Festivālā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, britu džeza pianists Džulians Džozefs, vijolniece Kristīne Balanas, diriģents Olli Mustonens, Barselonas flamenko balets, vīru ansamblis Suļiko no Gruzijas, soprāns Inga Kalna, dziedātājs Jānis Šipkēvics un daudzi citi mākslinieki.
13. jūlijā Nakts koncertā ar džeza mūzikas programmu uzstāsies Džuliana Džozefa trio, kurā muzicē Džūlians Džozefs (Julian Joseph, klavieres), Marks Mondeizī (Mark Mondesir, sitaminstrumenti), Marks Hodžsons (Mark Hodgson, kontrabass). Džulians Džozefs ir viens no ietekmīgākajiem britu džeza mūziķiem, kurš pazīstams kā pianists, komponists un aranžētājs. ‘‘Nozīmīgākais džeza mūziķis, kādu šī valsts ir radījusi daudzu gadu garumā, iespējams, jebkad,’’ tā par Džozefu raksta britu izdevums The Stage.
Viņš ir pirmais melnādainais britu džeza mūziķis, kurš vadījis koncertu sēriju Vigmora zālē Londonā un pirmais, kurš ar savu All-Star Big Band kā vadošā zvaigzne atklāja prestižo BBC Proms festivālu. Viņš iemantojis izcilu reputāciju ne tikai kā izpildītājs un komponists, bet arī atzinību kā ļoti zinošs un saistošs raidījumu vadītājs, mūzikas vēstnesis un kultūras aizstāvis. Džulians Džozefs komponējis skaņdarbus klavierēm solo, nelieliem ansambļiem, kā arī bigbendam un simfoniskajam orķestrim. Karjeras laikā viņš ir saņēmis nozīmīgus pasūtījumus no BBC, Hackney Music Development Trust, Londonas pilsētas festivāla un Londonas džeza festivāla.
Džozefs nebeidz iedvesmot ar savu meistarību taustiņinstrumentu pārvaldīšanā, muzikalitātes daudzpusību un neierobežotu radošo iztēli. Nakts koncertā Dzintaru koncertzālē Džuliana Džozefa trio harismātiskie mūziķi atskaņos izlasi ar džeza klasikas skaistākajiem standartiem, kā arī paša Džozefa oriģinālkompozīcijas.
14. jūlijā notiks tradicionālais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi.
Iveta Apkalna uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm – instrumentālistēm, kura regulāri koncertē ar pasaules ievērojamākajiem diriģentiem un orķestriem, kā arī ieskandina jaunas ērģeles daudzās koncertvietās. Iveta Apkalna ir slavena ar to, ka ar savu personību spējusi paplašināt ērgeļmūzikas horizontus. To pierāda arī saņemtās balvas – Iveta ir pirmā godalgotā ērģelniece, kas saņēmusi Grammy analogu klasiskajā mūzikā, prestižo ECHO Klassik kā labākā atskaņotājmāksliniece, tāpat viņas kontā ir sadarbības ar mūslaiku izcilākajiem komponistiem, diriģentiem un jau 15 izdoti albumi CD un DVD formātos.
Viņa sniegusi koncertus Eiropas, Āzijas un ASV slavenākajos koncertnamos un uzstājusies ar vadošajiem simfoniskajiem orķestriem – Berlīnes filharmoniķiem, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Losandželosas filharmonisko orķestri, Romas Nacionalās akadēmijas Santa Cecilia orķestri, kamerorķestri Kremerata Baltica – un ievērojamākajiem diriģentiem, starp kuriem tādi vārdi kā Klaudio Abado, Mariss Jansons, sers Antonio Papano, Dimitrijs Kitajenko, Gustavo Dudamels, Kents Nagano, Mareks Janovskis, Simona Janga.
Festivāla atklāšanas koncertā 15. jūlijā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma, vijolniece Kristīne Balanas un pianists Džulians Džozefs. Programmā skanēs 20. gadsimta amerikāņu zelta klasikas opusi, kā arī spāņu, rumāņu un čigānu tautas mūzikas iedvesmoti skaņdarbi, kurus komponējuši Eiropas akadēmiskās mūzikas dižgari.
Kristīnes Balanas izpildījumā dzirdēsim Morisa Ravela spožo un karstasinīgo rapsodiju vijolei Čigāniete un Pablo Sarasates Fantāziju par Karmenas tēmām, kas uzskatāma par vienu no tehniski sarežģītākajām kompozīcijām vijoļmūzikas repertuārā. Sarasate šajā fantāzijā pievērsies Žorža Bizē slavenās operas lappusēm, kurās visspilgtāk atklājies spāņu mūzikas gars.
