Šodien, 11. maijā, Leipcigā sāksies otrais Gustava Mālera festivāls, ko rīko maestro Andra Nelsona vadītais Gewandhaus orķestris un kas turpināsies līdz 29. maijam. Festivālā varēs dzirdēt visas Mālera simfonijas un citus darbus desmit pasaules klases orķestru interpretācijā.
Leipciga bija komponista mājvieta divus gadus, un gandrīz katru dienu no 1886. gada augusta līdz 1888. gada maijam viņš diriģēja Gewandhaus orķestri operas repertuārā. Tajos gados Leipcigas Pilsētas teātris bija galvenā Vāgnera opermūzikas skatuve. Mālers ieradās Leipcigā 26 gadu vecumā, kad vēl bija mazpazīstams komponists, bet atstāja šo pilsētu jau kā ievērojams orķestra līderis un Vāgnera interprets. Leipcigā pavadīto laiku mēdz uzskatīt par īpaši svarīgu mākslinieka dzīvē – tieši šeit Mālers kļuva par īstu simfoniskās mūzikas autoru. Leipcigā ir tapusi viņa Pirmā simfonija, šeit viņš ir saticis Pēteri Čaikovski, Ferručo Buzoni un Rihardu Štrausu. Savukārt diriģents Artūrs Nikišs, ar kuru savulaik Mālers Leipcigā ir sīvi konkurējis, izrādījās spožs viņa simfoniju interprets Gewandhaus koncertzālē.
Pirmo reizi pilns Mālera simfoniju cikls Leipcigā skanēja 1921. gadā Kongresu zālē. 1984. gadā Gewandhaus orķestris kopā ar savu galveno diriģentu Kurtu Mazuru sumināja Māleru astoņu koncertu sērijā par godu komponista 125 gadu jubilejai. 2011. gadā, pieminot skaņraža nāves 100. gadadienu, Gewandhaus orķestra galvenais diriģents Rikardo Šaijī sarīkoja pirmo Mālera festivālu, kas pievērsa pasaules uzmanību Leipcigai un veicināja izpratni gan par Mālera nozīmi Leipcigas dzīvē, gan par Gewandhaus orķestra nozīmi Mālera daiļrades uztverē. Festivāla tradīcija turpinās – Mālera un arī citu autoru mūzika Leipcigā skanēs turpmākajās deviņpadsmit dienās.
Viesu vēlmes
Šovakar otro Mālera festivālu atklās Karla Marijas fon Vēbera komiskās operas Die drei Pintos koncertatskaņojums, pie Gewandhaus orķestra diriģenta pults stāsies Petrs Popelka (opera skanēs arī 12. un 14. maijā). Šo partitūru Mālers ir sakārtojis un pabeidzis 65 gadus pēc Vēbera nāves, viņa diriģētā pirmizrāde Leipcigā notika 1888. gada 20. janvārī un izraisīja lielu rezonansi.
Festivāla galvenais notikums ir Mālera simfoniju cikls dažādu orķestru izpildījumā. Katram kolektīvam ir sava vēsture, tradīcijas un skanējuma stils. Andris Nelsons stāsies pie Gewandhaus orķestra diriģenta pults (viņš ir Leipcigas orķestra galvenais diriģents jeb kapelmeistars kopš 2018. gada februāra), lai atskaņotu Otro (18. un 21. maijā) un Astoto simfoniju (26., 28. un 29. maijā). Tugans Sohijevs diriģēs Minhenes filharmonijas orķestri (Ceturtā simfonija un simfonija kantāte Dziesma par zemi 19. maijā), Mjunvuns Čuns – Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri (Piektā simfonija 20. maijā), Mirga Gražinīte-Tīla – Birmingemas simfonisko orķestri (Desmitā simfonija 21. maijā), Daniels Hārdings – Bavārijas Radio simfonisko orķestri (Septītā simfonija 22. maijā), Ivans Fišers – Budapeštas Festivāla orķestri (Devītā simfonija 23. maijā), Daniēle Gati – Gustava Mālera jauniešu orķestri (Pirmā simfonija 24. maijā), Kristiāns Tīlemanis – Drēzdenes Valsts kapelu (Trešā simfonija 25. maijā), un Semjons Bičkovs – Čehijas filharmonijas orķestri (Sestā simfonija 28. maijā).
Mālera klaviermūziku festivālā atskaņos pianists Igors Levits (13. maijā), Mālera dziesmas interpretēs baritons Tomass Hempsons un pianists Volframs Rīgers (17. maijā). Ciklu Zēna brīnumrags, kantāti Žēlabu dziesma un simfonisko poēmu Todtenfeier izpildīs raidsabiedrības MDR simfoniskais orķestris, koris un solisti Denisa Rasela Deivisa vadībā (27. maijā). Festivālā notiks arī meistarklases, improvizācijas vakari, nakts koncerti, ekskursijas, lekcijas, sarunas un filmu skates.
