Sākotnēji bija iecerēts, ka lētākās biļetes maksās Ls 39, taču, lai veicinātu pieprasījumu, koncertaģentūra FBI sāka piedāvāt biļetes par Ls 29 un īpaši reklamēt šo cenu. Jebkurai popzvaigznei gribētos sevi pozicionēt kā luksusa klases preci, un mārketinga teorija māca, ka luksusa preces savā reklāmā nekad nedrīkst likt uzsvaru uz cenu, bet ir jāizceļ prestižs, stils, kvalitāte un sajūtu neatkārtojamība. Piemēram, modes nams Louis Vuitton, par kuru fano arī Gāga, nekad nerīko izpārdošanas un nesamazina cenas. Tiekamies orķestra bedrēLēdija Gāga savā trešajā pasaules turnejā The Born This Way Ball uzliek latiņu ļoti augstu: sporta arēnas iekarotas jau iepriekšējā turnejā, tāpēc šajā viņa nolēmusi ieņemt stadionus. Rietumeiropā – Londonā un Parīzē – Gāgai nav problēmu ar biļešu noietu, savukārt Centrālajā un Austrumeiropā dziedātājas fanu maksātspēja ir zemāka: koncerti Sofijā un Bukarestē, kas notiek šonedēļ, pārcelti no stadioniem uz mazākas ietilpības norises vietām. Jāpiebilst, ka šīs turnejas sākums izdevās pat nepieklājīgi veiksmīgs – pilnīgi visas biļetes uz koncertiem Dienvidkorejā, Honkongā, Japānā, Ķīnā, Filipīnās, Taizemē, Singapūrā, Jaunzēlandē un Austrālijā bija pārdotas. Šovā Rīgā Gāga cer ieraudzīt 40 000 mazo monstru – tā jau vēsturiski tiek dēvēti mūziķes talanta cienītāji. Cik tuvu vai tālu Mežaparka estrādē viņi redzēs Māti Monstru, atkarīgs no naudasmaciņa biezuma: stāvvietas maksā Ls 29, 39 un 69 – jo dārgāk, jo tuvāk. Taču arī ar vislētāko biļeti var nonākt Gāgas uzmanības lokā: Kailijas Minogas pēdējā šovā skatuves priekšā tika izveidota ekskluzīva Šļakatu zona, Madonna šogad aicina īpaši izmeklētu publiku Zelta trīsstūrī, savukārt Gāgas uzticamāko fanu geto ir Monstru bedre – tas ir īpaši norobežots laukums pie pašas skatuves, «orķestra bedre», tajā iekļūst klausītāji, kuri paši pirmie ierodas koncerta norises vietā un ir ģērbušies «atbilstoši ballei», proti, Gāgas iedvesmotā tērpā vai arī savā unikālajā stilā, taču pietiekami frīkaini un izaicinoši. Ārzemēs tā ir ierasta prakse: fani, kuri gatavi atdot visu, lai stāvētu pirmajā rindā pie pašas skatuves, mierīgi var pavadīt nakti pie ieejas stadionā.
Mana skaistā lēdija
Turpinot pirms trim gadiem iesākto tradīciju, savu skatuves priekšnesumu Gāga sauc pa balli: The Fame Ball (2009), The Monster Ball (2009–2011) un tagad The Born This Way Ball (2012–2013). Jaunā šova darbība risināsies vairākos lielas gotiskas pils līmeņos. Gāga un viņas dejotāji izmantos aksesuārus un ierīces, kas atgādina seksšopā iegādātas rotaļlietas un rotaslietas. Pils apkārtnē notiks slepkavības un horeogrāfiska dzimumakta simulācija. Balles apmeklētājus gaida episka dzemdību aina – jūs daudz ko zaudēsiet, ja dosieties pēc alus un šašlika tajā brīdī, kad Gāga parādīsies no kolosāla izmēra piepūšamas lelles vagīnas, kas aprīkota ar rāvējslēdzēju, un dziedās sava jaunākā albuma un turnejas tituldziesmu Born This Way. Gāga defilēs pa skatuvi kleitā un bodijā, kas darināti no gaļas gabaliem. Lēdiju iebāzīs gaļasmašīnā, kas atlidos ar tiešo reisu no elles. Par šādiem trikiem mūziķi var apskaust pat grupa Rammstein. Pēc Gāgas šova būs apmierināta arī homoerotisma cienītāju interese.
