Lai gan dzīves laikā Johans Kristians Bahs bija viens no slavenākajiem komponistiem Eiropā, pēc skaņraža nāves viņa mūzika vairs tikpat kā nebija dzirdama. Un tomēr vismaz viens cilvēks saprata, kādus skaņumākslas atklājumus meistars paveica savas dzīves laikā – tas bija austriešu brīnumbērns Volfgangs Amadejs Mocarts, kurš pirmo reizi Baha kompozīcijas izdzirdēja 1764. gadā Londonā, astoņu gadu vecumā.
Kaut Johans Kristians Bahs mūsdienās ir vislabāk pazīstams kā operu un simfoniju komponists, tomēr izrādās, ka viņa pirmie vērienīgie darbi bija taustiņinstrumentu koncerti. Koncerts klavesīnam un orķestrim faminorā ir viens no sešiem agrīnajiem darbiem, kas savulaik tika atrasts Karla Filipa Emanuēla manuksriptu vidū. Ja pārējie pieci kolekcijas darbi tika skaidri piedēvēti Johanam Kristianam Baham, tieši šis koncerts radījis vislielākās neskaidrības par tā autorību.
Vēsturiski tas ticis piedēvēts gan Filipam Emanuēlam, gan Vilhelmam Frīdemanim Baham. Koncerta pirmās daļas trauksmaini enerģiskie tēli, otrās daļas cēlais miers un fināla rotaļīgums ļauj iepazīt agrīnā Johana Kristiana Baha kompozīcijas intereses un uztaustīt arī ciešo muzikālo attiecību dzīslu, kas Johanu Kristianu vienoja ar savu vecāko brāli Filipu Emanuēlu.
Jaunu partitūru šim koncertam un Ievas Salietes klavesīna maigajai skaņai sagatavojis komponists Andris Dzenītis. Par 2022. gadā tapušo Koncertu klavesīnam un orķestrim Strēles stāsta pats autors: "Iedvesma skaņdarbam rasta latviešu ievērojamā gleznotāja, simbolista Rūdolfa Pērles gleznā Saule (1916). Tiešu muzikālu ilustrāciju gleznā attēlotajiem elementiem šeit nav, taču iedvesmojoša ir gleznas saulainā, dievišķu gaismas siltumu nesošā noskaņa, mūžīgu, nekur nebeidzamu saules staru strāvojums, kuri it kā spēj iespīdēt un sasildīt jebkuru nostūri gan attēlā, gan ārpus tā. Arī mūzikā gribējās radīt mūžīga, neapturama spīduma, starojuma iespaidu. Instrumentu "stari" it kā centrējas ap galveno, zelta krāsu nesošo instrumentu klavesīnu, kurš šeit ir skaņas impulsa pirmsākums. Ap to – šaurāku oreolu veidojošs solo stīgu kvartets, kurš ir klātesošs visa skaņdarba garumā, pēc tam – stīgu orķestris kā gaismas staru turpinājums.
Par zviedru Mocartu dēvētais Jozefs Martins Krauss bija viena no 18. gadsimta otrās puses interesantākajām mūzikas personībām. Viņš bija gandrīz precīzs Volfganga Amadeja Mocarta laikabiedrs, nodzīvojot tikpat īsu dzīvi kā viņa austriešu kolēģis, taču, pretstatā Mocartam, savu nelielo profesionālo darbību pavadīja nevis brīvmākslinieka, bet galma mūziķa amatā.
Kad 1783. gadā viņa Simfonija dominorā tika atskaņota Vīnē, klausītāju vidū bija arī pats Jozefs Haidns. Krausa darbs uz titulēto simfoniju meistaru atstāja neizdzēšamu iespaidu. Tik liela bija Haidna sajūsma, ka simfonijas partitūras kopiju tas ņēma sev līdzi uz Esterhāzi pili.
Poļu komponisti Gražinu Baceviču nereti dēvē par poļu pirmo mūzikas lēdiju, kura vienā harmoniskā veselumā apvienoja gan radītājas, gan atskaņotājmākslinieces talantu.
1948. gadā komponiste pabeidza darbu pie Koncerta stīgu orķestrim, kas kļuva par viņas visvairāk atskaņoto un pazīstamāko skaņdarbu. Partitūras nosaukumā vērojama atsauce uz ungāru komponista Bēlas Bartoka Koncertu orķestrim, tādējādi nevis fokusējoties uz vienu solistu, bet gan vairākiem orķestra instrumentiem.
Klavesīniste Ieva Saliete līdztekus regulārai dalībai senās mūzikas koncertos un festivālos Latvijā turpina arī solo un kamermūzikas projektus Vācijā un Šveicē, kur viņa dzīvoja no 1996. līdz 2010. gadam. Viņa ir Bernes senās mūzikas ansambļa Les Passions de l’Âme dalībniece.
Ieva Saliete ir spēlējusi Eiropas labākajos senās mūzikas orķestros – Freiburgas baroka orķestrī, Bāzeles kamerorķestrī, kā arī Ensemble 415 un La Beata Olanda, muzicējot kopā ar tādiem senās mūzikas lietpratējiem kā Lorenss Kamingss, Pols Gudvins, Čečīlija Bartoli, Nurija Riāla un Serdžo Adzolīni. Gan Latvijā, gan arī Vācijā un Šveicē viņa daudz muzicējusi kopā ar čellistes Ilzes Grudules vadīto Bāzeles Kesselberg Ensemble, īpašu uzmanību pievēršot Rīgā dzīvojušā vācu komponista Johana Gotfrīda Mīteļa mūzikai. Mīteļa klavesīna koncertus Ievas Salietes ieskaņojumos ir izdevusi ierakstu kompānija Cantando (2012).
Ieva Saliete ir saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2017 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī, savukārt 2018. gadā viņa saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks – par pašas sakārtoto latgaliešu tautasdziesmu grāmatu un mūzikas ierakstu albumu bērniem Zalta puče. Ieva regulāri muzicē Senās mūzikas festivālā Rundālē, Rīgā un Bauskā, Baroka mūzikas dienās Rēzeknē un bieži piedalās orķestra Sinfonietta Rīga baroka mūzikas programmās. Viņa ir ieskandinājusi klavesīnu arī neierastos ansambļos – gan sadarbojoties ar ģitāristu Matīsu Čudaru, gan kokļu ansambli Cantata un vokālo ansambli Putni. Viņa spēlē ne tikai seno, bet arī mūsdienu autoru nošurakstus. Festivālā Arēna viņa ir muzicējusi kopā ar komponisti Lindu Leimani, atskaņojusi Kristapa Pētersona, Gundegas Šmites, Santas Ratnieces, Pētera Vaska, Riharda Dubras un Romualda Grīnblata mūziku.
Ieva Saliete absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Valda Janča klavieru klasi, studiju laikā sākot apgūt klavesīna spēli Ainas Kalnciemas vadībā. Studijas turpinātas Freiburgas Mūzikas augstskolā profesora Kalles Randalu klavierklasē un profesora Roberta Hilla klavihorda un āmuriņklavieru klasē. Bāzeles Schola Cantorum viņa specializējās baroka un klasicisma mūzikas interpretācijā pie profesora Jerga-Andreasa Betišera.
Ieva Saliete ir piedalījusies ieskaņojumos, ko izdevuši Deutsche Grammophon, Harmonia Mundi un Sony, divi no šiem ierakstiem ieguvuši franču mūzikas izdevuma Diapason prestižo Diapason d’Or balvu.
Biļetes uz koncertu pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv