Sākotnēji Jubilejas mesas atskaņojumam 2020. gada rudenī bija jākļūst par Latvijas Radio kora 80 gadu jubilejas kulmināciju, taču pandēmija, kas mainīja visas pasaules lietu kārtību, rediģēja šo ieceri, un beidzot Jubilejas mesa piedzīvos savu pirmatskaņojumu 2022. gada festivāla Eiropas Ziemassvētki atklāšanā.
Sigvards Kļava par šo opusu stāsta: "Kora 80 gadu dzimšanas dienai paredzējām iestudēt mesu, kas komponēta un veidota pēc principa, kādu izmantoja 19. gs. nošu izdevniecība Casa Ricordi. Pēc Džuzepes Verdi ierosinājuma Tito Rikordi pasūtināja 19. gadsimta beigu vadošajiem komponistiem pa vienai rekviēma daļai par godu Džoakīno Rosīni nāves pirmajai gadadienai. Slavenākais komponists šajā sarakstā, protams, bija Džuzepe Verdi, kurš rakstīja pēdējo daļu Libera me, kura vēlāk pārauga ģeniālajā Rekviēmā. Otrreiz šādu principu 1998.gadā izmantojis leģendārais vācu diriģents Helmūts Rillings, rosinot izcilus 20. gs. beigu komponistus no visas pasaules komponēt Pasiju 2000 (Passion 2000) Eiropas Mūzikas festivālam Štutgartē. Tā tapa Deus Passus (Volfgangs Rīms), Svētā Jāņa pasija (Sofija Gubaiduļina), La Pasión según San Marcos (Osvaldo Golihovs) un Water Passion after Saint Matthew (Taņs Duņs). Latvijas Radio korim radās iecere radīt ko pretēju, bet pēc līdzīga principa – Jubilejas mesu, kurā tiktu iekļauti gan latviešu komponistu jau radīti skaņdarbi, gan pasūtināti jaundarbi, kas kļūs par šī lielformāta darba daļu. Jau iepriekš sacerēti bija Pētera Vaska (Agnus Dei) un Artura Maskata (Kyrie) opusi, bet jaunas mesas daļas komponējuši Andris Dzenītis (Credo), Ēriks Ešenvald (Sanctus Benedictus) un Juris Karlsons (Gloria). Mesa noslēgsies ar Andreja Selicka radīto Debesu Latvija. Skaņdarbs iecerēts korim, stīgu orķestrim, perkusijām un ērģelēm."
"Manas un Latvijas Radio kora attiecības varētu raksturot kā skaistu laulību, kuras pamatā ir mīlestība. Es nekad neesmu juties ar kādu mūziķu kolektīvu kā viena ģimene. Par to esmu pateicīgs gan korim kopumā, gan diriģentiem Sigvardam Kļavam un Kasparam Putniņam, gan katram dziedātājam atsevišķi. Kopš 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma Radio koris ir ārkārtīgi izaudzis un profesionāli kļuvis par tādu kā dārgakmeni, kas ar katru gadu uzmirdz arvien skaidrāk, un to es arī viņiem novēlu," Arturs Maskats.
"Uzrakstīt Gloria ir praktiski neiespējami, jo pasaulē ir ļoti daudz skaistas Glorias, ko rakstījuši izcili komponisti. Tas, pirmkārt, ir liels eksāmens komponistam, otrkārt, tā ir milzīga uzdrošināšanās un treškārt, ar humoru jāsaka, ka tās ir arī olimpiskās spēles. Pēc šī koncerta varētu būt sarunas par to, kuram komponistam sava mesas daļa ir izdevusies un kuram nē...," Juris Karlsons.
"2020. gada aprīlī sociālajā tīklā Facebook ierakstīju, ka esmu novilcis noslēguma taktssvītru manam līdz šim gaišākajam darbam – Credo. Tad uzreiz dažiem bija aizdomas, ka es droši vien rakstu ko tonālu, tīru un vai tik nekļūstu par jaunās vienkāršības komponistu. Bet es ne no kā nekaunos. Ir tīri, ir gaiši. To es un citi varēsim novērtēt koncertā. Credo nāca no manām sajūtām, ko es tobrīd pierakstīju," Andris Dzenītis.
"Man gribas savā jaundarbā lidot ar vislielākajiem iztēles spārniem. Pēdējais dzinējspēks ir nošu nodošanas termiņš, bet pirmais ir ideja. Ir allaž jāatrod stāsts. Es nevienu brīdi nepavadu pie klavierēm, kārtojot abstraktas harmonijas, jo pirmais ir stāsts. Man tiešām patīk šis vārds. Stāsts ir dzīve, dzīves nogrieznis. Radio koris visskaistāk uzzied polifonijā," Ēriks Ešenvalds.
"Es vēlreiz varu tikai teikt – laimīgie, laimīgie latviešu un arī citu tautu komponisti, kas iekļūst Radio kora repertuārā. Ne visi ir izredzētie. Es piederu pie tiem laimīgajiem, kas ne tikai var klausīties Radio kora dziedāšanu, bet arī pats viņiem kaut ko sacerēt un tad vēl dzirdēt, kā koris to atskaņo.
Ir skaisti dzīvot laikā, kad Radio koris mums sniedz tik daudz laimes brīžus. Man ir sajūta, ka es vēl Radio korim gribētu rakstīt lūgšanas – tādas vienkāršas, bet karstas lūgšanas. Man jau ir atrasti teksti – rakstīšu tik ilgi, cik būs lemts šajā saulē nodzīvot," Pēteris Vasks.
"Man vienmēr bijis mazlietiņ neērti lūgt par sevi pašu. Es zinu, ka Dievs par mani rūpējas un allaž dod tik daudz, cik man nepieciešams. Daudz drosmīgāk ir lūgt Dievu par saviem tuvākajiem un dzimteni. Mēs savā dzimtenē esam sasnieguši daudz – gan kā cilvēki, gan valsts, gan kā radošie kolektīvi, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Tomēr, ja Latvija paliks uz zemes, kamēr visa pasaule pacelsies Debesīs, mūsu sasniegumi nebūs tā vērti. Mans lūgums ir par manu dzimteni Debesīs. Es domāju, ka tas ir diezgan drosmīgs un netradicionāls mesas noslēgums, bet tas ir savā īstajā vietā – īpaši Latvijas Radio kora jubilejas gadā. To es novēlu gan korim, gan mums visiem. Mana mesas daļa ir gaiša un cerību pilna. Varbūt, ka par agru, jo es nezinu, kāds ir Dieva nodoms par mums, bet gribas un arī piedienas cerēt uz labāko. Tāpēc šī noslēguma daļa ir cerības gaisma," Andrejs Selickis.