Lēdijas Gāgas koncerts ir kā pašdarbnieku pulciņa spēle ar pornogrāfisku estētiku mākslinieciski nobružātas viduslaiku pils dekorācijās – tā ir labvēlīga vide vieglām perversijām, uz kurām mudina tehnopopmūzikas, disko un hārdroka ritmi. Atsevišķi pils fragmenti brīžiem atgādina klasisko Brodvejas mūzikla Vestsaidas stāsts noformējumu – tas ir likumsakarīgi: Lēdija Gāga ir Ņujorkas meitene, Brodveja un slimīga tieksme pēc teatralitātes viņai ir asinīs. Šovā ir atstāta vieta improvizācijai – Gāga un viņas komanda neiet skatuves augsto tehnoloģiju pavadībā. Šajā ballē visi grib izārdīties, uzvesties brīvi un piedauzīgi – bez bremzēm. Sarežģīta mašinērija šeit nevienu neierobežo. Tas, protams, izraisa lielu simpātiju. Gāga rīko traku karnevālu, kurā izmanto visas iespējas, lai demonstrētu efektīgu butaforiju – orģiju dīvānu no miesas gabaliem, motociklu, kurā iebūvēts sintezators, un citus mākslas objektus.
Šova vēstījums ir cīņa pret jebkādu diskrimināciju, cilvēktiesību ierobežošanu un pašizteiksmes apspiešanu. Koncertā skan gandrīz visas albuma Born This Way dziesmas, kā arī hiti Just Dance, LoveGame, Paparazzi, Poker Face, Bad Romance, Alejandro un Telephone.
Lejupielāžu karaliene
Diska Born This Way skanējumu Gāga raksturo kā avangarda tehnoroku. «Šajā albumā esmu radījusi žanru deju metāls, tā ir spēcīga, pat smagnēja elektroniskā tehnopopmūzika ar rokam raksturīgajiem himniskajiem piedziedājumiem Def Leppard stilā. Es esmu apsēsta ar Brūsu Springstīnu, kura ietekme dzirdama albumā,» Gāga stāsta. «Esmu līdz kaulam mūziķe. Slava nekad nav bijusi mans mērķis. Daudzi varbūt nezina, ka es pati saceru katras savas dziesmas vārdus un melodiju. Esmu visu skaņdarbu līdzproducente – tie ož pēc manis! Parasti es saceru dziesmas, sēžot pie klavierēm. Es tās spēlēju arī koncertos. Es vēlos pierādīt savas spējas kā dziesmu autore. Albumā Born This Way nav nevienas kompozīcijas, kuru nebūtu iespējams nospēlēt akustiskā versijā. Visas patiesi labas dziesmas var nospēlēt uz klavierēm, un tās joprojām skanēs kā hiti. Būdama blonda sieviete ar krūtīm, pakaļu un smadzenēm, es ļoti lepojos ar saviem muzikālajiem sasniegumiem. Cilvēki diemžēl joprojām negaida pārāk daudz no sievietēm, kuras strādā popmūzikā, un tas nav godīgi, tie ir aizspriedumi.»
Lēdija Gāga ir digitālā laikmeta superzvaigzne, viņa ir YouTube, Google, Twitter, Facebook un citu interneta platformu dīva, lejupielāžu karaliene, kura satricina virtuālo telpu ar katru sociālajos tīklos ievietoto bildi un ierakstu, ar katru savu šķaudienu internetā. «Tikko piezemējos Bangkokā! Esmu gatava satikt 50 000 kliedzošu taizemiešu monstru. Gribu pazaudēties lēdiju tirgū un nopirkt viltus Rolex,» – viens Gāgas ieraksts tviterī, un globāls skandāls var sākties. Taizemieši apvainojās, uzskatot, ka Gāga sliktākajās rasistu tradīcijās vairo negatīvus stereotipus (par pirātiskiem «roleksiem» un vietējām «lēdijām» jeb ladyboys – meitenēm ar peņiem). Gāgai ir ap 28,3 miljoniem sekotāju tviterī – vairāk nekā jebkuram citam.