Repertuāra sadalījums starp dažādiem orķestriem ir kopīgs komandas lēmums, skaidro maestro Andris Nelsons. "Pirmām kārtām ņēmām vērā mūsu viesu vēlmes. Piedalīties festivālā tika uzaicināti izcili orķestri un diriģenti, kuriem visiem ir īpaša saikne ar Māleru. Mēs jautājām, kurus skaņdarbus viņi vēlētos izpildīt festivālā Leipcigā. Programma tika salikta kopā kā puzle. Es ar nepacietību gaidu festivālu – lieliski orķestri pulcēsies vienuviet un atskaņos Mālera simfonijas Gewandhaus koncertzālē. Mēs pavadīsim šīs dienas kopā, apmainīsimies idejām, apmeklēsim cits cita koncertus. Mūsu viesi – mākslinieki, mūzikas mīļotāji, Mālera entuziasti un tūristi – varēs iepazīt brīnišķīgo mūzikas pilsētu Leipcigu. Tā nav tikai Baha un Mendelszona pilsēta – arī Mālers un daudzi citi komponisti šeit ir pavadījuši svarīgu savas dzīves posmu. Leipcigā varēs ne tikai noklausīties visas Mālera simfonijas īsā laikposmā, bet arī apmeklēt māju, kurā dzīvojis Mālers, kad bija operteātra otrais kapelmeistars, un doties viņa atstāto pēdu meklējumos," atklāj Andris Nelsons.
Skaņas meditācijai
Andris Nelsons atceras, ka viņa pirmā sastapšanās ar Māleru notikusi vienpadsmit gadu vecumā: "Tajā laikā sāku spēlēt trompeti un nodarbojos ar tekvondo. Papildus fiziskajām aktivitātēm mani interesēja filosofija un psiholoģija, pašdisciplīna un misticisms, kas ir saistīts ar cīņas mākslu, un es meklēju mūziku meditācijai. Kāds draugs man pastāstīja par kaseti, kurā ierakstītas dabas skaņas un putnu dziesmas. Viņš man to uzdāvināja – tas bija Mālera Pirmās simfonijas ieraksts! Es biju sajūsmā par mistisko dabas noskaņu opusa sākumā. Sapratu, ka aiz šīm skaņām slēpjas viens no visu laiku izcilākajiem komponistiem. Pēc tam iepazinu visas Mālera simfonijas, spēlēju tās uz trompetes, studēju partitūras un klausījos ierakstus."
Sarunā ar Gewandhaus orķestra dramaturģi Annu Katrīnu Cimmermani Andris Nelsons stāsta: "Man kā latvietim ir svarīga dziedāšana. Mans diriģenta ceļš Mālera mūzikā sākās ar Otro simfoniju, kuras finālā kora dziedājumam ir ļoti liela nozīme. Tas pats attiecas arī uz Astoto simfoniju, kuru arī sāku diriģēt diezgan agri." Likumsakarīgi, ka tieši šīs simfonijas Andra Nelsona vadībā skanēs festivālā Leipcigā.
"Mālera mūzikā var izsekot komponista dzīves ceļam. Atkal un atkal priekšplānā izvirzās viņa dzimtās Bohēmijas daba, bet jau nākamajā mirklī ir jaušams Vīnes noskaņojums, tad pēkšņi par sevi atgādina Mālera ebreju saknes. Te bieži vien saduras galējības: vienā ielas pusē notiek bēru gājiens, bet otrā griežas karuselis. Šī spriedze Mālera mūzikā rada ne tikai dramatismu, bet arī ironiju un sarkasmu. Mūsu laikmetā, kuram ir raksturīgi nežēlīgi kontrasti, kurā daudzas lietas nav autentiskas un patiesas, kurā piedzīvojam gan briesmīgus, gan priecīgus notikumus, ir vajadzīgi tādi komponisti kā Mālers. Viss šis spektrs atspoguļojas viņa daiļradē, kas uzrunā ikvienu mūziķi orķestrī, ikvienu klausītāju zālē. Mirklis, kurā cilvēks nepastarpināti sastopas ar mūziku un ļauj sevi aizkustināt, ir izšķirošs. Katrs var dalīties savās domās un sajūtās, raizēs un laimē. Šajā procesā starp katru no mums, komponistu un mūziku veidojas uzticības pilna kopības sajūta," saka Andris Nelsons.
Mālera festivāla koncerti, sarunas un lekcijas tiks translētas interneta vietnē www.mahlerfestival.de (pārraižu grafiks ir pieejams www.mahlerfestival.de/stream).
Informācija: gewandhausorchester.de