Mēs izdarīsim daudz laba/ Kad pienāks mūsu kārta/ Vai tu būsi klāt?/ Vai tu būsi klāt? – dzied reperis Edavārdi sava jaunā albuma Ekosistēmas pirmajā dziesmā. Neilgi pirms albuma iznākšanas feisbukā notikušajā videoprezentācijā, skanot jaunajām dziesmām un stāstiem par tām, Edavārdi teica, ka, uzrakstot šo, uzreiz bijis skaidrs, ka Daudz laba ievadīs albumu. Reperu pašu iedziedāšanās ierastās rečitēšanas vietā (nevis dziedātāju pieaicināšana) vienmēr ienes svaigumu – atcerēsimies kaut vai tolaik par Gustavo vēl sauktā Arstarulsmirus "Tas tak nav zelts, tā nav pat bronza" Prāta vētras dziesmā vai Viņas jeb Zelmas Jēgeres dziedamās rindas, bet Edavārdu ievelkošais smagnējais dziedājums, kas robežojas ar tādu kā deklamēšanu uz izsīkuma robežas, kā pats saka – iedungošanu, izmantojot pieejamos resursus, teksta dēļ vienlaikus skan arī kā ironija par tiem dīvānos sēdētājiem, kuri vienmēr apgalvo, ka patlaban pie varas esošie visu dara nepareizi, bet, ja laistu pie šprices mūs, tad tik pienāktu tie labie laiki, kas lielākajā daļā gadījumu tomēr nenotiek, bet cerēt un gribēt jau vienmēr var. Tāpat kā koncertus šovasar, par kuru iespējamību joprojām nav nekādas skaidrības.
Edavārdi ir paspējis uzstāties gan sēdkoncertos ar Very Cool People un Nova Koma, kas bija atļauti pagājušajā rudenī, gan tiešraidē internetā, bet, protams, gribētos arī normālus klātienes koncertus: "Esmu dzirdējis viedokli, ka cilvēki vairs negribēs iet uz koncertiem, jo pieraduši palikt mājās. Būs interesants tas pārejas posms no dīkstāves uz atgriešanos."
Hiphopa veiksmes gads
Edavārdi priecājas, ka aizgājušais gads hiphopam Latvijā ir bijis tik veiksmīgs kā nekad – par gada labāko albumu mūzikas ierakstu gada balvas Zelta mikrofons pasniegšanas ceremonijā atzīts anša veikums Liela māksla, par ko kritiķi jau iepriekš teikuši, ka tas ir pacēlis šo žanru jaunā līmenī. Kaut pats Edavārdi pagājušogad soloalbumu neizdeva, viņš piedalījies vairākos nominētajos darbos – džeza un fankmūzikas albuma (Very Cool People, Pa apli) un rokmūzikas albuma (Nova Koma, Vismaz 9 reizes) kategorijā, kā viens no grupas Singapūras satīns dalībniekiem – īsmetrāžas kriminālfilmā Blingi & Bamboleo videoklipu nominācijā. Un arī no atzinības nastas muskuļus jau uzkačājušajā anša Lielā mākslā viņš ir piedalījies kā viesmākslinieks.
Tagad vārds Edavārdiem, kuru vairāk nekā pirms desmit gadiem intervēju SestDienai kā pirmo no tolaik pavisam jauno reperu apvienības PKI (Pagrīdes karaļvalsts ieraksti). Toreiz tikāmies vietā, kuras vairs nav, – Nabaklab –, bet tagad klausāmies vārnu ķērkšanā Purvciemā, kur Edavārdi dzīvo kopš bērnības. "Tolaik bija lielāks jaunības maksimālisms, un sāpīgi izjutām to, ka repu kaut kādā mērā ignorē ārpus hiphopa scēnas. Bija tāda sajūta, ka radām labu mūziku, ko var spēlēt gan radio, gan uzstājoties festivālos un kas var dabūt arī kaut kādas balvas, bet toreiz tas nenotika," atceras Edavārdi.
Pa šiem gadiem viss, ko katrs no PKI karaļvalsts vēlējies, esot kaut kādā mērā piepildījies, un droši var teikt, ka vietējais reps, vietējais hiphops ir kļuvis atzīts, un tagad esot arī daudz mierīgāka sajūta: "Sākumā bija tā nelielā underground reperu paranoja, ka, sākot sadarboties ar kaut kādiem lielākiem izpildītājiem, ar lielākām kompānijām, mani mēģinās cenzēt, bet ātri sapratu – ja nelamājies dziesmā un nepasaki stulbības, cilvēki pat neiedziļinās un saka: OK, forši!"