Viss ģeniālais ir banāls
«Mūzikas piedzīvojums mūsdienās notiek internetā, un tam ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse,» saka Gāga. «Pozitīvā ir tā, ka mēs varam atklāt jaunus talantus. Negatīvā puse ir tā, ka tu gluži matemātiski ievieto datorā savu dziesmu un savas emocijas. Skaņdarbs sāk savu dzīvi interneta forumos un topos, arī fani dzīvo lielākoties internetā – sēž un nepārtraukti dauza taustiņus. Es atceros savu bērnību – kā es stāvēju pie mūzikas ierakstu veikala HMV Ņujorkā, kad tur viesojās grupa Green Day. Es cerēju ieraudzīt kaut vai tās solista Billija Džo Ārmstronga nagu, sapņoju par Toma Jorka un citu Radiohead dalībnieku autogrāfiem. Man ļoti gribētos, lai fanu pieredze nebūtu saistīta tikai ar to, ko viņi iegūst internetā. Man gribas atraut viņus no datoru ekrāniem.»
Dziedātājai ir izdevies izveidot unikālas attiecības ar saviem mazajiem monstriem. Lēdija Gāga ir atradusi pareizos vārdus, kā uzrunāt klausītājus. Zem sava karoga viņa pulcina jauniešus ar problēmām dzīvē un tarakāniem galvā: ja neesi tāds kā visi pārējie, ja sabiedrība un vienaudži tevi atraida, pazemo un par tevi ņirgājas, jo neesi pārāk skaists, tievs un tradicionāli orientēts, nāc pie Gāgas un pievienojies citiem monstriem. Tas viss izklausās šausmīgi banāli, taču Lēdija Gāga izcili pilda psihoterapeites un viedokļu līderes funkciju: viņa apgalvo, ka mēs visi esam skaisti, brīvi un drosmīgi, ka mūsu dažādībā ir spēks un kopā mēs varam gāzt kalnus.
Identitātes zagle
Dziedātāja uzsver, ka pati visu mūžu jutusies kā zaudētāja un atkritēja un tikai mazie monstri ir devuši viņai pārliecību un drosmi būt tādai, kāda viņa ir. Visticamāk, runu par šo tēmu zvaigzne noturēs arī Rīgā. Daudzi kritiķi gan ir pārliecināti, ka Gāga bezkaunīgi manipulē ar mazo monstru jūtām – viņas tēls un mūzika ir izteikti komerciāla, un dziedātāja, kura nebūt nepieder pie «autsaideru kultūras», tikai vēlas gūt materiālo labumu (parādiet man, kurš to nevēlas?). Ietekmīgā amerikāņu kultūrpētniece un filozofe Kamilla Palja, kura veltījusi ne vienu vien analītisku rakstu par Madonnas lomu mūsdienu sociumā, 2010. gadā publicēja eseju Lēdija Gāga un seksa nāve britu laikrakstā The Sunday Times: «Gāga drīzāk ir identitātes zagle, nevis erotisku tabu pārkāpēja, viņa ir meinstrīma ražots produkts, kas uzskata, ka dzied frīkiem, dumpinieciski un nepaklausīgi noskaņotiem, dzīves atstumtiem cilvēkiem, taču viņa pati tāda nav.» Gāga ir dzimusi un augusi labi situētā ģimenē Ņujorkā un mācījusies elitārā meiteņu vidusskolā.
