Kā preses konferencē žurnālistiem norādīja Latvijas producentu un izpildītāju apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Uģis Higo Glāzītis-Āboltiņš, darbu pieņemšana notiks līdz 1.decembrim. Tāpat decembrī plānots paziņot balvas nominantus, savukārt Zelta mikrofona ceremonija notiks nākamā gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī.
Zelta mikrofona žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde uzsvēra, ka apstiprinātajā balvas nolikumā ir pāris papildinājumi, taču, viņaprāt, nav būtisku izmaiņu, piemēram, netiks vērtēti ieraksti, kas ir pilnībā tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tas nenozīmē, ka to nevar izmantot kā rīku.
Tāpat Žilde uzsvēra, ka paredzēta viena jauna nominācija - Gada mūzikas ierakstu producents, kas, žūrijas priekšsēdētāja ieskatā, ir kvalitatīvi un kvantitatīvi izvērtējama. Viņš skaidroja, ka par kvalitāti liecinās skaņu ierakstu producenta darbu nomināciju skaits "pieciniekā", bet kvantitāti - ja producenta darbi ir saņēmuši vairākas nominācijas, matemātiski apsteidzot citus, tad producents saņems Zelta mikrofona balvu.
Viņš akcentēja, ka būtisku izmaiņu nav arī žūrijas sastāvā. Tajā darbosies gandrīz 50 žūrijas locekļi, kuru vidū ir arī jaunie mūzikas žurnālisti. Žilde teica, ka ir plāns uzaicināt arī ekspertus no literārās pasaules.
"Žūrija ir dinamisks, mainīgs veidojums, bet principi, pēc kādiem vērtējam ierakstus, nemainās - katru nomināciju vērtēs vismaz septiņi žūrijas locekļi," preses konferencē pauda Zelta mikrofona žūrijas priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka Zelta mikrofons paliek uzticīgs savām tradīcijām un turpinās kā pamatformātu vērtēt albumu. Pēc Žildes paustā, nolikumā ir samazināts albuma garums. Par albumu uzskatīs arī 15 minūšu garu minialbumu. Viņš uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā ir notikušas izmaiņas cilvēku klausīšanās paradumos - straumēšanas servisi parāda tendenci, ka apmēram 70% klausītāju atskaņošanai izvēlas atsevišķas dziesmas vai dziesmu sarakstus.
"Lai arī albuma formāts ir zaudējis savu nozīmību, tas nav zaudējis savu būtību kā metode. Īpaši svarīgi tas ir mūziķiem, kuri vēl aizvien domā albuma kategorijā. [..] Tā ir iespēja paust dziļāku konceptuālu vēstījumu, ko nevar izdarīt ar vienu dziesmu, tas disciplinē māksliniekus, jo ir kaut kāds kvalitātes siets, lai atlasītu labākās no saradītā albuma formātā. Tas ir arī pieturpunkts vēsturē," sacīja Žilde, piebilstot, ka runas par albuma formāta nāvi ir pāragras un Zelta mikrofons turpinās vērtēt albumus.
Savukārt LaIPA valdes locekle, Zelta mikrofona radošā direktore Agnese Rozniece, kura plašāk pazīstama kā Agnese Rakovska, preses konferencē norādīja, ka ceremonijas tapšanā ir iesaistīts režisors Uģis Olte. Viņa pauda prieku, ka, tiekoties un runājot ar Olti par to, ko šogad varētu pateikt, viens no vārdiem bijis izglītība.
Rozniece uzsvēra, ka Zelta mikrofons vēsturiski ir liela muzikālā platforma, kura, tuvojoties tās trīsdesmitgadei, varētu iet tālāk un meklēt jaunus konceptus, kur balvai virzīsies tālāk, un izglītība varētu būt atslēgvārds. Pēc viņas paustā, tas neattiecas tikai uz mūziķiem, bet arī uz auditoriju, kura skatās ceremoniju savos televīzijas ekrānos. Daļa no radošās komandas ir arī mākslinieks Kristians Brekte, kurš veidos ceremonijas scenogrāfiju.
"Mēs gribam, lai Zelta mikrofons būtu konservatīva, tradīcijām bagāta balva, taču papildināta ar mūsdienu aktualitātēm, tirgus tendencēm un to, kas ir svarīgi pašiem mūziķiem," teica balvas radošā direktore.
LaIPA valdes locekle stāstīja, ka lielu uzsvaru plānots likt uz žūrijas darbu, proti, publiskajā komunikācijā parādīt, cik būtisks ir žūrijas darbs, jo Zelta mikrofons ir balva, kuru vērtē nozares eksperti. Viņa norādīja, ka Lauris un Mārcis Ābeles veido video portretus par prominentiem nozares ekspertiem.
Rozniece klāstīja, ka nominantu izziņošanas pasākumā, kas notiks decembrī, būs darba stacijas, kurās aktualizēs nozarei būtiskus jautājumus, piemēram, eksports un mūzikas bizness.
Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Lāsma Krastiņa-Sidorenko uzsvēra, ka ministrija bijusi Zelta mikrofona ilggadējs atbalstītājs. Viņa pauda nostāju, ka balva ir ne tikai svētki mūziķiem un nozares pārstāvjiem. Tā esot arī nozīmīgs atskaites punkts, lai paskatītos, kas gada laikā ir paveikts ne tikai mūzikas ierakstu jomā, bet plašāk, piemēram, kāda ir nozares izaugsme un kādi ir galvenie spēlētāji.
"Patlaban digitālajā laikmetā ir mainījušies cilvēku klausīšanās paradumi, Zelta mikrofons kā formāts turpina augt, attīstīties un ņem šīs izmaiņas vērā. Zelta mikrofons ir papildināts ar vairākiem jaunumiem, tas padara nozari prestižāku, konkurētspējīgāku un, ja skatās starptautiskajā dimensijā, eksportspējīgāku," teica KM pārstāve.
Ceremonijas režisors Olte uzrunāja klātesošos ar video starpniecību. Viņš pauda nostāju, ka Zelta mikrofons var iztikt bez runām, kurās cilvēki, kuri nemāk jokot, to mēģina darīt, lai atvēlēto brīvu laiku varētu veltīt tam, lai iedziļinātos, kas ir apbalvotie mūziķi, ko viņi ir radījuši un kāpēc balva piešķirta.
"Es ticu, ka Zelta mikrofons kā ceremonija var būt vairāk pietuvināta mūziķiem, tā var būt ceremonija, kas ne tikai cenšas izklaidēt, bet arī tāda, kurā iespējams iepludināt kādu daļu jēgas un padziļināta satura. Galvenais, es ticu, ka Zelta mikrofons var būt svētki," sacīja Olte.
Jau rakstīts, ka 2025.gadā ceremonija norisināsies 29.reizi. Pasākumā tiek cildināti mūziķi, autori, izpildītāji, producenti un citi mūzikas jomas pārstāvji, izvērtējot gada devumu dažādos mūzikas žanros.
Līdzšinējo 28 gadu laikā pasniegtas balvas 580 labākajiem ierakstiem dažādos žanros, Mūža ieguldījuma balvu saņēmuši 34 industrijas profesionāļi, izpildītāji, komponisti un dziesmu vārdu autori.
Mūzikas ierakstu gada balvas mērķis ir veicināt Latvijas mūzikas ierakstu izdošanu, popularizēt latviešu mūziku un veicināt tās konkurētspēju ārvalstīs. Pasākums kalpo kā platforma Latvijas izpildītāju un producentu attīstībai un publicitātei.