Edavārdi uzskata, ka repa nominācijā visi albumi bijuši vairāk vai mazāk līdzvērtīgi un katrs pelnījis saņemt balvu, jo tagad visi var uztaisīt mūziku mājās, bet lielajā piedāvājumā ir grūtāk atrast dimantus, ko atcerēties. "Kādreiz tīņu maksimālismā man likās, kas populārā mūzika ir slikta – ai, ai, ai, viņus tik bīda un reklamē –, bet tagad esmu nonācis līdz pārliecībai – ja kāds izpildītājs kaut kur nonāk un tiek pamanīts, tomēr ir kaut kāds iemesls, kāpēc viņš izceļas un piesaista vairāk klausītāju nekā citi. Labi, bieži vien tie izpildītāji nav superoriģināli un revolucionāri ar savu mūziku, bet kaut kas viņiem ir iekšā. Varētu piešķirt kādas balvas bez jebkādiem žanru rāmjiem, kur netiek apbalvoti tikai albumi, bet iedod kādas divdesmit balvas visiem tiem, kas izdarījuši kaut ko riktīgi foršu. Re, kur tev par koncertu Arēnā, re, kur tev par supersarežģīto albumu, re, kur tev par popdziesmu, kas skanējusi radio. No tās sērijas – paldies tev, tev un tev, ka izdarīji šo. Tas varētu būt jautri," iesaka Edavārdi.
Ja neder – jā ņem!
Pagājušajā gadā Edavārdu draugi no PKI ansis un Arturs Skutelis jau varēja piepildīt diezgan lielas zāles – tas brīdis beidzot bija pienācis, bet tad uznāca kovidnieks un visu nogrieza kā ar nazi. Esot jau bijis saplānots koncertiem pilns pavasaris. Arī Republikas tūre – Edavārdi, ansis, Prusax, Singapūras satīns – tāds liels repa kolektīvs, kas braukā pa Latvijas kultūras namiem un uzstājas. "Bēdīgi, bet, kad man nav ko darīt, es brīžiem pasēžu un pameditēju, nez kā būtu, ja varētu uztaisīt lielo koncertu, ko tur varētu uzlikt. Man bija doma – tā kā albumu sauc Ekosistēmas, forši būtu salikt dzīvnieku izbāžņus uz skatuves un milzīgas palmas, bet tas ir tā – fantāziju līmenī. Sākumā man pat patika tā pauzīte, bet tagad, kad pagājis gads, jūtos jau par ilgu nosēdējis dīvānā, un pietrūkst koncertu," stāsta Edavārdi. Viņš jau ticis aicināts uzstāties Prāta vētras 2018. gada koncertā Jelgavā un Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula veco dziesmu jauno versiju projektā Visas taisnības piedalījies dziesmā Tik tā viena.
Edavārdi parādījies kādā reklāmā kopā ar Žoržu Siksnu, arī meiteņu popgrupas Nando dziesmā, kuras klipā viņš ir fizikas skolotājs, kas demonstrē visādus eksperimentus, un uzskata, ka viņam tur ir sanācis labs repojamais teksts. Reizēm pat esot pieķēris sevi, ka, iesaistoties nevis hiphopa, bet citu žanru mūzikā, sanāk kaut kas negaidīti labs: "Viena no bailēm jeb paranoja ir sākt taisīt kaut ko vienveidīgu, jo pašam arī grūti saprast vai piefiksēt to momentu, kad jau sāc atkārtoties – malt vienu un to pašu, kad izdod piecas dziesmas, un faktiski tā ir viena un tā pati dziesma. Meklējot muzikālo pavadījumu jeb bītus, tev kā izpildītājam ir baigi svarīgi atrast kaut ko tādu, kas no tevis izvilks ārā kaut ko citādu. Ja pirmajā mirklī ir tāda sajūta, ka es uz tāda pavadījuma nerakstītu, tas ir jāņem, un tad redzēs, kas iznāks ārā, ko man piespiedīs tas muzons pateikt," atzīst Edavārdi par tām situācijām, kad tiec izmests no komforta zonas, liekot atkal citēt mākslas kritikas klasiķi Normundu Naumani, kurš ir teicis, ka māksla rodas tur, kur ir kļūdas.
Edavārdi savukārt uzreiz atsaucas uz savu autoritāti RZA no Wu-Tang Clan, kurš 90. gadu repā lietojis ļoti daudz semplu no soulmūzikas un 70. gadu mūzikas un pēc tam, kad dziesmas bija iznākušas, ticies ar mūzikas autoriem, kurus viņš semplojis, un tie ir teikuši, ka RZA bieži ir izmantojis tieši tās vietas dziesmās, kurās ir kaut kāda kļūda – kaut kas nav sanācis. Par Edavārdu vizītkarti (viņš saka – cerams, ka par vienu no tām) kļuvusi arī patskaņa e izruna: tur, kur visi saka plati, viņš – šauri, un otrādi. Pats to pamanījis tikai tad, kad sācis repot, un tā ir mīkla, kāpēc tā, ja visu mūžu bijis rīdzinieks. "Man nesen bija saruna ar draugiem par to, cik ļoti mākslinieks, izpildītājs vai teksta autors rada pats savu valodu. Man noteikti dziesmās un tekstos ir kaut kādas stila kļūdas vai varbūt pasaku kādus vārdus nepareizi, bet, ja cilvēki saprot, ko tu domā, tas strādā. Piemēram, ir dziesma Pa īsto, bet pareizi ir jāsaka "pa īstam" – to es uzzināju, kad dziesma jau bija iznākusi."
