Niks Matvejevs bija ne vien izcils mūziķis un, pavisam noteikti, viens no visu laiku labākajiem un savdabīgākajiem latviešu dziedātājiem, bet arī lielisks stāstnieks, par kuru labāku, šķiet, nemaz neesmu saticis. Izrādās, domājis arī par grāmatu, bet neesot laika, turklāt ne vienmēr izciliem vārda meistariem ir pacietība dienām un naktīm sēdēt, simtām reižu pārlasot un pulējot manuskriptu. Pietika jau šādas ņemšanās ar skaņām savā studijā, kuras darba prasmes samērā nesen - pirms desmit gadiem - viņš bija papildinājis Lielbritānijas Karaliskajā aranžēšanas skolā.
Patiesībā Niks bija no tiem profesionāļiem vai, precīzāk, tīrradņiem, kuri nemaz nepieļauj, ka kaut kas varētu nesanākt ar pirmo reizi. Ja kas jāiedzied, otrais mēģinājums parasti nav bijis nepieciešams. Niks piestrādāja kā vokālais pedagogs, un par to viņam bija sava izpratne - būdams absolūts rokmūzikas fans kopš pirmās reizes, kad izdzirdēja The Beatles, viņš uzskatīja, ka mūsdienās visiem akadēmiskajiem mūziķiem jābūt "apakšā" rokmūzikas bāzei un rokmūzikas kultūru vairs nevar neņemt vērā. Tāpat kā blūzu.
Simts gadus, kā parasti teica Niks pats, viņš dziedāja Sīpolos. Gan čukstus, pieglaimīgi un viltīgi, gan savā varenajā balsī, kas atdzīvinājusi arī Dīterihu Zigmara Liepiņa atmodas laika rokoperā Lāčplēsis un Kvazimodo tā paša komponista melodrāmā Parīzes Dievmātes katedrāle. Bet tikai Sīpolu koncertos pabijušie zina, ka Matvejevs spēlēja arī basģitāru, turklāt darīja to lieliski. Bērnībā viņš mācījies akordeonu un jau toreiz šmaucies, izmētājot pa istabu notis un tādā veidā vecākiem izliekoties, ka visu dienu vingrinājies, kaut patiesībā ārā spēlējis futbolu. Jau tolaik bija skaidrs, ka viņam viss izdodas bez īpašas mācīšanās - visu tik un tā nokārtojis. Sīpolu vadītājs Mārtiņš Brauns 2009. gadā, kad grupa gatavojās atgriešanās koncertiem vairākās Latvijas pilsētās, bija sajūsmā, ka Nikam vajadzējis tikai dažas minūtes, lai vairākus gadus rokās neturētā basģitāra viņa rokās atkal atdzīvotos. Koncertsērija noslēdzās Dailes teātrī, kur nofilmētais materiāls tika izdots DVD Kamēr tu šo spēli spēlē, kas ir vienīgais Sīpolu dzīvās uzstāšanās videodokuments. Sīpolu mūzika savulaik izdota divās skaņuplatēs, bet kompaktdisku ēras laikā vienīgais albums Sīpoli agrāk un tagad iznāca tikai 2011. gadā.
2001. gadā Niks ierakstīja disku Ieskaties acīs kopā ar dziedātāju Mariju Naumovu. Vēlāk viņu sadarbība turpinājās Nika koncertuzvedumā Zemes dziesmas, kura ideju viņš esot aizguvis no filmas Piektais elements. Pēdējos gados, laiku pa laikam atkal notiekot koncertiem ar Sīpoliem, dažādos pasākumos uzstājies arī divatā ar Mārtiņu Braunu pie klavierēm. Atklājis sev Aleksandru Čaku un sapratis, ka abiem daudz kopīga, sacerējis un iedziedājis arī divus albumus ar viņa dzeju. Palika nerealizēti plāni kopā ar aktieriem Arni Līcīti un Mārtiņu Vilsonu, ar Aivaru Brīzi… Neko darīt - mūža darbs, kas paveikts kopā ar grupu Sīpoli, Niku Matvejevu jau sen ir padarījis par klasiķi. Patika viņam viegla dzīve, un arī beigas bija lemtas vieglas. Vienkārši aizmiegot.
Mūziķa Nika Matvejeva piederīgie lūdz paziņot, ka atvadīšanās no mākslinieka notiks 6.maijā plkst.14 Rīgas krematorija Lielajā atvadu zālē.