Izcilais britu džeza pianists Džulians Džozefs atskaņos Džordža Gēršvina populāro Rapsodiju blūza stilā. Gēršvins šeit atsaucies uz agrīnajām regtaima un blūza formu idiomām, radot reibinošu un optimisma pilnu Amerikas muzikālo kaleidoskopu. Savukārt Leonarda Bersteina Simfoniskās dejas no leģendārā mūzikla Vestsaidas stāsts ir kā košs popteātris ar latīņamerikas ritmiem, bībopa melodijām un 20. gadsimta Amerikas dzīves tempu. Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas izpildījumā dzirdēsim arī temperamentīgo deju ritmu piesātināto Džordžes Enesku Pirmo rumāņu rapsodiju, un spāņu sarsuelu meistara Heronimo Himēnesa rotaļīgās Intermēdijas no sarsuelas Luisa Alonso kāzas.
16. jūlijā festivālā viesosies Tbilisi Operas un baleta teātra ansamblis Suļiko ar gruzīnu tradicionālās daudzbalsības dziedājumiem. Unikālā gruzīnu polifonās dziedāšanas tradīcija ir iekļauta UNESCO mantojumā – tā pastāvēja jau pirms kristietības ieviešanas un vēl šodien ir neatņemama Gruzijas kultūras sastāvdaļa. Dziedājumos dzirdamais gruzīnu sirds dāsnums, garīgais spēks un Kaukāza kalnu majestātiskums ar savu dievišķo skaistumu paceļ pāri ikdienībai. Vīru ansambļa Suļiko izpildījumā Jūrmalas festivālā būs iespēja dzirdēt gruzīnu garīgos un tautas mūzikas polifonos dziedājumus, kā arī gruzīnu romances un pilsētas folkloras melodijas.
Ansamblis Suļiko dibināts 2007. gadā, lielākā daļa grupas dalībnieku ir vadošie Tbilisi Operas nama solisti. Savas darbības laikā ansamblis ap panākumiem uzstājies Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Šveicē, Grieķijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Tunisijā un citviet. Ansambļa repertuārs izceļas ar daudzveidību un dažādiem žanriem. Viņi dzied klasisko operu, kormūziku, tautas dziesmas, pilsētu folkloru un romances, baznīcas dziedājumus, himnas, kā arī programmas ar instrumentālu pavadījumu.
17. jūlijā simfoniskās mūzikas programmā dzirdēsim ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un somu diriģentu Olli Mustonenu, vienu no mūslaiku ievērojamākajiem Ziemeļvalstu mūziķiem. Programmā būs itāļu un franču mūzikas darbi, kā arī Žana Sibēliusa simfoniskie opusi.
Ivetas Apkalnas izpildījumā skanēs Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm, timpāniem un stīgām – kompozīcija, kurā barokāls dramatisms, romantiska nostalģija mijas ar dzīvesprieku un graciozitāti. Koncerta hameleoniskā skaņu valoda atspoguļo Pulenka duālo dabu ar viņa reliģiozās un dzīves baudītāja personības šķautnēm. Pats komponists par skaņdarbu teicis: “Šis vairs nav bezbēdīgais Pulenks, kurš sarakstīja Koncertu divām klavierēm. Tas ir Pulenks ceļā uz klosteri – 15. gadsimta Pulenks, ja jums tā labpatīk.’’
Koncertā dzirdēsim arī uvertīru Džoakīno Rosīni pēdējai operai Semiramīda un Žana Sibēliusa pacilājošo brīvības manifestu mūzikā, simfonisko poēmu Somija. Savukārt Sibēliusa Septītā simfonija ir komponista radošā gara kulminācija, kurā komponists vērsis skatu uz augstākiem spēkiem mūžības priekšā. Neparasti veidotajā simfonijā pieklusināta rezignācija un rēns gars savijies ar apskaidrotu mirdzumu, vitālu prieku un cildenām tēmām. Tā dēvēta par somu mūzikas Parsifālu; arī Sibēliusa opusu caurstrāvo metafiziskas gaismas vīzijas, tiecoties sasniegt cilvēcības virsotni.
Olli Mustonens ir meistarīgs komponists, izcils pianists un spilgts diriģents. Pašlaik viņš ir Turku filharmonijas orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Olli Mustonens sadarbojies ar daudziem izciliem pasaules klases orķestriem, tostarp Berlīnes, Ņujorkas un Losandželosas filharmoniskajiem orķestriem, Čikāgas simfonisko orķestri, Karalisko Concertgebouw orķestri, Cīrihes Tonhalles orķestri, un visiem Londonas orķestriem. Mūziķis bijis Korsholmas un Turku mūzikas festivālu vadītājs, viens no Helsinku festivāla orķestra dibinātājiem, kā arī kamerorķestra Tapiola Sinfonietta diriģents.
