Arabella atklāj Štrausa triloģiju, ko Berlīnes Vācu operā veidos Tobiass Kracers: nākamajās sezonās taps Intermeco un Sieviete bez ēnas. Tobiass Kracers ir viens no mūsdienu mūzikas teātra interesantākajiem režisoriem, kurš spēj tikt galā ar vissarežģītākajiem uzdevumiem. Viņa izrādes rotā prestižāko Eiropas teātru un festivālu afišas – no Londonas un Parīzes operas līdz Baireitai. 2025. augustā viņš kļūs par Hamburgas Valsts operas intendantu un drīzumā veidos Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena jauniestudējumu Bavārijas Valsts operā Minhenē.
Opera Arabella (1933) ir komponista Riharda Štrausa un libretista Hugo fon Hofmanstāla pēdējais kopdarbs. Tās darbība risinās Vīnē ap 1860. gadu. Finansiālās grūtībās nonākušais grāfs Valdners kopā ar sievu Adelaidi ir apmeties kādā luksusa viesnīcā. Vecāki visiem spēkiem cenšas nodrošināt izdevīgu laulību vienai no meitām: atbilstošā līmenī ģimene var atļauties iepazīstināt Vīnes augstākās aprindas tikai ar savu vecāko atvasi Arabellu. Tāpēc savu otro meitu Zdenku vecāki ir audzinājuši kā zēnu, vārdā Zdenko, un nav brīnums, ka viņa pati sāk apšaubīt savu dzimuma identitāti. Abas meitas, par spīti visiem sociālekonomiskajiem šķēršļiem un aizspriedumiem, cer sakārtot savu privāto dzīvi.
Režisors Tobiass Kracers uzskata, ka šajā operā iezīmējas divu pasaules uzskatu sadursme: no vienas puses, ir tradicionālā vīriešu un sieviešu lomu sistēma, no otras – modernie priekšstati par šīm lomām sabiedrībā. Spriedzi, kas rodas šīs sadursmes rezultātā, viņš pēta savā iestudējumā, kas kļūst par laika mašīnu – katrs cēliens risinās citā laikmetā. Darbība sākas XIX gadsimta Vīnē hiperreālistiskā greznas viesnīcas interjerā (scenogrāfs Rainers Zellmaiers). Otrajā cēlienā, kurā notiek balle, varoņi dejo cauri XX gadsimta 20., 50. un 60. gadiem (horeogrāfs Jerūns Verbrigens). Tēlu galerijā parādās gan nežēlīgi nacisti, gan svingojoši pārīši. Trešajā cēlienā nonākam mūsdienās – Arabella ar pavadoņiem iesoļo influenceru vidē, kurā vairs nav ilūziju un romantikas, virsroku ir ņēmušas komercattiecības visās dzīves jomās.
18. martā Berlīnē notikušajā pirmizrādē titullomu atveidoja soprāns Sāra Jakubjaka, tagad to ir pārņēmusi Gabriela Šērere. Zdenkas lomā spilgti izpaužas soprāns Jeļena Callagova. Meiteņu mīļotos dzied baritons Rasels Brauns (Mandrika) un tenors Roberts Votsons (Mateo). Vokālās un aktiermeistarības paraugstundu sniedz Arabellas un Zdenkas vecāki, kurus aizrautīgi un neordināri spēlē bass Alberts Pēzendorfers un mecosoprāns Dorisa Zofele. Šī leģendārā māksliniece uz skatuves ir pavadījusi jau piecdesmit gadu. Dorisa Zofele ienes negaidītas nianses Adelaides tēlā – viņas varone ir skarba, harismātiska dāma, kura ir gatava ļauties sadomazohisma iedvesmotām rotaļām. Freida pilsētā Vīnē viss ir iespējams!
Arabella Berlīnes Vācu operā skanēs 30. martā, 1. un 6. aprīlī. Izrādi ir iemūžinājusi ierakstu kompānija Naxos. Tā ir izdevusi pirms četriem gadiem Berlīnes Vācu operā tapušā iepriekšējā Tobiasa Kracera iestudējuma ierakstu – Aleksandra Cemlinska operu Punduris.
Informācija: deutscheoperberlin.de