Divas dienas pēc kārtas kultūras telpā Hanzas perons notiks nozīmīgu globāla mēroga mākslinieku koncerti: piektdien, 12. aprīlī, tā būs daudzu sen gaidītā postroka grupa Godspeed You! Black Emperor no Monreālas Kanādā, savukārt sestdien, 13. aprīlī, paredzēta atkalsatikšanās ar Islandē mītošo austrāliešu elektroniskās mūzikas mākslinieku un skaņu pētnieku Benu Frostu. Tiem, kuri neraksta "mūziku pēc grāmatas", varētu būt apnicīgi, ka viņus dēvē par žanru robežzīmju bradātājiem ar tieksmi eksperimentēt. Arī Godspeed You! Black Emperor panciskā vēršanās pret mūzikas industrijas klišejām, cilvēku aprobežotību, alkatību un kariem būtu jāuztver kā ideālās pasaules norma, nevis drosmīgs lozungs. Ja mūžvecajai Bībelei netici, tev paliek vēl otra iespēja – reliģija, vārdā Mūzika.
Atspulgu atspulgos skar
Iespējams, tikai retais latvietis apzinās, cik lielu ietekmi uz viņu ir atstājusi grupa Goodspeed You! Black Emperor. Ja ne tiešā, tad ķēdes reakcijas veidā. Šo instrumentālās mūzikas grupu par vienu no lielākajiem iedvesmotājiem minējuši gan brāļi Ābeles no grupas Soundarcade, gan brāļi Burmeisteri no Tesas – abas šīs mūsu lieliskās un skaļās rokgrupas teju pirms pārdesmit gadiem tik nopietni šeit sacēla to post-rok-prog-metāla-drona vilni, ka latviešu smagās rokmūzikas vēsturei nācās pierakstīt klāt jaunu nodaļu, kurā tēli no iepriekšējām neparādās, it kā kāds būtu izslēdzis agrāk viņus izgaismojušos prožektorus.
90. gadu metāla klišeju – izteiktas paštīksmināšanās – vietā nāca ambientas skaņu lavīnas tumsā, kurā ģitāristi vairs nesacenšas par garāko solo, bet nodurtu galvu dragā skaņu sienas, tiltus, kāpnes, jumtus (kas nekur nebrauc), kurā detaļas nav primāras, bet neviena no tām nav nejauša vai mazsvarīga. Reizēm koncertos kā vienīgo gaismu atstājot ekrānos projicētus vecu filmu kadrus, kas pastiprina apokaliptisko noskaņu (arī tai ir jāiziet cauri), lai koncerta beigās justos kā pēc attīrīšanās seansa vai reliģiska rituāla jeb dievkalpojuma. Ir manīts, ka Tesas koncertos cilvēki nonāk tādā kā transa stāvoklī, pacēluši rokas pret debesīm un skatuvi, – šīs cilvēkus tik ļoti vienojošās sajūtas atgādina Rīgas reivos 90. gadu vidū redzēto.
Runa nav par albumu vai dziesmu ar sākumu un beigām, bet joprojām maģisko skaņas sienu, kas varētu turpināties bezgalīgi, ja vien tas iespējams. Šīs grupas radīja jaunā gadsimta skaņu – to klausītāji un sekotāji ir tie, kuru rokās turpmākajos gadu desmitos šī pasaule kļūs labāka, stiprāka, inteliģentāka un atbildīgāka. Šo grupu albumi tikuši gan pie balvām, gan mūžīgas cieņas un mīlestības no klausītājiem, kuri dzīvo līdzi pārējām to aktivitātēm, mīlot sniegu, ledus peldes utt. Tesas bundzinieka Janča mākslas darbi mūs uzlūko pat tad, kad to nenojaušam, no kāda vēja atsegta pleca vai potītes, bet Lauris un Raitis Ābeles nu jau ir arī godalgoti kinorežisori. Pēdējos gados Soundarcade nolikta atpūsties, lai reizēm uzspēlētu ar Svētdienas leģionu, savukārt abu šo brāļu Ābeļu flangos ar ģitārām sargāto grupu vokālisti jau uzņēmušies astoņkāja tuvcīņas paņēmienus, kā duets Čipsis un Dullais priecējot kolektīvu ballēs, kurās augstu vilni sit šerbets un pomelo un meitenes turpina arvien skaistāk skumt.
Intervijām, klipiem – nē
Tik garš ievads par Latvijas grupām šeit ir vietā kaut vai tāpēc, ka Godspeed You! Black Emperor dalībnieki ir daudzu iepriekš aprakstīto procesu aizsācēji, kas rada dzirdes maņām garām slīdošas, brīžiem uzbrūkošas kompozīcijas, un, ja arī tie ir konkrēti, atpazīstami skaņdarbi, kas skan, to pirmuzdevums ir esošās noskaņas saglabāšana līdz brīdim, kad tiek nodota stafete nākamajam. Grupa Godspeed You! Black Emperor nesniedz intervijas un nepozē fotogrāfiem, tai nav mājaslapas un kontu sociālajos tīklos, nav mūzikas video (koncertos tikai analogās projekcijas no 16 mm filmām) – mākslinieki stingri turas pie principa "lai runā mūzika". Tas tiek darīts, lai mazinātu personības kultu un tā ietekmi uz mūzikas klausīšanos. Protams, tas viss var panākt arī pretreakciju, un tā arī notiek – kults zeļ un plaukst. Tā vai citādi grupa tomēr ir nodevusi mums ceļvedi, par ko domāt, kad klausāmies tās mūziku, – cik vien iespējams, pretoties kapitālisma diktētajiem noteikumiem vairāk pirkt un vairāk pelnīt, pārstāt karot visās frontēs un mīlēt arī tur, kur vēl nekad nav mīlēts, – mūsdienu sludinātāji, kurus uzklausa un pielūdz, ir cilvēki ar mūzikas instrumentiem rokās.
