Garīgās mūzikas albumā iekļauti opusi Oremus (2018), Adoratio (2010), Le lagrime dell'anima (2013) un Ora pro nobis (2011).
Par Karlsona garīgās mūzikas albuma titulkompozīciju Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava saka: ''Runājot par Jura Karlsona Oremus, man ir sajūta, ka autors šobrīd piedzīvo kādu radošās dzīves būtisku posmu. Liekas, ka komponists dodas kādā izteiktā vertikālē, piešķirot tai savdabīgu skaņu telpu. Varu sajust, ka autors komponējot ir domājis par Latvijas Radio kori kā par savu radošo draugu, iedomājoties īpaši šim korim raksturīgās krāsas un iespējas. Šķiet, ka mūzika atveras lēnām, bet nepārtraukti, mūzika ar izteiktu tieksmi pēc gaismas un apskaidrības…"
Skaņdarbs Oremus (2018) Pasaules pirmatskaņojumu Latvijas Radio kora lasījumā piedzīvoja St. Mary the Virgin baznīcā Ņujorkā Linkolna centra White Light Festival.
Jura Karlsona skaņu pasauli raksturo rokraksta vērienīgums un simfoniska domāšana. Viņš ir viens no galvenajiem simfoniķiem latviešu mūzikā, taču tas nav attiecināms tikai uz simfoniskajiem darbiem. Mērķtiecīgā domas un intonāciju virzība, mūzikas briedums un vēstījuma misija – iezīmes, kas piemīt simfonijas žanram, caurstrāvo jebkuru Jura Karlsona skaņdarbu. Bet pat līdzās tam pēkšņi var izspraukties teju haidnisks humors, jo Juris Karlsons pazīstams ar savu nepārspējamo humora izjūtu. Šajā ziņā gan viņš pats, gan viņa mūzika spēj būt kā teātra skatuve – kontrastaina un neparedzama. Juris Karlsons saka: "Iedvesma? Tas ir nekas cits kā regulārs, sistemātisks darbs. Komponists ir smaga profesija. Tikai amerikāņu filmās rāda, ka iet gar jūru un raksta simfonijas. Mūzikas komponēšana būtībā ir milzīga grēksūdze. Ļoti akmeņains un asiņains ceļš pašam pie sevis. Ja tu raksti darbu ar lielu ideju, tad ir vajadzīgs spēks un garīgs aicinājums to darīt. Pat arī nelielam darbam!"
Jura Karlsona kora daiļrade ir ļoti plaša un ietver skaņdarbus visu veidu koriem (jauktajiem, sieviešu, vīru, zēnu) – gan dziesmas un poēmas, gan a cappella un ar pavadījumu, gan arī ar instrumentālu līdzdalību (neparasts un iespaidīgs ir viņa Simfonija - koncerts trīsdesmitbalsīgam korim un tamtamam). Pēdējos gados rakstītajiem Jura Karlsona kora darbiem piemīt garīgās vertikāles tiecība un sakrālā ceļa atklāsmes, kuru pamatā ir Svēto Rakstu vārdi, arī skaņdarbam Oremus (2018).
Pats komponists saka: "Studējot Svētos Rakstus un atverot dvēseli mūzikai, ir iespēja vēl dziļāk izprast Dievišķās Atklāsmes būtību. Kā rakstīja pāvests Jānis Pāvils II, "mūsu lūgšana būs līdzīga simfonijai, tā būs lūgšana, pateicoties, slavējot un visbeidzot – izlūdzot". Kora partitūrā Oremus izmantoti teksti no Vatikāna Otrā Koncila Dogmatiskās Konstitūcijas Dei verbum. Kompozīcija veltīta Latvijas Radio korim un tā diriģentam Sigvardam Kļavam."
