Kontinentu kopkoris Rīgā

Nu kādu tautas pašapziņu graut, ja tauta turpina aizbraukt. Es par sevi esmu domājusi,ka kviecu kā sivēns aiz bailēm , aiz bailēm - jo neviens no aizbraucējiem nedomā atgriezties. Tikko man stāsta - vieni mani vienaudži krāj naudu mājai Spānijā - strādā Īrijā, bet vecumdienās dzīvos Spānijā. Citi visu pārdošot un pirkšot dzīvojamo vagoniņu un ar to klīdīšot pa pasauli, kur patiks - tur ilgāk, kur nepatiks, tur pārnakšņo un brauc tālāk. Tā traģēdija ir tā,ka to latviešu valodu jau tikai augstos svētkos vien var dzirdēt. Un tie čekisti drīzāk ir tie,kuri tikai stāsta ,ka viss ir labi un ka citiem iet vēl sliktāk. Ka ne par ko nevajag uztraukties. Ka pietiek skaistas vārdu mežģīņes savīt un īstenība jau ir skaistāka par pašu īstenību. Tā kā tavs pieņēmums varētu būt humorīgs, ja ne vien drausmīgi traģisks patiesībā.

jā, mani arī sajūsmina dziedāšana, dziesmu svētku laikā reiz - patiesībā, pēcsvētku sadziedāšanās laikā es aizmigu zālītē, tik nogurusi biju, bet viena mājās negāju, pamodos no zied ievas Siguldā - tās sajūtas palikušas uz mūžu. Bet - ir viens milzīgs BET - manā vērtējumā latviešiem dziedāšana ir kļuvusi par patvērumu bēgšanā no īstenības. Manā vērtējumā darbam ar svētkie būtu jābūt līdzsvarā, bet tā nav. Valsts ir izzagta, preambula nodrukāta, bet Latvijas zemes un īpašumu izpārdošaana Krievijai turpinās. No mana bērna 32 skolēnu klases Latvijā paliek 11. 21 cilvēciņš atkal aizbrauc - dzirdiet ?!! Vairāk kā puse !!!!

Izbrīna, ka Jūs manā teikumā pamanījāt skepsi. Manuprāt, tieši otrādi - šajā teikumā bija neiedomājams lepnums par šo skaitliski mazo tautu, kura, neskatoties uz kariem un okupācijas gadiem, turpina dziedāt.

Tas tiešām ir burvīgi! Tikai Tavā teikumā es jūtu skepsi. Tad saki man, kas šeit ir tik slikti, lai nedziedātu? Mums jābūt laimīgiem, tikai to bieži neapjēdzam un nebeidzam vārīties savā sulā. Ja padzīvo ārvalstīs, tad asāk var ieraudzīt, ka mēs te šūmējamies, kašķējamies par sīkumiem. Ja problēmu nav, cilvēks pats tās rada, un mēs esam šajā jomā meistari!

ir šī tauta, kura, neskatoties ne uz ko, turpina dziedāt....