No 2. līdz 4. decembrim teātra namā Jūras vārti Ventspilī notiks otrais starptautiskais taustiņmūzikas festivāls Takts. Ērģelnieks Džeimss Makvinijs tajā būs dzirdams 3. decembrī. Viņa repertuārs aptver piecas simtgades – tā ir gan garīgā mūzika, kas komponēta atskaņošanai dievnamos, gan XXI gadsimta opusi, kuri tapuši sadarbībā ar nozīmīgākajiem akadēmiskās un eksperimentālās mūzikas autoriem.
No 2008. līdz 2011. gadam Džeimss Makvinijs bija Vestminsteras abatijas ērģelnieka asistents, viņš vadīja abatijas kori, spēlēja ērģeles dievkalpojumos un svinīgos VIP notikumos, piemēram, prinča Viljama un Keitas Midltones kāzu ceremonijā, Romas pāvesta Benedikta XVI vizītē u. c. Pirms tam Džeimss Makvinijs strādāja par ērģelnieku Svētā Paula katedrālē Londonā, Sentolbansas katedrālē un Kembridžas Universitātes Klēras koledžā, kurā ir studējis mūziku. Anglijas baznīcās viņš ir spēlējis divpadsmit gadu. Koncertējis Eiropas senās mūzikas festivālos.
Skaņdarbus Džeimsam Makvinijam veltījuši komponisti Niko Mjūlijs un Deivids Lengs, kā arī Ričards Rīds Perijs no grupas Arcade Fire un Braiss Desners no The National. Viņš sadarbojies ar mākslinieku un komponistu Mārtinu Krīdu, producentu Danielu Lopatinu jeb Oneohtrix Point Never, dziedātājiem Sufjanu Stīvensu, Maru Kārlailu un Betu Ortoni. Džeimss piedalās operas izrādēs un laikmetīgās mākslas projektos. Šogad viņš bija dzirdams hipsteru paradīzē – mūzikas un mākslas festivālā Eaux Claires, kuru Oklērā Viskonsinā rīko Džastins Vernons no Bon Iver un Ārons Desners no The National.
Kā noprotat, Džeimss Makvinijs apgrozās smalkākajā, inteliģentākajā sabiedrībā. Viņš ir Islandē dibinātās ierakstu kompānijas un domubiedru grupas Bedroom Community mākslinieks. Šīs kopienas redzamākie pārstāvji ir komponisti Valgīrs Sigurdsons, Niko Mjūlijs, Bens Frosts un Daniels Bjarnasons, folkmūzikas dziedātājs Sems Emidons un altiste Nadja Sirota. Katrs Guļamistabas kopienas biedrs ir atšķirīgs savās radošajās izpausmēs, taču mūziķi regulāri strādā kopā gan ierakstu studijā, gan uz skatuves.
Džeimsa Makvinija solokoncertā Ventspilī skanēs Niko Mjūlija un Filipa Glāsa kompozīcijas, XVI gadsimta angļu mūzika un Johana Sebastiāna Baha opusi.
Kādu instrumentu spēlēsiet koncertā Ventspilī?
Es uzstāšos zālē, kurā nav ērģeļu, tāpēc izmantošu Nīderlandē esošā instrumenta digitālo kopiju. Pašlaik plaši izplatīta ir datorprogramma Hauptwerk, kas digitālajā formātā piedāvā pilnu īsto vēsturisko ērģeļu skaņu klāstu – tiek semplēta katras stabules skaņa. Klēpjdatoram tiek pievienota MIDI klaviatūra, un jūs varat spēlēt ērģeļu skaņdarbus. Manā rīcībā ir Nīderlandes pilsētas Zvolles Svētā Mihaela baznīcas ērģeļu digitālā kopija. Tas ir slavens meistara Arpa Šnitgera 1718. gadā būvēts instruments.
Kurā dievnamā vai koncertzālē ir labākās ērģeles, kuras esat spēlējis?
Ar ērģelēm ir tāpat kā ar nacionālo virtuvi katrā valstī. Ērģeles Anglijā atšķiras no ērģelēm Francijā, tāpat kā angļu virtuve atšķiras no franču virtuves. Ērģeles Vācijā atšķiras no ērģelēm Itālijā. Daudz kas ir atkarīgs no repertuāra, kas ticis komponēts katram konkrētajam instrumentam, un no tā, kāda loma liturģijā tikusi piešķirta šīm ērģelēm. Katrā baznīcā ir savas atšķirības, kas noteikušas ērģeļu raksturu un skanējumu.
