Sociālā distancēšanās šajā gadījumā ir jāuztver burtiski, turklāt visos līmeņos. Distance ir jāievēro gan Madrides Karaliskā operteātra Teatro Real apmeklētājiem, gan Džuzepes Verdi Traviatas iestudējuma dalībniekiem. Tas nozīmē, ka šajā versijā Alfredo nekādā gadījumā nedrīkst pieskarties Violetai – divi metri, dārgais! –, un tas padara stāstu vēl smeldzīgāku un traģiskāku nekā parasti. Fiziskā distance akcentē varones izolāciju, cilvēku savstarpējās nesaprašanās tēmu un atsvešinātību. Liktenīgie divi metri parāda, cik tuvu un vienlaikus cik tālu viens no otra varam būt.
Bailes ir uzvarētas
Teatro Real ir viens no pirmajiem lielajiem opernamiem pasaulē, kas, atgriežoties dzīvē pēc karantīnas, jau no 1. jūlija iepriecina publiku nevis ar koncertiem, bet kaut ko maksimāli pietuvinātu teatrālam piedzīvojumam. Madridē tapusī Traviata ir kaut kas starp izrādi un koncertversiju. Režisors Leo Kastaldi ir nācis klajā ar oriģinālu koncepciju, kas atbilst pandēmijas perioda prasībām. Violeta nevarēs nomirt Alfredo apskāvienos, bet emocionāli psiholoģisko distanci palīdzēs pārvarēt mūzika – mīlnieku pāri satuvinās Verdi radītā spriedze un skaņā uzburtās spēcīgās jūtas.
"Mūzika nezina, kas ir izolācija, un mēs esam radījuši iestudējumu, kas, cerams, sniegs baudu publikai," sola Leo Kastaldi. Katram dziedātājam uz skatuves tiek atvēlēta divu kvadrātmetru platība. "Tā ir saliņa, no kuras katrs solists pārraida savas lomas emocijas," skaidro režisors.
"Šis ir vēsturisks mirklis. Beidzot esam uzvarējuši bailes un atkal esam kopā," pirms dažām dienām Traviatas preses konferencē Madridē sacīja Marina Rebeka. Savu pēdējo izrādi pirms koronavīrusa "sprādziena" – Vinčenco Bellīni Normu Hamburgas Valsts operā – viņa nodziedāja 11. martā. Nākamajā dienā teātris tika slēgts. Marina Rebeka ar prieku pieņēma piedāvājumu dziedāt Violetu Madridē. "Traviatai ir svarīga loma manā karjerā. Šī ir pati pirmā opera, kuru dziedāju uz skatuves 2007. gadā. Kopš tā laika esmu piedalījusies astoņpadsmit dažādos iestudējumos. Traviata ir arī pirmā opera, kuru esmu ierakstījusi un producējusi savā kompānijā Prima Classic (Rīgā ierakstītais albums iznāca 2019. gadā – J. J.). Traviata ir opera par mīlestību un par dzīvi mīlestībā. Šis ir brīnišķīgs darbs, ar kuru atgriezties dzīvē pēc šīs ilgstošās pauzes," sarunā ar žurnālistiem Madridē atgādināja Marina Rebeka.
Piecas Violetas 27 vakaros
Sākotnēji bija plānots, ka Madrides publika ieraudzīs režisora Villija Dekera slaveno minimālistisko Traviatas iestudējumu, kurā 2005. gada Zalcburgas festivālā mirdzēja Anna Ņetrebko, Rolando Viljasons un Tomass Hempsons. Maijā un jūlijā uz Teatro Real skatuves to bija paredzēts izpildīt kopumā deviņpadsmit reižu. Krīzes apstākļos sagatavot šo izrādi nebija iespējams.
Tagad, lai Teatro Real varētu apmierināt visu biļešu un abonementu īpašnieku interesi, Traviata no 1. līdz 29. jūlijam skanēs 27 reizes. Katru izrādi apmeklēs 869 cilvēki – tie ir 50 procenti no zāles ietilpības. Skatītājiem teātrī visu uzturēšanās laiku būs jāvalkā sejas maska.
Traviatu dziedās četri solistu sastāvi. Violetas Valerī lomu atveidos piecas mākslinieces – Marina Rebeka (1., 4., 9., 15., 21., 24. un 27. jūlijā), Rūta Injesta, Jekaterina Bakanova, Lana Kosa un Lizete Oropesa. Marinas Rebekas partneri būs amerikāņu tenors Maikls Fabiano (Alfredo) un poļu baritons Arturs Ručiņskis (Žoržs Žermons). Divdesmit vienu izrādi diriģēs Nikola Luizoti, sešas – Luiss Mendess Čavess. Tā kā šī nav pilnvērtīga izrāde, abonementu īpašniekiem tiks atmaksāta puse no biļetes vērtības.