Adoratio – simfonijas korim un orķestrim (2010) pamatā ir sakrālos tekstos (litāniju lūgšanās, 22. psalma un Vecās derības Otrā laika grāmatā) balstīts lūgšanu stāsts par cilvēka un tautas maldu ceļiem, viņu lūgumiem pēc Dieva palīdzības, kura atrisinājumā atbilžu meklējumi rodami dziļāk, cilvēkā pašā. Pats komponists to dēvējis par "kredo, ticības un lielas uzdrošināšanās skaņdarbu".
Adorācijas ir lūgšanas pie simboliskā Kristus kapa, kas ilgst no Lielās piektdienas līdz pat Lieldienu rītam. Koris šeit izdzied gan tautas, gan Dieva balsi, iemiesojoties vienskaitlī (es) un daudzskaitlī (mēs). Simfonijas programma sākas ar rituālisku tautas sanākšanu pie Kristus kapa un vairākām lūgšanu fāzēm: no īstas pazemības un apmulsuma līdz patiesam izmisuma saucienam. Pēc iespaidīgajiem tamtama dārdiem atskan Dieva atbilde ar brīdinājumu "ja nenovērsīsieties no saviem ļaunajiem darbiem…". Dramatiskajā kulminācijā skan trīs izsaucieni "Eleison!" un Vatikāna (pāvesta) fanfaras mežragos, kuru turpinājumā beidzot aust skaidrs Lieldienu rīts – grēcīgā un apjukusī dvēsele radusi mieru.
Autora iecere simfonijas gaitā atrast atbildi sevī Adoratio gadījumā neatnāk ar skaļiem vārdiem, bet gan klusumā ar gaišu un mierīgu skaņdarba izskaņu orķestrī. Juris Karlsons Adoratio vēstījumu no drāmas uz apskaidrību pacēlis filozofiska vispārinājuma līmenī, tādējādi katrs klausītājs šajās lūgšanās var atrast kaut ko savu – faktiski tās aptver stāstu par cilvēka ērkšaino meklējumu ceļu pie sevis.
Le lagrime dell'anima (2013) klavierēm un korim ar paša komponista tekstu ir smalka Jura Karlsona daiļrades pērle. Lielās mūzikas balvas žūrija, nominējot šo darbu kategorijā Gada jaundarbs, teica: "Piešķirot dievišķu dimensiju klavieru un kora balsu dialogam, kurā klavieru taustiņi dzied un cilvēka balsis zaigojoši vizmo, Juris Karlsons radījis estētiski neticami skaistu apcerīgu, garīgi introvertu vēršanos pie Dieva, kur saklausām dvēseles asaras. Tā ir Karlsona jaunā kompozīcija Le lagrime dell'anima."
Teksta divrindi – uzrunu Dievam – autors radis pats sevī: "Dvēseles asaras izgaist zvaigžņu mirdzumā. Vai Tu esi tur, kurp raugās mana sirds?" Par tās muzikālo atveidu Juris Karlsons saka: "Šeit ir tikai septiņas vienkāršas notis, kas piedzimst vienā skaistā vasaras vakarā, kad skaties saulrietā. Lēnām iedegas zvaigznes, – viena, tad vēl kāda. Tu gaidi, kad būs nākamā. Septiņas skaņas kā zvaigznes pakāpeniski dzimst zem pianista pirkstiem, kaut kur klusumā tās parādās kora intonācijās, un, kopīgi attīstības ceļu ejot – savijas melodiskā līnijā."
Skaņdarbs Ora pro nobis komponēts 2011. gadā, opusa otrā versija tapusi 2019. gadā pēc diriģenta Sigvarda Kļavas ierosmes. Tas ir slavinājums Jaunavai Marijai, kurā komponists mērķtiecīgi apspēlējis latīņu himnas teksta skandēšanu kora balsīs gan ar ritmiski daudzslāņainu pulsāciju, gan ar askēzi sieviešu balsu dziedājumā, gan ļaujot iegremdēties pilnskanīgā kora audumā, beigās izskanot kā gaišam apliecinājumam par Jaunavas Marijas visaptverošo žēlastības spēku.
Albums Oremus ieskaņots Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, albuma tekstus rakstījusi muzikoloģe Lauma Malnace.