Desmit koncertos uzstāsies dziedātāji Daumants Kalniņš un Gunta Gelgote, pianists Andrejs Osokins, Raimonds Pauls, saksofonists Aigars Raumanis, ģitāristi Kaspars Zemītis un Remī Bušē, ērģelnieki Aigars un Ilze Reiņi, grupa Framest, Gidons Krēmers un Kremerata Baltica solisti, Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends un citi mākslinieki.
9. decembrī plkst. 18.00 festivālu atklās grupa Framest ar koncertu Baltie Ziemassvētki. Ziemassvētku gaidīšanas laiks Framest vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs – grupa allaž rada īpaši skaistas Ziemassvētku programmas, katru reizi klausītājiem sniedzot svētku brīnuma sajūtu. Koncertā klausītājus sagaida krāšņa un daudzveidīga programma – dzirdēsim gan klasiskās Ziemassvētku melodijas, gan arī latviešu komponistu mūziku, un arī kādu pirmatskaņojumu. Grupa Framest savos koncertos apbur ar skatuvisko šarmu, profesionālo meistarību, artistiskumu un glāsmainajiem balss tembriem. Dziedātāji, kuri ir spilgtas personības katrs par sevi, kopīgi šajā ansamblī rada baudāmu un aizraujošu skatuves notikumu.
10. decembrī plkst. 17.00 koncertā Klusa nakts, svēta nakts uzstāsies trīs lieliskas un labi zināmas latviešu mūziķes – dziedātāja Gunta Gelgote, flautiste Ieva Pudāne un ērģelniece Ilze Reine. Programmas centrā ir trīsvienība "Dvēsele, Daba, Dievs", pievēršoties klusuma, lūgšanas un cerības tematikai. Koncertā skanēs Baltijas komponistu skaņdarbi no romantisma un mūsdienām, kurus vieno melodisms un gaišas noskaņas.
Varēs dzirdēt sapņainos Jāņa Ķepīša un Ilzes Arnes opusus, Santas Ratnieces poētisko darbu El mirollo de l’arbore, kā arī Jāņa Lūsēna un Romualda Jermaka skaņdarbus. Lūgšanas skaņās ietērps Aļģimants Kubiļūns, Maija Einfelde un Rihards Dubra, bet tautiskas noskaņas ieskanēsies ar igauņu klasiķa Edgara Arro ērģeļu miniatūru un kādu latviešu tautas dziesmu apdari.
Ziemassvētku festivālā gaidāma arī pianista Andreja Osokina soloprogramma, kas veltīta Ferenca Lista daiļradei un tiks atskaņota divos koncertos – 17. decembrī plkst. 17.00 un plkst. 19. decembrī plkst. 19.00.
Ferenca Lista slava romantisma laikmetā pielīdzināma rokzvaigznes statusam – viņu dievināja un uz rokām nēsāja visa Eiropa. Lists bija 19. gadsimta kulta pianists, jaunas atskaņotājmākslas ēras aizsācējs, kas savai daiļradei smēlās impulsus no pasaules, mākslas un reliģijas. Ciklā Klejojumu gadi komponists uzbūris muzikālās gleznas, kas radās no visa, ko viņš tvēra ar skatienu un dvēseli, ceļojot pa Eiropu. Koncertā skanēs arī Lista virtuozās etīdes, Pirmais Mefisto valsis, Sestā Ungāru rapsodija un Mīlas sapņi.
Pianists Andrejs Osokins vienlīdz spoži iejūtas gan Rietumeiropas klasiķiem veltītajās koncertprogrammās, gan kamermūzikā, gan mūsdienu autoru darbos. Par savu koncertdarbību un īstenotajām labdarības akcijām Ukrainas atbalstam šogad Andrejs Osokins apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni virsnieka pakāpē. Pasaulē pieprasītais latviešu pianists regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs - Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Milānas La Verdi zālē, Royal Festival Hall un Vigmora zālē Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē un citās.
20. decembrī plkst. 19.00 Raimonda Paula Ziemassvētku koncertā uz skatuves kāps Maestro Raimonds Pauls, dziedātājs Daumants Kalniņš, Latvijas Radio Bigbends un Rīgas Doma zēnu koris, diriģents Mārtiņš Klišāns. Lieliskie mūziķi ar Raimonda Paula kompozīcijām un Ziemassvētku melodijām džeza noskaņās uzburs īstu svētku atmosfēru.
22. decembrī plkst. 19.00 koncertā Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētki uzstāsies izcils mūziķu duets – spožais jaunās paaudzes saksofonists Aigars Raumanis un Rīgas Doma katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis. Dueta oriģinālās koncertprogrammas allaž priecē klausītājus ar enerģētisku saspēli, žilbinošu meistarību un uzrunājošiem atradumiem no dažādu komponistu daiļradēm. Abi mākslinieki ir Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti.
Šī programma veidota kā muzikāla saruna starp baroka ģēniju Johanu Sebastiānu Bahu un mūsdienu amerikāņu kulta komponistu, minimālisma pārstāvi Filipu Glāsu, majestātiskam pārlaicīgumam sastopoties ar laika plūduma bezgalību.
Līdzās Baha ērģeļprelūdijām un meditatīvajam Glāsa skaņdarbam ērģelēm Mad Rush skanēs Glāsa melodijas saksofonam solo no izrādes Mīlas ieslodzītais. Mūziķi īpaši šai programmai izveidojuši arī pārlikumus no Baha Obojas koncerta, kā arī Glāsa Vijoļsonātes un Vijoļkoncerta, šiem fragmentiem ieskanoties jaunās tembrālās krāsās.