Savu priekšnesumu tēlus un stilistiku Gāga ir aizņēmusies no Ņujorkas pagrīdes klubiem, kuros uzstājas transvestīti un starpdzimumu mākslinieki. No šīs autentiskās klubu vides ir nācis, piemēram, grupas Antony & the Johnsons līderis Entonijs Hegertijs, bet pati Gāga nekad nav bijusi šīs kultūras sastāvdaļa, labākajā gadījumā viņa ir bijusi tās lieciniece. Kaut gan ir taisnība, ka vairākus gadus mūziķe – tāpat kā tūkstošiem citu jauno censoņu – spēlēja mazos Ņujorkas klubos un par saviem līdzekļiem iestudēja teatralizētas performances, bet nekā pārāk revolucionāra tajās nebija.
Monstru dzemdību nams
Lēdija Gāga ietekmējusies ne tikai no Šēras, Madonnas, Greisas Džonsas, Bjorkas, Prinsa un Deivida Bovija mūzikas un vizuālā stila, par saviem iedvesmas avotiem viņa uzskata popārta karali Endiju Vorholu un radikālās performances klasiķi Marinu Abramoviču. Skaidrs, ka Gāgai ir tendence pārspīlēt savu lomu mūsu dzīvē un viņa cieš no mesijas kompleksa. «Visa mana dzīve ir viens performances mākslas darbs. Man nav nepieciešams, lai mani nemitīgi fotografētu, lai es justos «mākslas momentā». Es vienmēr esmu sev teikusi: ja tev nav ēnas, tas nozīmē, ka tu nestāvi zem gaismas stariem. Mūzika un daiļrade – tā ir maģija. Ja tu esi maģisks, tev vienmēr ir ēna, jo tevi izgaismo. Man nepatīk runāt par reliģiju, jo es negribu nevienam uzspiest savu viedokli. Es nedomāju, ka mēs zinām, kā izskatās Dievs, taču es ticu, ka viņš var izpausties dažādi. Katru reizi savā koncertā, kad es ieskatos publikā, es jūtu šo skaistuma vilni – tā ir mana ticība, kas mani uzlādē. Es redzu Dievu savos fanos.»
Lēdija Gāga priecājas, ka mazie monstri vairs nepievērš tik lielu uzmanību viņas izskatam. «Man visi prasa par drēbēm un tēliem, taču manus fanus tas jau sen neinteresē. Viņi ir pieraduši pie tā, kā es izskatos, – tie nav mani kostīmi, kas viņos izraisa emocijas. Viņi tos neredz, viņi vienmēr redz mani un to, kāda es esmu, manu būtību. Ar laiku cilvēki arvien mazāk interesēsies, kā es izskatos tajā brīdī, kad tīru zobus. Es izskatos tāpat kā uz skatuves.» Mazo monstru virtuālā pulcēšanās vieta ir nesen izveidotais Gāgas sociālais tīkls littlemonsters.com. Taču tikai Lēdijas Gāgas koncertā monstri var pa īstam atbrīvoties un dziedāt līdzi tekstu: I was born this way – «Es tāds (-a) esmu dzimis (-usi)».
Dzemdību aina dziesmā Born This Way simbolizē nākotnes rases radīšanu – visi tās pārstāvji ir brīvi, viņi apdzīvo pasauli, kurā nav diskriminācijas un aizspriedumu, kurā cilvēki nenosoda cits citu. «Es dzemdēju savus fanus, viņi dzemdē mani. Mēs dzemdējam cits citu,» savā šovā notiekošo topošajiem monstriem skaidro Lēdija Gāga. Pievienojieties – tagad no Ls 29!
Lēdija Gāga
Turnejas The Born This Way Ball koncerts
Mežaparka Lielajā estrādē 23.VIII plkst. 19. 30
Biļetes ticketpro.lv Ls 29–159
Turneja The Born This Way Ball sākās šā gada aprīlī un noslēgsies 2013. gadā. Lēdija Gāga kopumā sniegs 110 koncertu visā pasaulē. Pirmos 33 šovus Āzijas un Okeānijas valstīs apmeklējuši 525 909 skatītāji, visas biļetes tika pārdotas. Kases ieņēmumi – 71 298 189 ASV dolāri.