Baroka mūzikas festivāls notiek laikā, kad teātra orķestris – Berlīnes Valsts kapela maestro Daniela Barenboima vadībā – ir devies ārzemju turnejā. Šoreiz orķestra vieskoncerti notiek Parīzes filharmonijā – tur skan visas Johannesa Brāmsa simfonijas, savukārt nenogurdināmais Daniels Barenboims, kurš ir arī izcils pianists, Parīzē uzstājas ar visu Ludviga van Bēthovena klaviersonāšu programmu.
Berlīnes Baroka mūzikas dienu uzmanības centrā šogad ir itāļa Alesandro Skarlati un angļa Henrija Pērsela daiļrade. Viņi ir komponējuši opusus baznīcai, teātra skatuvei, karaļgalmam, kā arī kamermūziku. Festivāla programma aptver visus šos žanrus. Grandiozākais notikums ir Alesandro Skarlati oratorijas Pirmā nokaušana (1707) jauniestudējums, kuru veidojis izcilais baroka mūzikas interprets beļģu diriģents Renē Jakobss un itāļu mākslinieks un režisors Romeo Kastelluči.
Pirmā nokaušana ir biblisks stāsts, kuru Romeo Kastelluči pasniedz kā nevainojamu vizuālo tēlu panorāmu. Oratorijas varoņi ir Ādams, Ieva, Kains, Ābels, Dieva balss un sātana balss. Režisors uzskata, ka šis darbs ir gan Kaina portretējums, gan vēstījums par nevainību. Izrādes pirmo – sirreāli abstrakto – cēlienu viņš noformējis, iedvesmojoties no Marka Rotko gleznām. Tā ir spēle ar krāsām un gaismām, kā arī dažiem simboliem un objektiem.
Viens no tiem ir altārglezna – itāļu gotikas triptihs, kas atrodas Ufici galerijā Florencē. Romeo Kastelluči apgriež to kājām gaisā, un tas meditatīvi lēni nolaižas uz skatuves kā giljotīna – tas notiek ainā, kurā Ieva uzzina, ka kļūs par māti. Otrais cēliens risināts citādi: dziedātāji nokāpj orķestra bedrē, un viņu vietā uz skatuves stājas mazi bērni dublieri – tas ir brīdis, kad Kains nogalina Ābelu. Bērni atveido visas sešas iepriekšminētās lomas un atver muti, iztēlojoties, ka dzied. Tādējādi šajā stāstā par greizsirdību un slepkavību varoņi cenšas no jauna atrast zaudēto nevainību – pieaugušie meklē savus dubultniekus dzīves sākumā.
Izrāde Pirmā nokaušana, kurā spēlē beļģu baroka orķestris B’Rock, tapusi sadarbībā ar Parīzes Nacionālo operu un Palermo Teatro Massimo. Gada sākumā ar lieliem panākumiem iestudējums jau izrādīts Parīzē. Berlīnē to varēs redzēt 7., 9., 15. un 17. novembrī.
Maestro Renē Jakobss festivālā diriģē vēl vienu iestudējumu – Pērsela semioperu Karalis Arturs, kurā spēlē Berlīnes Senās mūzikas akadēmijas orķestris. To varēs dzirdēt 8. novembrī. No skatuves darbiem programmā ir iekļauta eksperimentālā muzikālā teātra performance Love, You Son of a Bitch. Skarlati projekts, kura tiek raksturota kā skatuviska skulptūra un instalācija. Tās autore ir itāļu skaņu un video māksliniece un režisore Letīcija Rencīni. Šajā darbā līdzās elektroniskajai mūzikai izmantotas Alesandro Skarlati un Domeniko Skarlati kompozīcijas.
Festivāls piedāvā izcilu koncertprogrammu: tuvākajās dienās Berlīnes Valsts operā un blakus esošajā Pjēra Bulēza koncertzālē varēs dzirdēt austriešu arfisti Margrētu Kellu, franču klavesīnistu Žanu Rondo, britu vokālo ansambli The Tallis Scholars, Berlīnes Senās mūzikas akadēmijas orķestri diriģenta Fabio Bjondi vadībā un itāļu orķestri Accademia Bizantina diriģenta Otāvio Dantones vadībā.
Baroka mūzikas dienas Berlīnē turpināsies līdz svētdienai, 10. novembrim.
Informācija: www.staatsoper-berlin.de