26. decembrī plkst. 15.00 gaidāms koncerts ģimenēm un bērniem Šokolādes pasaka.
Kurš bērns mūsdienās gan nav ēdis šokolādi? Bet senos laikos bijis citādi. Šokolādes pasakas galvenā varone - meitenīte Hanna šokolādes brīnišķo garšu un smaržu izjūt tikai sapnī. Bet kādi notikumi risinājušies senos laikos Austrijas galvaspilsētā Vīnē, varēs uzzināt, noklausoties koncertuzvedumu Šokolādes pasaka.
Uzvedumā darbosies Cukuriņš – pianists Ventis Zilberts, Zaherkūku meistars – dziedātājs Nauris Indzeris, Šokolādes feja – flautiste Dita Krenberga, Vaniļa – dziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa. Bet meitenīte Hanna, Marmelādes, Zefīri un konfektītes Jūras akmentiņi būs Rīgas Baleta skolas audzēkņi. Stāstniece Karina Bērziņa. Stāstu caurvīs romantisma laikmeta komponistu Žila Masnē, Franča Šūberta, Ferenca Lista, Franca Lehāra, Johana Štrausa mūzika.
30. decembrī plkst. 18.00 Vecgada koncertā uzstāsies publikas iemīļotais ģitārists Kaspars Zemītis ar savu ģimeni. Klausītājiem būs iespēja piedzīvot svētku vienotības sajūtu, kad vairākas paaudzes un cilvēki ar dažādām interesēm un mūzikas gaumēm satikušies kopīgā muzicēšanā. Varēs dzirdēt gan klasiskus, labi zināmus skaņdarbus, gan oriģinālas un alternatīvas muzikālās idejas.
31. decembrī plkst. 17.00 Jaungada koncertā līdzās orķestra Kremerata Baltica solistiem un Gidonam Krēmeram klausītājus priecēs kanādiešu ģitārists Remī Bušē. "Remī Bušē ir uguns, kaisle, degsme un dzeja, un viņam tās ir ļoti daudz. Kad ģitāra tiek spēlēta šādi, tai ir cerība...," (Collin Cooper International Guitar Magazine, Anglija). Pasaulē pazīstams kā viens no vadošajiem ģitāras virtuoziem, Remī Bušē pārsteidz gan ar savu neatkārtojamo meistarību, gan žilbinošajām inovācijām instrumenta spēlē. Bušē ir izveidojis savu ģitāras tehnikas metodi un viņš regulāri sadarbojas ar mūsdienu komponistiem, radot repertuāru ar jauniem instrumenta spēles paņēmieniem.
Būs dzirdamas Karaļa Čārlza II galma galantās atskaņas baroka komponista Henrija Pērsela mūzikā un Jaungada svētku noskaņai izcili piemēroto Vivaldi Koncertu ģitārai un stīgām Re mažorā, ko caurstrāvo priekpilnas gaviles, pacilāts gars un dziedošs melodisms. Bet 19. gadsimta itāļu komponists Mauro Džuljāni savā Pirmajā koncertā ģitārai solistam piešķīris līdz tam nepieredzētu spilgtumu un virtuozu izteiksmību. Skanēs arī labskaņas ideālista Georga Pelēča un tango karaļa Astora Pjacollas smeldzīgi karstasinīgie skaņdarbi.
Ziemassvētku festivāla noslēgumā 7. janvārī plkst. 17.00 Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos programmu Pareizticīgo lūgšanas un gruzīnu daudzbalsīgie dziedājumi, šoreiz pievēršoties gruzīnu garīgajai mūzikai.
Unikālā gruzīnu polifonās dziedāšanas tradīcija ir iekļauta UNESCO mantojumā – tā pastāvēja jau pirms kristietības ieviešanas un vēl šodien ir neatņemama Gruzijas kultūras sastāvdaļa. Gruzīnu sirds dāsnums, garīgais spēks un Kaukāza kalnu majestātiskums caurstrāvo arī viņu garīgos dziedājumus, kas ar savu dievišķo skaistumu paceļ pāri ikdienībai.
Koncertā dzirdēsim gruzīnu garīgos dziedājums, Bizantijas Ziemassvētku dziedājumus un senās gruzīnu himnas Andreja Selicka sakārtojumā. Skanēs arī lappuses no gruzīnu akadēmiskās mūzikas pamatlicēja Zaharija Paliašvili Jāņa Zeltamutes liturģijas. Aranžējot Kahetijas reģiona senos tradicionālos dziedājumus daudzbalsīgam korim, Paliašvili vēlējās, lai ar to gruzīnu mūzika sasniegtu klausītājus ne tikai Gruzijā, bet arī citās slāvu zemēs. Kopš publicēšanas 1911. gadā Jāņa Zeltamutes liturģija ilgus gadus bija aizmirstībā, bet pēdējās desmitgadēs šis opuss piedzīvojis atdzimšanu, koriem pasaulē novērtējot Paliašvili mūzikas dziļumu un neatkārtojamo kolorītu.
Ziemassvētku festivāla laikā mākslinieces Annas Heinrihsones ekspozīcija Ansis Cīrulis. Ģēnijs. Latvietis, kas veltīta izcilajam latviešu māksliniekam, apskatāma Dzintaru koncertzāles Cīruļa galerijā. Tā pieejama apmeklētājiem pirms koncertu sākuma un starpbrīžos.
Biļetes: www.bilesuparadize.lv.