Apdziedātā platība
"Mūsu izvēle bija vai nu atcelt izrādes pavisam, kā to ir izdarījuši daudzi teātri, vai modificēt iestudējumu. Šajā situācijā mums šķita svarīgi tomēr kāpt uz skatuves, lai gan tas prasa daudz pūļu un izmaiņu," uzsver Teatro Real mākslinieciskais vadītājs Žoans Matabošs. Lai piedalītos Traviatā, Madridē ir ieradušies dziedātāji no ASV, Austrijas, Horvātijas, Itālijas, Latvijas un Polijas. Mēģinājumi sākās 19. jūnijā un turpinājās tikai desmit dienu. Režisors Leo Kastaldi, kurš ir sagatavojis jauno Traviatas versiju, ir Villija Dekera asistents.
Rekvizīti, kostīmi un aksesuāri ir sameklēti Teatro Real glabātavās – tādējādi tiek demonstrēta "ekoloģiskā domāšana", krīzes apstākļos nedrīkst veicināt tērpu un butaforiju pārprodukciju. Solistiem ir atļauts izmantot arī savus kostīmus, kas iekļaujas režisora iecerētajā XX gadsimta vidus stilistikā.
Traviatas scenogrāfijas ideju ir noteikuši obligātie distancēšanās nosacījumi. Kā tie maina mūsu dzīvi un iespaido uzvedību? Uz skatuves grīdas ar sarkanu līmlenti ir iezīmēta katram solistam atvēlētā divu kvadrātmetru platība. Līdzīgs "režģis", kas ilustrē varoņu psiholoģisko ieslodzījumu un bezizeju, tiek projicēts uz lielā ekrāna.
Teatro Real ziņo, ka kopējā solistiem atvēlētā platība ir 100 kvadrātmetru. Uz skatuves atrodas arī 51 kora mākslinieks (aizņem 260 kvadrātmetru; distance starp koristiem arī ir divi metri) un sešpadsmit instrumentālistu grupa (60 kvadrātmetru). Maksimāli paplašinātajā orķestra bedrē (140 kvadrātmetru) – parasti tāda tiek izmantota, kad skan Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa operas, – spēlē 56 mūziķi. Viņiem ir jālieto sejas maskas, katrs sēž pie individuālas pults. Distance starp mūziķiem ir pusotra metra. Pūšaminstrumentu grupas priekšā ir novietoti aizsargpaneļi.
Traviatas izrāžu skaits jūlijā ir liels, tāpēc Teatro Real orķestris un koris ir sadalīts divās grupās. Lai nodrošinātu mūziķiem atpūtu, katra grupa sniedz trīs izrādes pēc kārtas.
Nevar sēdēt un gaidīt
Teātrī ir ieviesta pastiprinātu drošības pasākumu sistēma, kas ir izmaksājusi 340 000 eiro. Teātris ir sadalīts sektoros, skatītāju plūsma tiek īpaši regulēta, iekļūšana ēkā notiek grupās ar piecpadsmit minūšu intervālu. Ir atvērtas sešas ieejas. Apmeklētājiem tiek mērīta temperatūra un dezinficēti apavi. Drukātas programmas netiek dalītas, tās ir pieejamas digitāli. Starpbrīdis ir pagarināts un ilgst četrdesmit minūšu, lai publika varētu apmeklēt tualeti un kādu no deviņpadsmit bāriem (atbilstoši sēdvietas sektoram) un teātra telpās neveidotos sastrēgumi. Veikti tehnoloģiskie uzlabojumi tualetēs, lai pēc iespējas samazinātu kontaktu ar virsmām. Visi procesi, kurus var automatizēt, tikuši automatizēti. Teatro Real rūpīgi seko visu darbinieku un mākslinieku veselības stāvoklim.
Teātra vadība apgalvo, ka ir izdarīts viss iespējamais, lai publika justos droši, un problēmas tikušas risinātas ar atbildību un iedvesmu. Šis ir nozīmīgs solis uz mākslinieciskās dzīves normalizēšanu.
"Pēc piespiedu pārtraukuma mēs vairs nevaram sēdēt un gaidīt, kad lietas sakārtosies pašas no sevis. Mūsu prioritāte ir garantēt apmeklētāju drošību, un no šī aspekta izriet nākamais – mums ir jābūt drosmei, jāuzņemas iniciatīva un jāzina, kā varam adaptēties šajā situācijā," ar pārliecību saka Teatro Real radošais līderis Žoans Matabošs. Viņš atgādina, ka par Covid-19 izraisītās krīzes ķīlniekiem ir kļuvuši daudzi mūziķi. "Tāpēc mēs vairs nevaram atļauties atcelt izrādes, un Teatro Real meklē iespējas turpināt darbu. Ir ērti ieņemt šādu pozīciju: "Mēs neatvērsim teātri, kamēr nevarēsim aizpildīt 100 procentu vietu." Teatro Real rīkosies citādi," viņš secina.
Traviatas diriģents Nikola Luizoti emocionāli piebilst: "Mums nav jābaidās dzīvot. Mums ir jābaidās nedzīvot. Pasaulei ir nepieciešama māksla. Mūsu pienākums ir atgriezties dzīvē."
Informācija: www.teatroreal.es