Baroka operas festivālu Baireitā rīko viens no mūsdienu spožākajiem kontrtenoriem Makss Emanuels Cenčičs – šis horvātu un austriešu mākslinieks veiksmīgi izpaužas arī kā kultūras projektu producents, menedžeris un režisors.
Festivāla galvenais notikums būs Leonardo Vinči opera Aleksandrs Indijā Maksa Emanuela Cenčiča režijā. Jauniestudējumā spēlēs 2012. gadā Polijā izveidotais autentiskā izpildījuma orķestris {oh!} Orkiestra diriģentes Martinas Pastuškas vadībā. Opera Aleksandrs Indijā pilnā garumā nav skanējusi gandrīz trīssimt gadu – kopš 1740. gada. Tāpat kā 1730. gada 2. janvārī Neapolē notikušajā pirmizrādē, iestudējumā Baireitā piedalīsies tikai vokālisti vīrieši (operas tapšanas laikā baznīca neļāva uz skatuves kāpt sievietēm): kontrtenori Franko Fadžoli un Džeiks Arditi, soprāni Bruno de Sā un Mājans Lihts, tenors Stefans Sbonniks un alts Nikolass Tamanja.
Šajā darbā ir izmantots Pjetro Metastazio teksts, viņš bija populārākais XVIII gadsimta libretists. To pierāda fakts, ka dažādi komponisti Metastazio rakstīto Aleksandra Indijā libretu izmantojuši astoņdesmit reižu. Tomēr pirmais komponists, kuru pats Metastazio izvēlējies sava teksta ietērpšanai mūzikā, bija Neapoles un Romas operas ekscentriskā zvaigzne Leonardo Vinči, kurš tika atrasts miris Neapolē dažus mēnešus pēc Aleksandra Indijā pirmizrādes (domājams, viņu saindējis mīlas trijstūrī iesaistītais konkurents). Mīlas dēka ir arī operas Aleksandrs Indijā sižeta centrā: Aleksandrs Lielais mīl Indijas princesi Kleofisu, kura ir apsolījusi savu sirdi Aleksandra sakautajam karalim Poro. Emocionāli uzlādētajā drāmā savijas mīlestība, intrigas, greizsirdība un piedošana.
Kontrtenors Franko Fadžoli un soprāns Bruno de Sā operas Aleksandrs Indijā jauniestudējumā. Publicitātes foto
Aleksandrs Indijā skanēs 7., 9. un 11. septembrī Baireitas Markgrāfistes teātrī, kas ir viens no skaistākajiem baroka laikmeta teātriem Eiropā. Tas ir zināms kā Prūsijas karaļa meitas Baireitas Vilhelmīnes (1709–1758) teātris. Skatuves mākslu un operu viņu uzskatījusi par labāko galma tēla spodrināšanas veidu. Vilhelmīne bija radoša un talantīga, viņa rakstīja libretus un komponēja, kā arī angažēja itāļu dziedātājus, kuri uzstājās Bavārijas galmā. Teātris tika uzbūvēts Vilhelmīnes meitas kāzu svinībām 1748. gada septembrī. To projektējuši itāļu arhitekti tēvs un dēls Džuzepe Galli-Bibiena un Karlo Galli-Bibiena. Teātra unikālajā interjerā ir apvienots gleznotas skulptūras paņēmiens un īsta koka skulptūra. 2012. gadā teātris tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2018. gadā tas tika atvērts pēc rekonstrukcijas.
Operas Aleksandrs Indijā izrādi tiešraidē no Baireitas Markgrāfistes teātra 11. septembrī plkst. 16 varēs noskatīties Arte.tv mājaslapā.
Baroka operas festivāls piedāvās arī daudzus intriģējošus koncertus. 10. septembrī Baireitas Markgrāfistes teātrī kontrtenors Makss Emanuels Cenčičs svinēs savu 40 gadu skatuves jubileju: orķestra Armonia Atenea un diriģenta Georga Petru pavadījumā viņš izpildīs Georga Frīdriha Hendeļa ārijas, kuras komponētas XVIII gadsimta superzvaigznei kastrātam Frančesko Bernardi jeb Senezīno. Šis koncerts Arte.tv mājaslapā būs skatāms 10. septembrī plkst. 20.30.
16. septembrī jaunais brazīliešu soprāns Bruno de Sā uzstāsies ar programmu Roma Travestita, kurā ir iekļauta XVIII gadsimta 20.–60. gados tapusī opermūzika – ārijas kastrātiem, kuriem uz skatuves bija jāiemiesojas sieviešu tēlos. Šajā koncertā piedalīsies izcilais orķestris Il Pomo d’Oro diriģenta Frančesko Korti vadībā.
17. septembrī Nikolas Antonio Porporas ārijas dziedās krievu soprāns Jūlija Ļežņeva, kuru pavadīs orķestris {oh!} Orkiestra un diriģente Martina Pastuška.
Festivāls ik gadu pulcē labākos baroka repertuāra izpildītājus un kolektīvus, šogad viņu vidū būs arī dziedātājas Žanīna de Bika (viņas koncertprogramma Spoguļi kopā ar Concerto Köln būs skatāma Arte.tv mājaslapā 9. septembrī plkst. 20.30) un Emanuela de Negri, Vroclavas baroka orķestris, ansambļi Ars Antiqua Austria, Concerto Köln, Ensemble Diderot un Hofkapelle München. Koncerti notiks ne tikai Markgrāfistes teātrī, bet arī Baireitas dievnamos.
Informācija: www.bayreuthbaroque.de