Katram ērģelniekam var būt savi favorīti, taču nav viena universāla instrumenta, kas būtu vienlīdz labi piemērots, teiksim, Johana Sebastiāna Baha un Sezāra Franka mūzikas atskaņošanai. Es šaubos, vai kāds vijolnieks jums varētu atbildēt, kas ir viņa iecienītākais instruments. Daudzus gadus esmu pavadījis, spēlējot ērģeles Svētā Paula katedrālē Londonā. Tur ir lielisks instruments, uz kura var veiksmīgi atskaņot plašu repertuāru. Palīdz arī tas, ka šajā dievnamā ir brīnišķīga akustika un telpa. Piemēram, Vestminsteras abatijas ērģeles ir pavisam citādas, nav tik labi piemērotas plašam repertuāram, taču tik un tā ir ļoti labas.
Vai uzskatāt ērģeles par reliģisku instrumentu?
Jā un nē. Ērģeles ir attīstījušās kā baznīcas mūzikas instruments, taču tas netraucē tām būt koncertinstrumentam ar savu likteni un identitāti.
Vai mūsdienu komponisti – tādi kā Niko Mjūlijs un Deivids Lengs –, sacerot mūziku ērģelēm, ņem vērā instrumenta vēsturi un tā saistību ar baznīcu un ticību? Varbūt visa mūzika, ko atskaņo ērģeles, ir reliģiska?
Ko jūs domājat ar vārdu "reliģisks"? Kas tieši padara kādu kompozīciju par "reliģisku"? Man šķiet, tas, ko cenšaties noformulēt savā jautājumā, ir – vai Niko Mjūlija un Deivida Lenga mūzikā ir jūtams garīgs elements? Mana atbilde – jā un nē. Viss ir atkarīgs no konkrēta opusa. Niko Mjūlijs sacerējis man dažus liturģiskus skaņdarbus un tādus, kuros ir izmantoti reliģiski teksti. Taču es nedomāju, ka mums vajadzētu raksturot šo mūziku kā reliģisku.
Es uzskatu, ka tikai divi komponisti sacerējuši izteikti reliģisku mūziku ērģelēm – Johans Sebastiāns Bahs un Olivjē Mesiāns. Visa Baha mūzika ir reliģiska. Visa Mesiāna mūzika ir reliģiska. Es šaubos, ka mūzika, kuru komponē Deivids Lengs, ir reliģiska. Protams, nākas sastapties ar daudziem vispārinājumiem, kuri mēdz būt maldinoši. Vieniem ērģeles un to skaņa asociējas ar baznīcu un dievkalpojumu, citi to uztver ka instrumentu ar daudzām muzikālām, skaniskām iespējām. Galu galā viss ir atkarīgs no komponistu rokraksta.
Kuri, jūsuprāt, ir nozīmīgākie skaņdarbi, kas komponēti ērģelēm?
Pirmām kārtām tā ir Baha mūzika – es viņu uzskatu par visu laiku izcilāko komponistu. No Baha darbiem es izceltu Clavier-Übung III – tas ir daudzpusīgākais un grandiozākais skaņdarbu kopums, kas sacerēts šim instrumentam. Man ļoti patīk Baha Pasakalja un fūga. Pēc Baha nāves ērģeļu repertuāra attīstība apstājās. Šim instrumentam neko nozīmīgu nerakstīja ne Mocarts, ne Bēthovens, ne Šopēns. Kaut gan Mocartam bija divi vai trīs darbi ērģelēm. Ledus sakustējās XIX gadsimtā, Sezārs Franks sacerēja Trīs korāļus, kas ir aizkustinoši un ievērības cienīgi opusi.
XX gadsimta nozīmīgākā parādība ir Mesiāna mūzika, īpaši viņa skaņdarbs Tā Kunga piedzimšana/La Nativité du Seigneur, kuru veido deviņas meditācijas par Kristus piedzimšanas tēmu. Šis opuss iezīmē seismisku pārmaiņu ērģeļu repertuārā, ja analizējam, kā Mesiāns izmanto harmoniju, reģistrus, tembrus un tekstūras. Citi interesanti XX gadsimta autori, kuri pievērsās ērģelēm, ir Pauls Hindemits, Karls Nilsens, Zoltāns Kodājs un Leošs Janāčeks.
Es visu laiku domāju par to, kas ir spilgtākie opusi ērģelēm. Es cenšos veicināt jaunas mūzikas rašanos. Nepieciešams radīt jaundarbus, kuri varētu stāties līdzās nozīmīgākajām kanonizētajām kompozīcijām. Pašlaik koncertos es retāk izpildu ērģeļu klasiskā pamatrepertuāra darbus un arvien biežāk spēlēju laikmetīgo mūziku.
Kā notiek jūsu sadarbība ar komponistiem? Jūs izsakāt viņiem savas vēlmes?
Dažreiz, taču parasti es viņiem neko nesaku, ja tikai viņi paši nevēršas pie manis ar jautājumiem. Šādos gadījumos es allaž cenšos palīdzēt, jo ērģeles daudziem komponistiem nav pārāk tuvu pazīstams instruments. Man vislabāk patīk, ja man ar autoru vispār nav bijis nekādu kontaktu līdz brīdim, kad partitūra iekrīt manā e-pastā. Vai manā klēpī, ja kāds izmanto nošu papīru.
