AUDIO: Topošās Z.Liepiņa un K.Dimitera izrādes “Vadonis” tituldziesma

Man labāk Zigis patīk kā vīrietis...

Nu... vienkārši šokējoši, ja tā ir taisnība....

Kamēr daži uzgavilē starpreliģiju klaidonim bez morāles - DIMITERAM - tikmēr citi brīdina, ka šis mūzikls ir pasūtījums, lai sagatavotu augsni jaunam apvērsumam.

Z. Liepiņam jāiet pensijā, jo pēdējā laikā galīgi nav baudāms. Par Dimiteru vispār trūkst vārdu, labāk lai nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu, biešu kaplēšanu un palaikam svešu brunču aplidošanu, kamēr vēl spēj.

dziesma vāja, diemžēl. Bet par to gejismu... nu, piedodiet. Sarunājam, ka nebūsim tik moderni... :) Un neķēmosimies līdzi Holivudai, kas visu zin pat par Maķedonijas Aleksandra gultas lietām.

tāds mēsls

Vai tik nau tā, ka KD mazliet identificējas ar KU? Tur tāda kā personizka stīdziņa jaušama. Bet dziesma pretīga, jo tai trūkst jebkādas individualitātes, ir vien staipītas emocijas. Paldies.

Nu Vadonim nebija orientācijas (seksuālās) nekādas, jo visa iedoloģija to neietvēra. Vadonis bija viens - lai varētu veltīt sevi valstij. kaut kādas mīļotās (vai mīļotie - lai prieks citiem) netika ietverti koncepcijā un viss. tāpēc tas nevar būt mūzikls par Vadoni. Jā nu par K. Ulmani, tad lai, bet ne kā par Vadoni. Vadoņa koncepiju ļoti spilgi ilustrē Virzas sarakastītias K. Ulmaņa dzīvesstāts - vienīgā ieminētā sieviete dzīvē ir māte, tam tēlam nav pat draugu, ir tikai kvēla doma sirdī par ziedošanos Latvijai. bet diesma gan šjā koncepcijā iederās, tajā ir kvēla mīla uz Latviju.

Dziesmai nav ne vainas un ja vēl to izpildīs M.Manjakovs, domāju, ka tā izskanēs vēl labāk un sirsnīgāk, jo tiks pareizi izakcentēts teksts.Ar nepacietību gaidu pirmizrādi.

Diemžēl šī dziesma skudriņas neuzdzen. Samākslots darinājums ķekšīša dēļ.

dziesma gan tāda, ka šķērmi metas tik pusi vien noklausoties.

Dimiteram darbs kā vienmēr raiti sokas. Neesmu viņa fans, bet cilvēkam ir talants.

viņš taču izskata ziņā nevar atpalikt no savas kundzes.

šausmas, kaads tas Liepinjsh vepris uz bildes!

Intereses pēc palasiet Miķeļa Valtera pēdējo vēstuli Ulmanim 1940. gada 20. janvārī, kas ar vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa komentāriem atrodama tīmeklī žurnāla Jaunā Gaita 183. numurā.