"Pirmās vēsmas bija 1995. gada decembrī, kad notika labdarības akcija, liels koncerts Tivoli koncertzālē Dānijā. Tajā uzstājās Latvijas mākslinieki, kuri jau bija izklīduši pasaulē. Pēc šī koncerta sev jautāju: kāpēc visi var kaut ko veidot, organizēt, bet mums Latvijā šajā ziņā ir vakuums? Tā 1996. gada aprīlī tapa pirmais Starptautiskais Baltijas baleta festivāls," atminas Lita Beire, kurai divdesmit gados uz dažādām skatuvēm Latvijā izdevies pulcēt "simtiem vislabāko, visskaistāko un vistehniskāko baleta un dejas mākslas meistaru un kompāniju". Festivālā arī šogad būs gan izrādes un koncerti, gan izstāde, filmas un meistarklases.
Arī šogad festivāla programma būs kontrastaina - no klasikas līdz avangardam. Festivāls sāksies 30. martā ar ļoti eksplozīvu ASV baleta kompānijas Complexions Contemporary Ballet viesizrādi Latvijas Nacionālajā operā (arī Latgales vēstniecībā Gors 1. aprīlī). Leģendāro trupu 1994. gadā Ņujorkā izveidoja divi amerikāņu dejas ģēniji - Dvaits Rodēns un Dezmonds Ričardsons. Veidojot horeogrāfijas pēc principa "visu vai neko", viņi apvieno dažādus stilus, metodes un kultūras. Uzmanības fokusā ir tīras līnijas, ķermeņa skaistums un virtuozitāte, daudz nebēdājot par dejā pieņemtajiem kanoniem. Complexions mākslinieciskie vadītāji ļauj dejas mākslai attīstīties un veidoties mijiedarbībā ar pasaules mainību, viņu mērķis ir popularizēt profesionālu laikmetīgo deju. Viņi ir sadarbojušies ar tādām pasaules zvaigznēm kā Maikls Džeksons, Prinss (Prince), Lenijs Kravics un arī Madonna.
Tradicionālais festivāla atklāšanas koncerts Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā šoreiz sekos 2. aprīlī (plkst. 17). Tas sauksies Laiks džezam un top J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas džeza un horeogrāfijas studentu sadarbībā. Galā koncertā, ko L. Beire dēvē par baleta gaismaspili, uzstāsies zvaigznes no Vācijas, Ķīnas, Ukrainas, Krievijas, Somijas, Francijas, Lietuvas, Igaunijas.
Norvēģijas, Spānijas, Vācijas un, iespējams, arī Francijas filmu demonstrējumus sola cikls Eiropas balets kino trīs dienas kinoteātrī K.Suns (7.-9.IV). Galerijā Centrs būs skatāma festivālu plakātu izstāde - retrospekcija. Pianiste maskaviete Viktorija Ļubicka koncertā 27. aprīlī Rīgas Latviešu biedrībā spēlēs mūziku, no kuras iedvesmojušies horeogrāfi.
Neparastu viencēlienu vakaru Balets kā kino Vanemuines teātris no Tartu Igaunijā piedāvās viesizrādēs Rīgā (Dailes teātrī 28. aprīlī) un Ventspilī (30.IV). Horeogrāfi ir iedvesmojušies no filmām, kas stāsta par Ameriku un Itāliju. Itālim Džordžo Madiam bijis tikai likumsakarīgi radīt baleta iestudējumu Federiko Fellīni jutekliski ironiskā garā. Savukārt igauņa Silasa Stubsa veidotā Getsbija horeogrāfija ieved XX gs. divdesmito gadu amerikāņu sapņa spožajā pasaulē. Izrādi caurvij smalka ironija un humors, optimisms un skumjas. Valmierā (29.IV) igauņu ciemiņi parādīs šansonu programmu dejā.
"Tā ir saites meklēšana ar sevi, ar mākslu, ar pasauli," Lita Beire atklāj personisko motivāciju jau divdesmit gadu veidot šos festivālus. "Beidzot primabalerīnas karjeru mūsu Operā, gribēju iet slīcināties, taču festivālā turpinu dejot. Tikai nevis fiziski, bet garīgi. Šis ir mans turpinājums, kas katram māksliniekam ir ļoti svarīgs. Šis festivāls nekad nebūs biznesa projekts. Es gribu parādīt īstu, skaistu mākslu, kas dara bagātus arī jūs."