Piektdien, 12. jūnijā, kompānija Sony Classical laidīs klajā jaunu Verdi vēlīnā šedevra Otello studijas ierakstu, kurā titullomu – vienu no sarežģītākajām tenoru repertuārā – dzied nepārspējamais Jonass Kaufmanis. Dezdemonas partijā ir dzirdams soprāns Federika Lombardi, Jago partijā – baritons Karloss Alvaress. Pie Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra pults – maestro Antonio Papāno. Ieraksts veikts Romā pērnā gada vasarā. Šis ir pirmais Romā tapušais Otello ieraksts pēc slavenā 1960. gada ieskaņojuma (lomās Džons Vikerss, Leonija Rizaneka un Tito Gobi; diriģents Tulio Serafins).
Otello partija Jonasa Kaufmaņa repertuārā ir kopš 2017. gada vasaras, viņš to ir atveidojis Londonas Karaliskajā operā (iestudējuma ieraksts ir pieejams 2018. gadā izdotajā DVD/Blu-ray) un Bavārijas Valsts operā Minhenē. "Šī loma ir kā Pandoras lāde," saka mākslinieks. "Varonī iesētais šaubu grauds atgādina par sevi līdz pašām beigām. Tas izraisa greizsirdību, dusmas un naidu, kas caurstrāvo katru Otello teksta rindu. Dziedātājam ar to ir jātiek galā – šim spiedienam ir jābūt psiholoģiskam, nevis fiziskam, jo neviens nevēlas sabojāt savas balss saites," sarunā ar laikrakstu The Financial Times uzsver Jonass Kaufmanis.
"Šajā operā visu gribas izdarīt perfekti. Gribas sasniegt ideālu, kuru dziedātājs redz un dzird savā galvā, taču šī ir nepareiza pieeja. Gan fiziski, gan mentāli man ir jāatrod sava domu un emociju kombinācija. Gatavojoties Otello, sākotnēji centos padarīt balss skanējumu tumšāku, kareivīgāku, taču sapratu, ka tas neesmu es. Mēģinājumos man nācās pacīnīties, taču izrāžu gaitā es nonācu pie savas interpretācijas un sajutu, ka esmu gatavs ierakstīt šo operu studijā," viņš piebilst.
Atbildot kritiķiem, kuri uzskata, ka viņa balss nav pietiekami varena, lai dziedātu Otello, Jonass Kaufmanis atgādina – Verdi laikā solistu balsis bija vieglākas nekā tās, kuras sāka izpildīt šo repertuāru vēlāk un savā veidā to ir kanonizējušas. "Kad Verdi komponēja Otello, balsis nebija tik smagas. Laika gaitā daži balsu tipi ir izvirzījušies priekšplānā un diemžēl esam zaudējuši lielu daļu šīs mūzikas skaistuma. Kaut kas līdzīgs ir noticis arī vācu repertuārā, ieskaitot Vāgnera operas, jo tajā laikā tenoriem vēl nebija heroiska skanējuma, kādu šajā mūzikā sagaidām tagad." Sevi Jonass Kaufmanis raksturo šādi: "Man ir Vācijas pase un itāļu skanējums."