Maija Einfelde. Dāvana komponistei

Koncertā Dāvana Maijai Einfeldei Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē tās pirmatskaņos Latvijas Radio kora grupa diriģenta Kaspara Putniņa vadībā un sieviešu koris Sapnis, kuru diriģē Iveta Rīsmane. Tikmēr komponiste sev raksturīgā paškritikā atzīstas, ka ilgi mocījusies ar jaundarbu radīšanu: "Laikam uz kādu laiku kora mūzika būs jāpārtrauc rakstīt, es savas iespējas tajā esmu izsmēlusi, un liekas, ka neko jaunu vairs nevarēšu pateikt. Jāatgriežas kamermūzikā un jāpabeidz alta koncerts." Tomēr tieši Maija Einfelde ir komponiste, kura mūsu mūzikas ainavā konsekventi ienesusi īpašu, izsmalcinātu, neatkārtojami ekspresīvu kora balsu izteiksmi. Tas augstu novērtēts arī pasaulē — ar uzvaru Bārlova fonda kompozīciju konkursā ASV. "Bet ir ļoti ilgi jāstrādā, un sākuma inkubācijas periods ir vēl ilgāks un grūtāks, nekā tas bija agrāk. Pieredze nevis palīdz, bet traucē, jo ir bažas par atkārtošanos — un tas arī neglābjami notiek. Bīstami un nav īsti saprotams, kurā brīdī rokraksts pārvēršas par atkārtošanos?" — prāto M.Einfelde. "Ja visu laiku rīkojies ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, tie kļūst par štampiem. Esmu ievērojusi, ka, piemēram, Remarks ļoti atkārtojas savos romānos. Atkārto tās pašas situācijas! No tā nav pasargāts neviens." Bet par apaļo jubileju viņa vien nosaka — ir jāsamierinās ar saviem gadiem. To viņa apliecinājusi, pērnruden pieliekot punktu savam ilggadējajam pedagoģes darbam, — arī skolotājam jāzina, kad aiziet no skatuves. Trauksmes signāls bijusi viņas un audzēkņu atšķirīgā humora izjūta. "Lai Dievs dod katram komponistam būt tā saprastam, kā mani sapratuši Radio kora diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš. Viņi sajūt pat to, ko esmu gribējusi tikai zemapziņā," komponiste iztēlē jau dzird, kā Radio kora sniegumā, smalki dzinkstot viena dziedātāja šķindinātajam trijstūrītim, izskanēs Loreleja ar H.Heines vārdiem. Skaņdarbs rakstīts divpadsmit dziedātājiem, kur katrs ir solists, zīmējot teiksmaino gleznu, kā Loreleja sēž uz klints un dziedādama ar zelta ķemmi sukā zeltainos matus. Apburts no šīm brīnišķīgajām skaņām un mirdzuma, kārtējais zvejnieks ar laiviņu ietriecas klintī... "Lai gan ir ļoti skaists Ārijas Elksnes atdzejojums, Heines dzeja tik pasakaini skan vācu valodā, ka izvēlējos to. Manā mūzikā skan īsts romantisms. Es vienkārši ļāvos, negribēju izlikties par gudrāku, nekā esmu," jubilāre piebilst. Korim Sapnis tapis 100.(gavilēšanas) psalms — tiesa, gaviles nebūšot spožas, jo tas būtu pret M.Einfeldes dabu. "Es par šo kori priecājos jau sen — brīnišķīgas, jaunas, dzidras balsis. Beidzot pati piedāvājos tām uzrakstīt! Pievienoju arī flautu, jo gribējās, lai sieviešu koris skan citādi," M.Einfelde priecājas, ka mēģinājumā šķitis — tas attaisnojas. "Ir prieks, kad kaut kas labs izdevies, ja izpildītājs vai klausītājs tevi ir sapratis. Taču par savu daiļradi radīšanas laikā priecāties var tikai diletants. Ja gribi ko patiesu uzrakstīt, rodas milzīga emocionālā spriedze un uz pieres izspiežas vēnas. Un cik bieži visa mēneša radošās mokas tomēr jāmet papīrkurvī. Labi vēl, ja pats to saproti, nevis šo ceļu tavam darbam novēl izpildītājs vai klausītājs," komponistes balsī jau atkal skan pašironiskā nots.