Man pašam patīk atklāt, ko komponists ir sacerējis, pat bez liekām, pārāk detalizētām papildnorādēm partitūrā. Tas man ļauj būt radošākam, interpretējot mūziku. Mesiāns sniedz ļoti daudz specifisku norāžu – viņš vienmēr zināja, ka jāskan viņa opusiem. Visas norādes attiecas uz ērģelēm Trīsvienības baznīcā Parīzē – šajā dievnamā Mesiāns 60 gadu strādāja par ērģelnieku. Tāpēc, ja jūs spēlējat Mesiāna mūziku kādā citā vietā, jums ir rūpīgi jādomā, kā būt uzticīgam komponista idejai, un tas nav vienkārši.
Es visbiežāk un visciešāk sadarbojos ar komponistu Niko Mjūliju. Viņš ir ne tikai mans tuvākais domubiedrs, bet arī viens no maniem labākajiem draugiem. Mēs ar Niko nekad nerunājam par mūziku. Viņa partitūrās ir tikai notis un dinamikas zīmes, un es jūtu, ka viņa mūzika ir arī manējā. Tāpat kā es, Niko bērnībā ir dziedājis zēnu korī. Viņš apzinās mūzikas lomu liturģijā. Citiem komponistiem nav šādas pieredzes, un tas ir labi. Viņi var sacerēt mūziku ērģelēm, neaizdomājoties, kā šis instruments skan svētdienas dievkalpojumā.
Jūs ilgus gadus esat uzstājies baznīcās. Vai ērģelniekam, kurš strādā dievnamā, ir jābūt ticīgam?
Es nezinu. Iespējams. Galvenais – saprast šā instrumenta nozīmi, lomu un funkciju. Protams, ir jābūt saiknei un sapratnei par to, kas notiek baznīcā. Ja esat pārliecināts ateists un pret baznīcu noskaņots cilvēks, diez vai jūs svētdienas rītā nāksiet spēlēt ērģeles dievnamā, vai ne? Pat ja neticat Dievam, jums ir jāsaprot šī tradīcija. Jums nav obligāti jābūt reliģiozam, taču tas palīdz.
Kā klausītāji koncertzālēs uzņem jauno mūziku?
Viss ir atkarīgs no publikas un norises vietas. Ja uzstājos baznīcā, es spēlēju tai videi atbilstošu repertuāru, kuru papildinu ar vienu vai diviem laikmetīgās mūzikas opusiem. Ja uzstājos, piemēram, Bārbikena centrā Londonā, es varu veselu programmu veltīt Filipam Glāsam, jo zinu, ka publika to ar interesi uzņems. Klausītājiem patīk atklāt jauno mūziku, kas komponēta ērģelēm, tā vienmēr viņus pārsteidz. Tā atšķiras no visa, ko viņi pieraduši dzirdēt. Parasti vislielāko sajūsmu pauž tie cilvēki, kuri iepriekš vispār nav aizdomājušies par ērģelēm kā koncertinstrumentu. Tāpēc es vienmēr priecājos par iespēju iepazīstināt ar ērģelēm jaunu publiku.
Kādas ir jūsu atmiņas par uzstāšanos Vestminsteras abatijā prinča Viljama un Keitas Midltones kāzu ceremonijā 2011. gadā?
Tas bija burvīgs, maģisks notikums, kura muzikālo saturu veidojām ar visiem Vestminsteras abatijas kolēģiem un kurš tiešraidē tika demonstrēts visā pasaulē. Es uzstājos tieši pirms laulības ceremonijas sākuma, atskaņoju Edvarda Elgara sonāti ērģelēm. Mums Vestminsteras abatijā bija arī citi tikpat lieli un atbildīgi pasākumi, kuros varējām parādīt pasaulei, ko mēs ikdienā darām baznīcā, taču es pats dievnamos vairs nespēlēju bieži.
Kādi ir jūsu plāni pēc koncerta Ventspilī?
Pēc atgriešanās no Latvijas man būs Ziemassvētku koncertu sērija Londonā. 5. februārī ar lielu soloprogrammu uzstāšos Volta Disneja koncertzālē Losandželosā – skanēs Niko Mjūlija, Olivjē Mesiāna, Georga Frīdriha Hendeļa, Orlando Gibonsa, Vona Viljamsa un Igora Stravinska mūzika. 15. aprīlī turpat kopā ar Losandželosas filharmonijas orķestri un diriģentu Esu Peku Salonenu izpildīsim islandiešu komponista Jona Līfsa Ērģeļkoncertu. Nākamā gada sākumā iznāks mans albums ar Filipa Glāsa un Johana Sebastiāna Baha mūziku.
Džeimss Makvinijs
Teātra namā Jūras vārti Ventspilī 3.XII plkst. 18
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 11–12,50