Baltijas simfoniskais festivāls, kurš pērn iesākās kā viena atsevišķa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas simfonisko orķestru savstarpēja vieskoncertu apmaiņa, turpina dzīvot, attīstot jaunas norises formas. Šoreiz top kopīgi projekti, kuros muzicē izpildītājmākslinieki no visām trim kaimiņvalstīm. Tas dod iespēju iepazīt vēl nedzirdētu kaimiņvalstīs tapušu mūziku un spilgtas un starptautiski atzītas, taču pie mums līdz šim vēl nesastaptas radošas mākslinieciskas personības.
Kristīna Poska uzrauj kājās
Konkrēts piemērs? Igauņu diriģentes Kristīnas Poskas viesošanās Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Otrā Baltijas simfoniskā festivāla atklāšanas koncertā 25. novembrī Lielajā ģildē, interpretējot starptautiski pazīstamākā igauņu vidējās paaudzes komponista Erki Svena Tīra un XIX gadsimta romantisma ikonas, Roberta Šūmaņa simfonijas. Rīgā bija ieradies arī pats Erki Svens Tīrs, vērojot, kā ar pasaulslavenajai, ģeniālajai situminstrumentālistei Evelīnai Glenijai veltītās 4. simfonijas Magma virtuozo, komplicēto mūzikas valodu un nenotverami mirguļojošo tēlainību tiek galā talantīgais latviešu sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. (Komponists arī tikās ar klausītājiem pirmskoncerta sarunās.)
Simfonija Magma faktiski ir koncerts solistam – visdažādāko sitaminstrumentu izpildītājam – ar orķestri, kopā iespaidīgi uzburot gan Zemes kodola verdošo tvaiku dinamisko enerģiju, gan bezkaislīgi aukstā orķestra stīgu instrumentu non vibrato gaismā atmirdzošo, mūžīgo Visumu. Apžilbinot ar solo kadenci un spēlējot ļoti dažāda veida bungas (akadēmiskās, eksotiskās, roka bungu komplektu), gongus un melodiskos sitaminstrumentus (marimbu, metalofonu), Guntars Freibergs pārvietojās pie atšķirīgiem instrumentu komplektiem gan priekšplānā, gan aizmugurē, no kurienes atskanēja spēcīgs rokmūzikas draivs. Savukārt orķestra blīvo un komplicēto daudzkrāsainību šajā opusā veido daudzveidīgi speciālie spēles paņēmieni un sonoristiski faktūras lauki, nemaz jau nerunājot par mikrohromatisko skaņkārtas sistēmu. Vācijā izglītotā un tur jau vairāk nekā 10 gadu strādājusī Kristīna Poska šajā Erki Svena Tīra mūzikas izsmalcinātās sarežģītības pārsteidzošajā apvienojumā ar bijušā rokmūziķa raupji pirmatnējo enerģiju jūtas kā zivs ūdenī, viņa to prot pārvērst brīvā plūsmā. Pēc tam, no galvas diriģējot Roberta Šūmaņa 4. simfoniju, viņa tik spilgti, dabiski un patiesi izcēla tās romantiski emocionālo piesātinājumu un kontrastus, ka publika nekavējoties reaģēja ar ilgām un sirsnīgām stāvovācijām, kas, starp citu, Lielajā ģildē nebūt negadās bieži.