Godspeed You! Black Emperor pamatsastāvā no sākuma 1994. gadā līdz mūsdienām ir trīs cilvēki – Efrims Menaks (ģitāra, lenšu cilpas, taustiņinstrumenti), Mauro Pecente (basģitāra) un Maiks Moija (ģitāra) –, bet tas arī nav tik svarīgi (cienot viņu vēlmi palikt tumsā), jo 1997. gada debijas albumā F♯ A♯ ∞, kura nosaukums varētu būt haotiska kombinācija vai kāds slepens kods, iesaistīto cilvēku skaits jau pārsniedz divus desmitus, ierakstos ieskanoties čellam un vijolei, vietumis akordeonam un kādam pūšamajam, vēl pa papildu ģitārai, kādas ierunātas balss semplam, ko viņi atskaņo no lenšu gabaliem un sauc par tape loops.
Debijas albumā ir trīs kompozīcijas, no kurām neviena nav īsāka par 16 minūtēm. Tam sekoja intensīva koncertēšana visā pasaulē no 1997. līdz 2003. gadam. Turpmākajos gados tika izdoti vairāki atzinīgi novērtēti un jau par žanra klasiku kļuvuši albumi, un tad – kā ar nazi nogriežot – pauze līdz 2010. gadam. Tajā gadā atgriezušies festivālā All Tomorrow’s Parties Lielbritānijā, gan uzstājoties, gan kūrējot tā programmu, kā šajā festivālā pieņemts, mākslinieki savai mūzikai apklust vairs nav ļāvuši.
Islandes vilka dziesma
Lai cik tā pasaule būtu liela, mūzika ir diezgan drošs saprašanās tilts starp cilvēkiem – Xiu Xiu un Swans dalībnieku savstarpējo "aizdošanu" patīkamai laika pavadīšanai, viņiem uzspēlējot kopā, mēs jau esam pieredzējuši Rīgā. Pēc Godspeed You! Black Emperor nākamajā dienā Hanzas peronā gaidāmais viesis Bens Frosts bijis, iespējams, tuvu tam, lai atbrauktu uz Latviju pērn arī ar Swans, – īsi pirms viesošanās Latvijā ar grupas mūziķiem sadarbojies, tomēr Mežaparkā viņa nebija.
Bena Frosta daiļrades aprakstā minētais "ar citiem nesajaucamais rokraksts kompozīcijā un skaņas dizainā" nudien nav tukša frāze (to ir viegli pārbaudīt, paklausoties mūziku), kuras lietošanu vienmēr var attaisnot ar tikpat tukšu frāzi, ka viss šajā pasaulē ir relatīvs. Cilvēkiem ir paradums meklēt salīdzinājumus ar pazīstamākiem objektiem par šobrīd izceļamo, ja gribas ieinteresēt arī tos, kuri vēl gaida, un šis ir brīdis, kad uz tās pogas jālec. Trīs, četri: Bena Frosta mūzika tikusi dēvēta par pankroku ar blekmetāla iezīmēm! Par jaunāko albumu Scope Neglect laikraksts The Guardian raksta: "Bens Frosts jau ilgstoši ir sliecies orķestrālas varenības virzienā, ik pa laikam to spēji pārraujot ar pancīgu elektrisko ģitāru, šķietami kļūdainiem elektronikas iestarpinājumiem, spokainu skaņas dizainu, ar nevilšiem buršanās vai pašnopietnības auriem."
Cits sajūsmināts recenzents, rakstot par 2007. gada albumu Theory of Machines, Benu Frostu nosaucis par Arvo Pertu Trenta Reznora (Nine Inch Nails) aranžējumā. Viņa mūzikai tiek piedēvēta fizikalitāte, kas visizteiktāk ir jūtama albumā By the Throat (2009), kas izraisīja pamatīgu viļņošanos cienītāju, kritiķu un profesionāļu aprindās. Piemēram, albumā dzirdamas paša Bena Frosta Islandes ziemeļos ierakstītas vilku gaudas, kas vēl gluži nav ierakstīta un pēcāk apstrādāta lūstoša kaula skaņa, bet pilsētnieku nobiedēt ar vilku nav liela māksla. "Scope Neglect ir apzināta opozīcija noteikumiem. Divējāda apmulsināšanas un iznīcināšanas spēle. Mehānismi pārkonfigurēti un pārbūvēti. Senās enerģijas novirzītas un pārvirzītas. Mērogs izplests, nofiksēts un izšķīdis," teikts vēl kādā recenzijā par kompānijas Mute Records paspārnē iznākušo albumu, kura materiālu 13. aprīlī dzirdēsim Rīgā. Mūziķa kalendārā ir arī koncerts Kijivā.
Koncerti Hanzas peronā
Godspeed You! Black Emperor 12.IV plkst. 20
Bens Frosts 13.IV plkst. 20
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 35–45