža, Džona Adamsa, Henrija Kauela, Džordža Krama, Filipa Glāsa un Lū Harisona mūzika.
Festivālu noslēgs Parīzē mītošais Quatuor Ébène - viens no pārsteidzošākajiem mūsdienu stīgu kvartetiem, kas iedvesmojis klausītājus visā pasaulē! 23. oktobra vakarā Dzintaru koncertzālē izskanēs krāšņa festivāla noslēguma koncertprogramma - Henrijs Pērsels Fantāzijas, Ģerģs Ligeti Pirmais stīgu kvartets (Métamorphoses nocturnes) un Roberts Šūmanis Pirmais stīgu kvartets.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons – komponists Pēteris Vasks.
Biļetes ir iespējams iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Vairāk - Rudens kamermūzikas festivāla interneta mājaslapā www.kamermuzika.lv