30. aprīlī pianiste uzstāsies Ulbrokā jaunajā koncertzālē Ulbrokas pērle, bet 13. maijā sniegs solokoncertu Rīgā VEF Kultūras pils kamerzālē. 6. marta koncerta tiešraide būs pieejama Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Facebook lapā un YouTube kanālā Jurmala Live.
Lolitas Ritmanis mūzikā
Jubilejas solokoncerti var notikt, jo projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Programmā iekļauti Olivjē Mesiāna, Lūcijas Garūtas, Pētera Vaska, Daces Aperānes klavierdarbi, bet tās centrā ir divi pasaulē atzītās komponistes Lolitas Ritmanis (ASV) klavierdarbi – Aiz loga un Cerībai. Abi tapuši aizvadītajā gadā un veltīti Dzintrai Erlihai. Cerībai koncertā piedzīvos pirmatskaņojumu, savukārt Aiz loga pirmoreiz izskanēja jau pērnruden Ventspils koncertzālē Latvija. Par šo skaņdarbu Lolita saka šādus vārdus: " Es komponēju Aiz loga, bēdājos, jūtos nedroša par nākotni. Es skatos, kā abi mani kaķi smieklīgi tramda viens otru, un viņi skatās, ka otrā logu pusē putns lidinās. [..] domāju par to, kā cilvēkiem jācieš vieniem karantīnā un kā mēs visi esam saistīti garīgi, un tik ļoti atkarīgi viens no otra. Šī pandēmija ir šausmīga, bet reizēm parāda pilnīgi neaptverami skaistu cilvēcību un mīļumu." Pusgadu vēlāk tapušais jaundarbs Cerībai ir radīts tieši pianistes jubilejas solokoncertu ciklam. Lolita Ritmanis raksta: "Cerībai – veltījums Dzintrai, kura man deva cerību kovida vīrusa laikā. Cerība izsapņota mūzikā, kā tilts starp mūzikas dvēselītēm, kuras meklē mājvietu."
Dzintra Erliha atklāj, ka viņas sadarbība ar Lolitu Ritmanis izaugusi no kontaktiem, kurus pianiste guvusi savas solokoncertu turnejas laikā ASV 2019. gada rudenī. "Mūsu sadarbība un sirsnīgā sarakste pandēmijas laikā man bija Dieva dāvana un iedvesmas avots. Abi ir ļoti spilgti skaņdarbi par pandēmijas izjūtām. Jūtos ļoti pagodināta un laimīga, ka man ir iespēja šo klaviermūziku spēlēt," pianiste izstāsta, piebilstot, ka dzīvē abas līdz šim tā arī vēl nav tikušās. "Viņas mūziku es uzreiz sajutu kā savu. Man tas ir ļoti svarīgi. Saikne bija uzreiz, dabiska. Lolitas mūzika ir ļoti krāsaina, emocionāla, ilustratīva, sirsnīga un ļoti patiesa. Tā ir simfoniska, plaša, spilgta. Nav samākslota. Abos klavierdarbos jūtu viņas orķestrālo redzējumu. Es šo mūziku saprotu, tāpēc man ir viegli to spēlēt. Tā ir spēcīga, kā aicinājums uz cīņu, nepadoties. 2020. gada janvārī, kad vēl nenojautām par kovidpandēmijas tuvošanos, pasniedzu pianistiem meistarklases Reikjavīkā, kur bija iespēja iepazīstināt koncertzāles Harpa menedžerus ar Lolitas Ritmanis daiļradi. Radās doma iekļaut Lolitas mūziku nākamajās orķestra koncertprogrammās. Diemžēl pandēmija pārtrauca šo ideju, taču man sākās ļoti sirsnīga sarakste ar Lolitu, kas vainagojās ar diviem klavierdarbiem – veltījumiem. Jau top vēl viens skaņdarbs – čellam un klavierēm man un Ivaram Bezprozvanovam. Ļoti ceram pirmatskaņot rudenī."
Mainība vienatnē
Līdz brīdim, kad visu pārtrauca globālā pandēmija, Dzintras Erlihas koncertdarbībai bija starptautisks vēriens, mērķtiecīgi popularizējot pasaulē latviešu komponistu mūziku. Kopš 2017. gada pianiste aktīvi koncertē Skandināvijā, piedaloties kopīgos projektos ar citiem atskaņotājiem un sadarbojoties ar komponistiem, kā arī regulāri pasniedzot meistarklases topošajiem pianistiem. 2018. gadā Dzintra Erliha devās Latvijas simtgadei veltītā koncertturnejā, uzstājoties Reikjavīkā Islandē, Austrālijā (Sidnejā, Melburnā, Adelaidē), Amerikas Savienotajās Valstīs (Bostonā, Klīvlendā, Ņūdžersijā, Vašingtonā un Ņujorkā), sniedzot koncertus gan solo, gan kopā ar izcilo soprānu Maiju Kovaļevsku. ASV 2019. gada rudenī pianiste ne vien muzicējusi, bet uzstājusies arī kā lektore. Pianiste ir ieskaņojusi vairākus mūzikas albumus, tostarp arī kopā ar Maiju Kovaļevsku un Krišjāni Norveli 2018. gadā izdoto latviešu vokālās un instrumentālās kamermūzikas albumu Ar siltu sirdi, tā ienākumus ziedojot labdarībai.