Maskata vertikāle
Nākamajā Baltijas simfoniskā festivāla koncertā Baltijas piramīda 1. decembrī Lielajā ģildē vienā stīgu orķestrī apvienosies trīs Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru mākslinieki, lai līdzās Pētera Čaikovska skaistajai Serenādei atskaņotu igauņu svētminimālista Arvo Perta hipnotizējošo opusu Fratres, lietuviešu jaunās komponistes mistiķes Ramintas Šerkšnītes vīziju De profundis un ievērojamākā latviešu simfoniķa Jāņa Ivanova Poema luttuoso. Perta, Šerkšnītes un Ivanova opusu atskaņojumus diriģēs Guntis Kuzma, savukārt programmas otrajā daļā iekļautās bezgalskaistās Pētera Čaikovska Serenādes atskaņojuma vadītājs būs LNSO koncertmeistars, vijolnieks Georgs Sarkisjans. Savukārt šāgada festivāla trešajā koncertā Maskata vertikāle 9. decembrī Lielajā ģildē, kurš ieskandinās komponista Artura Maskata (1957) apaļās jubilejas atzīmēšanu, pirmatskaņojumu piedzīvos viņa vokāli simfoniskais jaundarbs Baltijas dziesma, kas tapis, domājot par triju Baltijas valstu dzeju un likteņiem. Kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija un LNSO tā galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti no visām trim Baltijas valstīm – jaunā lietuviešu operzvaigzne Vida Miknevičute, kuru Rīgā pazīstam kā spožu Margarētas un Elizabetes lomu atveidotāju Latvijas Nacionālajā operā, igauņu etnomūziķe Mari Kalkuna un mūsu pasaulslavenais tenors Aleksandrs Antoņenko. Par godu Somijas neatkarības simtgadei šī vakara programmā ir arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija, viens no vispopulārākajiem somu klasiķa darbiem.
Festivāls mainās
"Sadarbības iniciatīva nāk no Lietuvas Valsts orķestra, kas ierosināja orķestru apmaiņu – katras valsts galvaspilsētas orķestris brauc un uzstājas arī abās pārējās Baltijas valstīs. Savukārt mēs pieķērāmies festivāla idejai un attīstām šo zīmolu. Pirmais festivāls notika 2016. gadā, tajā visu triju valstu orķestri beidzot pēc ilgāka laika iepazīstināja kaimiņus ar savu radošo "DNS". Pēc tam domājām – kāpēc gan lai to neattīstītu tālāk, turpinot nākotnē? Kolēģi ir atsaukušies, un katrs to turpina savā veidā, aicinot mūsu mūziķus tāpat, kā mēs aicinām viņu mūziķus," stāsta LNSO galvenais diriģents Andris Poga. Viņš un LNSO direktore Indra Lūkina nonākuši pie vēlmes turpināt festivālu Latvijā. "Šogad nav orķestru apmaiņas, bet ir mūziķu apmaiņa no visiem trim orķestriem, muzicējot kopīgā kamerorķestrī. Savukārt pavasara pusē būs līdzīgs projekts Lietuvā, kurp brauks ap četrdesmit mūsu stīgu instrumentu mūziķu," atklāj Indra Lūkina.
Festivāla forma būs mainīga, bet galvenais mērķis ir parādīt Baltijas kontekstu: kas notiek mūzikā citās Baltijas valstīs. "Mēs zinām Arvo Pertu, mazāk – Erki Svenu Tīru. No lietuviešiem Mikalojs Konstantīns Čurļonis ir gandrīz vienīgais, kas šeit tiek spēlēts," Andris Poga priecājas, ka jau šonedēļ gaidāma interesanta visu trīs Baltijas valstu komponistu kombinācija, kurā Lietuvu pārstāvēs jaunā komponiste Raminta Šerkšnīte. Lai plānotu turpmāko sadarbību, šonedēļ Rīgā viesosies Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors.
Plāni ir ambiciozi, jo mūsu valsts simtgadē ciemos tiks aicināti abu kaimiņvalstu orķestri. "Festivāla nianses vēl jāslīpē, bet centrālais notikums būs lielkoncerts nākamgada 24. novembrī Lielajā ģildē, kur visi trīs orķestri piedalīsies katrs ar savu programmas daļu. Esam pasūtījuši Kristapam Pētersonam jaundarbu. Otrajā daļā būs visu orķestru kopspēle, cik skatuve to atļaus, ar visu trīs diriģentu vienlaicīgu piedalīšanos. Festivālā būs arī citi notikumi," pavēsta Andris Poga. Ieskicējot tuvākās nākotnes plānus, Indra Lūkina izstāsta, ka ar Artura Maskata pirmatskaņojumu un visu programmu, kas 9. decembrī skanēs Rīgā, tieši tas pats izpildītāju sastāvs – LNSO, VAK Latvija un visu trīs valstu solisti dosies uz Viļņu uzstāties tieši Lietuvas simtgades nedēļā. Divas nedēļas vēlāk mūsu orķestra mākslinieki vēlreiz dosies uz Viļņu, lai piedalītos Baltijas valstu stīgu orķestrī.