18. jūlijā festivāla ietvaros izskanēs koncerts Dzimuši Latvijā, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu. Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, vijolniece Kristīne Balanas un mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš nesen laida klajā savu svaigāko albumu Lielās cerības. Uz skatuves kāps arī šī gada Hansa Gabora Belvederes operdziedātāju konkursa fināliste un visjaunākā dalībniece Etīna Emīlija Saulīte. Daudzsološais soprāns konkursā saņēma trīs speciālbalvas – Dzintaru koncertzāles balvu, Džeinas Kārtijas piemiņas balvu un Nīderlandes Nacionālās operas balvu. Dzirdēsim arī jauno sitaminstrumentālistu Emīlu Lisovu un daudzpusīgo vokālisti, multiinstrumentālisti Unu Danielu, kura aktīvi sadarbojusies ar grupu Prāta vētra, Shipsea, Ozolu un citiem mūziķiem, bet pēdējā laikā arvien vairāk piesaka sevi arī kā solo mākslinieci. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis.
19. jūlijā festivālā viesosies Barselonas flamenko balets ar īpašu dejas uzvedumu Karmena. Barselonas flamenko balets pārstāv novatorisku flamenko koncepciju, savās izrādēs saglabājot šīs dejas tradicionālās saknes, apvienojumā ar džeza mūziku un laikmetīgo baletu, radot modernu un enerģisku skatuves valodu. Jaunā projektā Karmena viņi pievēršas mītam par Karmenu, tās vēstījumam par drosmi un brīvību netaisnīgā pasaulē. Prospēra Merimē stāsts oriģinālā uzvedumā iedzīvināts ar fragmentiem un aranžējumiem no Žorža Bizē slavenās operas Karmena, flamenko dziedājumiem un ģitārista, komponista Ivana Pereza oriģinālmūziku. Šajā izrādē iekļauti vēl neredzēti flamenko elementi, pielāgojot to mūsdienu realitātei, radot jaunu Karmenas mīta un 21. gadsimta flamenko mākslas paradigmu.
Barselonas flamenko baletu 2017. gadā dibināja katalāņu dejotājs un horeogrāfs Dāvids Gutjerjess. Kolektīvs kļuvis par Barselonas pilsētas un flamenko tradīcijas vēstnieku visā pasaulē. Viņi uzstājušies teju 40 valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Apvienotajā Karalistē, sniedzot izrādes nozīmīgākajos teātros un festivālos.
Jūrmalas festivāla noslēgumā 20. jūlijā izskanēs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās tenors Aleksandrs Antoņenko, soprāns Inga Kalna, vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte, itāļu bass Vitorio De Kampo, pie Jūrmalas festivāla diriģenta pults stāsies Andrijs Jurkevičs no Ukrainas.
Pasaulē pazīstamais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko jau kopš Jūrmalas festivāla dibināšanas 2015. gadā ir festivāla Goda mākslinieks, savukārt Eiropā pieprasītās, izcilās soprāna balss īpašnieces Ingas Kalnas uzstāšanās Latvijā vienmēr ir gaidīts notikums. Daudzsološais vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte jau vairākkārt ir koncertējusi Latvijā, priecējot klausītājus vairākās programmās, bet 2022. gada Belvederes operdziedātāju konkursa publikas balvas ieguvējs itāļu bass Vitorio de Kampo pašlaik dzied galvenās lomas operteātros Itālijā un citviet pasaulē. Andrijs Jurkevičs ir operu diriģents ar starptautisku karjeru – viņš diriģējis izrādes tādos slavenos teātros kā Vīnes Valsts operā, Berlīnes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, Gran Teatre del Liceu Barselonā un Beļģijas Karaliskajā operā La Monnaie.
Galā koncertā skanēs izlase ar ārijām, duetiem no pazīstamām un mazāk zināmām itāļu bel canto, romantisma un verisma operām, kā arī fragmenti no Johana Štrausa un Franča Lehāra dzirkstošajām operetēm. Dzirdēsim Džuzepes Verdi operu Dons Karloss, Luīze Millere dramatiskās ārijas un virtuozos koloratūru numurus no Džoakīno Rosīni un Gaetāno Doniceti operām. Aizkustinošo melodiju darinātājs, verisma komponists Džakomo Pučīni būs pārstāvēts ar iemīļoto operu Bohēma, Turandotu, Madama Butterfly un Manona Lesko fragmentiem. Programmā iekļautas ārijas no Amilkāres Ponkjelli un Frančesko Čilea operām, kā arī dzīves svinēšanas un valša elegances noskaņas ar Johana Štrausa Sikspārņa, Franča Lehāra Jautrās atraitnes operešu fragmentiem.