Ilgus gadus roka un elektroniskās deju mūzikas klausītāji bija šķirti
kā ar neredzamu sienu, jo viņu intereses nekrustojās, bet nu jau
krietni pasen dīdžeju spēlētas deju mūzikas ritmos redzami cilvēki,
kuru izskats liecina par viņu piederību rokmūzikas pasaulei.
Vislielākajos rokfestivālos ne vien deju teltīs, bet arī pie galvenajām
skatuvēm ap pusnakti, kad parasti spēlē The Chemical Brothers, pulcējas
tie paši cilvēki, kuri pa dienu klausījušies dzīvo bungu, ģitāru un
balsu saspēlē. The Chemical Brothers 90.gados nojauca šīs robežas, un
līdz ar The Prodigy un Apollo 440 viņi tika aicināti spēlēt
rokfestivālos, vēlāk šīs pašas takas mina no indīroka grupām uz
elektroniku pārsviedušies franču dueti Air un Daft Punk, bijušais The
Housemartins basists Normans Kuks jeb Fatboy Slim, kurš šovasar ar savu
priekšnesumu gaidāms arī Positivus AB festivālā Salacgrīvā. Nu jau šis
saplūsmes process ir kļuvis nekontrolējams un aizgājis tiktāl, ka visos
kaut nedaudz demokrātiskajos rokfestivālos (metālfesti vienīgie vēl
turas) darbojas deju mūzikas teltis un katra trešā "rokgrupa" ir
elektropanki vai vīri, kuru vienīgais instruments ir dators.
The Chemical Brothers uztaisīja revolūciju, rokmūzikas izteiksmes
līdzekļus ieliekot elektroniskajā mūzikā un kā viesvokālistus
pieaicinot rokmūzikas pasaulē pazīstamos Noelu Gallaheru (Oasis),
Bobiju Gilispiju (Primal Scream), Bernardu Samneru (New Order). Dodot
signālu, ka šīs divas lietas labi darbojas kopā, The Checical Brothers
izraisīja arī apgrieztu procesu, kad rokgrupas papildus ģitārām un
bungām ņēma talkā ritma mašīnas un elektroniskas skaņas. Visas šīs
tendences nāk un iet, bet The Chemical Brothers turpina uzvaras
gājienu, jo savā mūzikā arvien paliek publikai interesanti, izmantojot
dažādu pašu ģenerētu skaņu vai pazīstamu rokgrupu skaņdarbu samplus, to
allaž gaumīgi saliekot kopā un neradot ne mazāko šaubu par savu
inteliģenci un erudīciju vai visos muzikālajos virzienos.
Lielu lomu "ķīmisko brāļu" popularizēšanā spēlēja arī vienmēr
asprātīgie videoklipi, kuru veidošana tika uzticēta pašiem
interesantākajiem režisoriem, līdz ar to daudzi no tiem vērtējami kā
īsformāta videomākslas darbi, kuros paši Eds Saimonss un Toms Raulends
neparādās vispār vai parādās tikai klipa beigās — kādā it kā nejauši
kadrā iekļuvušā fotogrāfijā vai, piemēram, izkāpjot no taksometra, kurā
vietu tūliņ ieņem klipa varone, lai bēgtu prom no saviem pagalam
dīvainajiem piedzīvojumiem. Un galu galā — dzīvajās uzstāšanās reizēs
tie skaņdarbi, kas ar pazīstamo dziedātāju vokāliem parasti tiek daudz
atskaņoti radio un TV, neskan vispār vai skan pavisam citādi — bez
vokāliem. Kā lieku reizi apliecinot, ka The Chemical Brothers arī
uzstājoties lieto ne tikai datorus, bet sev vien pazīstamas un pie
rokas esošas skaņu radīšanas ierīces (minēto dziedātāju viņu rīcībā uz
skatuves nav), no kurām var izdabūt urbju griešanās skaņas, garām
lidojošu skārda virteņu ļurināšanos vai ar elektrodiem kutinātu vistu
muzikālu klukstēšanu.
Mums nav izvēles — 7.jūlijā plkst.22 The Chemical Brothers uzstājas
Skonto olimpiskajā hallē, un mums šī iespēja viņus redzēt pašu mājās ir
jāizmanto!
Lasiet arī: The Chemical Brothers iesildīs Metal On Metal