Aizmirst var ātri
Pašam mūziķim liekas, ka jaunajā albumā labi izdevies noķert to, kas ir Edavārdi. "Ir skumīgas dziesmas un arī aktīvas, kas labi var strādāt koncertos, – man šķiet, esmu parādījis sevi no visām šķautnēm. Mēģināju rakstīt tādas dziesmas, kurām ir divi vai trīs panti, katrā no tiem apskatot situāciju no dažādiem punktiem. Piemēram, ir dziesma Cel glāzi par paģirām un ballēšanos. Pirmajā pantā esmu tas, kurš saka: nē, šodien nē, šodien es palieku mājās un nekur neiešu, bet otrais ir par to, ka esmu tas, kurš mēģina visus izvilkt ārā, pateikt, ka vajag ballēt. Noslēdzošajā dziesmā Kad mēs būsim veci mēģināju uzrakstīt pirmo pantu naivu, domājot par vecumu, jo kādreiz mēdzām ar draugiem domāt, ka tad, kad būsim veci, sēdēsim visi vienā rajonā vai bezmaz vai vienā mājā dzīvosim un būs baigi forši, otrajā pantā es jau drusku nopietnāk par to domāju, ka varbūt būšu noguris, man viss būs vienalga. Tad ir trešais pants, kas ir īsāks, – par to, kā jūtos tagad, jo kaut kādā mērā jau tagad esmu vecs, ja salīdzina, kāds biju pirms desmit gadiem. Tas pants ir par to, kā jūtos tāds jau mazliet vecs. Tuvāko repa draugu bariņā es esmu bijis bezmaz vai jaunākais, bet nekad neesmu jutis, ka pret mani izturētos kā pret kaut kādu sīko," stāsta Edavārdi.
Vēl albumā ir dziesma, kurā cilvēki tiek aizvesti pa taisno no roķenes ar ragaviņām uz mežu: "Pirmais pants ir par to, cik ilgi visi un arī pats atceries, ka esi pieļāvis kādu kļūdu. Un tad otrais: cik ātri tiek aizmirsts, cik labs tu biji. Varbūt paveiksies, un tu pateicībā par visu, ko esi izdarījis, dabūsi vismaz balvu par mūža ieguldījumu, bet paralēli cilvēkiem tiks lūgts tev saziedot naudu, jo šis cilvēks bezmaz nevar samaksāt par īri."
Tauste nav atcelta
Dziesmu pavadījumus Edavārdi meklējis pie ārzemju autoriem un pircis tiesības izmantot viņu darbus, daudz palīdzējuši arī ansis un Rolands Čē, pie kura studijā albums ierakstīts. Jaunais albums Edavārdiem būs pirmais, kas iznāks arī taustāmā formātā: "Visus iepriekšējos es taisīju, būvēju un izdevu viens pats, bet tagad mēs to darām kopā ar manu menedžeri, kura ir ļoti daudz strādājusi, lai iznāktu disks. Pirmkārt, pierunājot mani, ka vajag diskus, jo pēdējos gados ir tā, ka cilvēki jautā, vai ir kāds disks, jo grib to parakstītu, lai varētu uzdāvināt draugiem. Būs arī merčs, ko varēs dabūt tajā dienā, kad iznāks albums. Tā patiesībā ir pirmā reize, kad mājaslapā būs veikals. Kādreiz, kad albums bija izdots, tavs darbs būtībā bija beidzies, bet tagad būs situācija, ka iznāk albums un īstais darbs tikai sākas. Jāpieņem pasūtījumi, jāizsūta lietas – es nekad tā neesmu darījis. Būs interesanti!" stāsta Edavārdi.
Viss pasaulē griežas pa riņķi – cilvēkam tomēr ir dabas doti gana jutīgi pirkstu gali, un gribas, klausoties mūziku, paturēt disku rokās vai uzvilkt to Edavārdu džemperi mugurā, lai sajustu kaut ko vairāk par datora klaviatūras vai skārienjutīgā ekrāna pieskārieniem.
Albums Ekosistēmas straumēšanas platformās un CD formātā būs pieejams no 28. maija.