"Pagājušā gada pavasarī likās, ka pandēmija neturpināsies ilgi un jau drīz atsāksies ārzemju koncertbraucieni. Bet, redzot, kā pandēmija ir pārņēmusi pasauli, tas ir tiešām ārprāts. Toties man ir bijis laika būt vienai ar klavierēm: vairāk domāt, meklēt un saprast, kas tieši ir mans virziens. Kas ir tā mūzika, kas mani interesē un kurā atrodu sevi?" – šādas bijušas skrējienā apstādinātās mākslinieces pārdomas un meklējumi. Atskatoties uz pandēmijas gadu, pianiste stāsta: "Ļoti daudz klausījos, pētīju visdažādāko repertuāru. Šobrīd mācos pilnīgi jaunas programmas, kādas iepriekš neesmu spēlējusi. Šis viss ir saistībā ar laikmetīgo mūziku, ar pilnīgi citiem izteiksmes līdzekļiem, mani nākotnes plāni saistīti ar laikmetīgās klaviermūzikas atskaņojumiem. Ļoti gaidu komponistes Daces Aperānes jaundarbus Mākoņi un Jauns mēness. Priecājos par sadarbību ar talantīgo, Norvēģijā dzīvojošo komponisti Sabīni Ķezberi, kura man šobrīd raksta klavierdarbu. Pateicoties Lolitai Ritmanis, man ir izveidojusies laba sadarbība arī ar amerikāņu komponisti Leannu Primiani, kura man jau raksta skaņdarbu klavierēm un elektronikai. Tas man noteikti būs jauns izaicinājums. Gatavoju arī jaunu koncertprogrammu ar islandiešu komponistu Annas Thorvaldsdotiras un Snorri Sigfusa Birgisona klavierdarbiem, kuri skanēs 12. jūnijā Islandē. Cerams, publikas klātbūtnē. Tas viss dod man lielu iedvesmu, kas palīdz arī cīnīties ar pandēmijas izraisīto nomācošo sajūtu,» atzīst Dzintra Erliha.
Jau šomēnes, 29. martā, gaidāms vēl viens tiešraides koncerts – Latvijas Radio studijā, kur pianiste uzstāsies kopā ar flautisti Ilonu Meiju un čellistu Ivaru Bezprozvanovu. Programmā daļēji iekļauta nesen ieskaņotā, topošā CD programma – Daces Aperānes Sapņu ainavas (veltījums tieši šim trio, 2020), Tālivalža Ķeniņa Concertante flautai un klavierēm, Jāņa Lūsēna skaņdarbi (trio sastāvam) no cikla Mūzika nebijušām kinofilmām. "Tāpat gatavojamies drīzumā (maijā vai jūnijā) ar koncertu prezentēt mūsu CD Ēnu spēles upē, kuru izdod Nacionālā ierakstu kompānija Skani," piebilst Dzintra Erliha.
Mikrofons un dzīvība
Lai turpinātu radoši strādāt, pianistei nācies pārkārtot visu ikdienas dzīves grafiku, jo viņas mazākā meitiņa mācās pirmajā klasē, bet vecākā – sestajā. "Visu rītu ļauju viņām klusumā koncentrēties attālinātajām mācībām. Ja ko vajag – palīdzu. Pēc tam dodos uz Mūzikas akadēmiju, kur, paldies Dievam, varam strādāt pa vienam. Ceru, ka akadēmiju neaiztaisīs ciet. Mājās es nevaru tā sakoncentrēties. Būt mammai – tas ir darbs. Tā nav atpūta. Kad beidzas skola, varu doties uz akadēmiju: tad esmu pati savā klasē, pasniedzu stundas, bet atliek laiks arī pašai strādāt, spēlēt. Ja tā nebūtu, es šos koncertus nevarētu sagatavot. Man jākoncentrējas, jāiedziļinās mūzikas pasaulē. Tas ir darbs ne tik daudz pie klavierēm, cik galvā."
Redzot, ka vīram, IT speciālistam, attālinātais darbs neko būtisku dzīvē nemaina, Dzintra Erliha par klavierspēles pasniegšanu Zoom platformā saka: "Man liekas, ka, šādi vadot stundas, es visu laiku kliedzu. Mūziķiem Zoom stundas ir mokošas: kā pārvarēt attālumu un izstāstīt legato frāzējumu?! Kamēr vien bija atļauts, strādāju ar studentiem divatā, bet vairs nav tādas iespējas. Skolēniem un studentiem vajag arī savstarpējo komunikāciju. Tas ir pavisam kas cits nekā skatīties datorā. Man arī ļoti pietrūkst publikas zālē. To nekas nevar aizstāt. Domāju, ka būs īpatnēja sajūta spēlēt tikai mikrofoniem un kamerām… Tomēr tiešraides iespējām ir savi plusi. Manus koncertus tagad var dzirdēt draugi, kuri dzīvo tālu no Latvijas un nevarētu atbraukt. Tas ir jāizmanto. Jāpriecājas par iespējām, ko digitālais laikmets mums piedāvā. Nākotnē nebūtu slikti, ja koncerti notiktu ar publiku un vienlaikus arī tiešraidē. Mēs negribam gaidīt līdz rudenim. Nē, jāspēlē tagad!"