Paskāla Disapēna mākslas darbi ir apkopoti izstādē Fotogrāfiskie akordi/Accords Photographiques, kas ir skatāma divās vietās Zalcburgā: Mocarta zāles un Jātnieku skolas apvienotajā foajē (līdz 31. augustam) un galerijā Leica (līdz 12. oktobrim).
"Diezgan reti mākslinieks spēj pārliecinoši izpausties divās jomās," uzsver Zalcburgas festivāla intendants ievērojamais austriešu pianists Markuss Hinterheizers. Fotogrāfija ir kļuvusi par masu kultūras fenomenu, katrs cilvēks fotografē visu, ko redz, taču tam nav nekāda sakara ar mākslu, norāda Markuss Hinterheizers. Fotogrāfijā noteicošais ir autora skatiens un viņa unikālais pasaules uztveres veids. "Paskāla Disapēna fotogrāfijās es redzu viņa mūzikas elementus, kā arī viņa skolotāja Jaņņa Ksenaka mūzikas elementus," apgalvo festivāla mākslinieciskais vadītājs.
Fotogrāfijā komponists izmanto analogās tehnoloģijas un partitūras raksta ar roku. Mūzikas sacerēšana aiznes viņu citā pasaulē, savukārt fotogrāfija ļauj atgriezties realitātē, saka Paskāls Disapēns. Visur, kur viņš dodas, mākslinieks ņem līdzi fotokameru Leica. Tā palīdz viņam "izpaust to, ko pat mūzikā ne vienmēr var izpaust". Fotogrāfijā viņu interesē gaismas un ēnu saspēle, viņš iemūžina dabu un arhitektūru. Cilvēkus Paskāls Disapēns nefotografē.
Paskāls Disapēns dzimis 1955. gadā Nansī. Viņš studējis mākslu un estētiku Parīzē. Komponēšanu apguvis pie Olivjē Mesiāna, vēlāk – pie Jaņņa Ksenaka un Franko Donatoni. Ksenaki viņš dēvē par savu "muzikālo tēvu". Pateicoties Ksenakim, Paskāls Disapēns aizrāvies ar arhitektūru un matemātiku. Savas partitūras viņš noformē ar kaligrāfisku smalkumu un precizitāti – skaņradis izmanto lineālu un tinti. Notis viņš pieraksta ar roku, jo "ik mirkli vēlas būt pēc iespējas tuvāk materiālam". Paskāls Disapēns sevi raksturo nevis kā komponistu, bet mūzikas autoru – viņa kaisle ir literatūra, un lasīšana mākslinieka dzīvē aizņem vairāk laika nekā mūzikas klausīšanās.
Skaņdarbos viņš iekļauj folkmūzikas un džeza motīvus. Paskālu Disapēnu interesē senie mīti, piemēram, Mēdejas stāsts, kas ir viņa operas Medeamaterial pamatā (Heinera Millera teksts). Medeamaterial šovasar arī skan Zalcburgā. "Es rakstu mūziku, citādi es to aizmirsīšu," skaidro Paskāls Disapēns.
Zalcburgas festivālā viņam ir veltīta koncertsērija Laiks ar Disapēnu, kurā franču autora mūzika skan līdzās Antonīna Dvoržāka, Gustava Mālera, Antona Vēbera, Jaņņa Ksenaka un Sofijas Gubaiduļinas opusiem.
Viena no koncertsērijas pērlēm – Paskāla Disapēna dziesmu cikls O Mensch! baritona Georga Nigla un pianistes Olgas Paščenko izpildījumā. Dziesmās izmantoti Frīdriha Nīčes vārdi. Izcilais austriešu operdziedātājs, aktieris un kamermūzikas interprets Georgs Nigls ir tuvs Paskāla Disapēna domubiedrs. Viņš atveidos galveno lomu franču komponista operā Makbets. Pazeme/Macbeth Underworld, kuras pasaules pirmizrāde notiks 20. septembrī Briseles Karaliskajā operā La Monnaie/De Munt. Nākamgad tā būs dzirdama Parīzes Komiskajā operā.
99. Zalcburgas festivāls, kas piedāvā operas, teātra, simfoniskās un kamermūzikas programmu, turpināsies līdz 31. augustam.
Informācija: www.salzburgerfestspiele.at