Laiks personiskai, patiesai lūgšanai

Svētais Siluāns, kurš nereti tiek dēvēts arī par Sirdsskaidro Atonas Siluānu, ir viena no pareizticīgo baznīcas izcilākajām un spilgtākajām aizvadītā gadsimta personībām. Mūka pašaizliedzīgā un kalpošanā pavadītā dzīve un viņa atstātie viedie rakstu darbi turpina rezonēt ticīgo sirdīs un aizvien iedvesmo māksliniekus visā pasaulē. Latvijas Radio kora un tā mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga veidotā koncertprogramma Svētā Siluāna lūgšanas runā par visai cilvēcei būtiskām un mūžīgām tēmām caur Sirdsskaidrā vārdiem. Visas kompozīcijas tapušas, atsaucoties uz Svētā Siluāna patiesajām lūgsnām, ēterisko dzeju vai apgarotajiem sprediķiem. Līdz ar diviem pasaulslaveniem igauņu meistara Arvo Perta opusiem Ādama žēlabas un Siluāna dziesma Rīgas Domā skanēs arī pirms gada pirmatskaņojumu piedzīvojusī Ērika Ešenvalda partitūra Es rakstu, kā arī Georga Pelēča un Andreja Selicka jaundarbi.  

Georgs Pelēcis par korim un kamerorķestrim komponēto darbu Svētā Atonas Siluāna vārds stāsta: "Mēs pastāvam, kamēr pastāv dievišķā liturģija un svētie cilvēki. XX gs. svēto vidū ļoti spilgta figūra ir Atonas mūks Siluāns (1866–1938). Nevar pārvērtēt viņa lūgšanu un sprediķu tekstu aktualitāti mūsdienu un nākamo paaudžu cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības, vecuma un sociālā stāvokļa. Ar savu skaņdarbu aicinu klausītājus ne vien iepazīties ar dažām viņa domām, bet arī garīgi un emocionāli tām pievienoties un tās pārdzīvot savās sirdīs." Ar šo darbu komponists mūs rosina novērsties no bezgalīgajām ikdienas raizēm un pievērsties domām par Dievu, lūgšanām, Dieva mīlestību. 

Ar komponistu Andreju Selicki diriģentu Sigvardu Kļavu saista ilga radoša sadraudzība. Abi kopā pat apceļojuši Sv. Atona kalnu. Savu jaundarbu Svētā Siluāna lūgšana pareizticīgais komponists rakstījis Dieva un viedā mūka slavai. "Viss, ko viņš (Sv. Siluāns) ir pierakstījis – neatkarīgi no pierakstu satura –, ir vai nu šīs visaugstākās, vispilnīgākās Laimes izdziedājums, vai nu raudas, izmisīgs brēciens pēc Dieva, ilgas, slāpes pēc zaudētās Debesu Dzimtenes, vai arī atšķirtības traģisma pārvarēšana. Man ir dārgas viņa ekstāzes, alkas pēc Augstākās pilnības, atsvešinātība no šīs pasaules, reizēm gandrīz vai neizturamā sirds kvēle, tas, cik diskrēti, personiski un tieši viņš uzrunā To, kuru tik ļoti mīl!"