Garīgo dziesmu lūgšanu cikls Ryugtuos suopes Latgalē kļuva tradicionāls XIX gadsimtā un pamatoti var tikt uzskatīts par specifiski latgalisku kultūras mantojuma daļu. Tam arī mūsdienu Latgalē ir nozīmīga loma katoļu liturģijā – Ryugtuos suopes Latgales katoļu baznīcās ir tradicionāls gavēņa laika tautas dievkalpojums, kurā katru gavēni (no Pelnu trešdienas līdz Lielajai sestdienai ) tiek izdziedāts dramatizēts Kristus ciešanu apskats.
Laika gaitā ir veidoti dažādi gavēņa laika dievkalpojumi, kas, gadu simtiem ritot, ir kļuvuši gan par ticīgās tautas muzicēšanas sastāvdaļu, gan par akadēmiskās mūzikas žanriem. Dievkalpojuma Ryugtuos suopes izcelsme XVII–XVIII gadu simtu mijā saistās ar Varšavas Sv. Krusta baznīcu, kurā Sv. Roha brālības biedri iesāka Kristus ciešanu apcerēšanas dievkalpojuma tradīciju. Dievkalpojuma muzikālā veidojuma pamatā bija jau zināmu melodiju un tekstu apkopojums, kur vienotā lūgšanā savijās seno gregorisko dziedājumu melodijas un latīņu himnu teksti ar gadu simtiem zināmām poļu baznīcas dziesmām.
1707. gadā dziedājumu kopumu izdeva nelielā grāmatiņā ar nosaukumu Mirru saišķis no Ģetzemanes dārza vai skumīgās žēlabas par Dieva Dēla rūgtajām ciešanām/Snopek mirry z Ogroda Gethsemańskiego, albo żałosne Gorzkiej Męki Syna Bożego. Īsā laikā šis Kristus ciešanu piemiņas dievkalpojums izplatījās pa visu Poliju un daudzviet kļuva par obligātu gavēņa laika dievkalpojumu.
Jau XVIII gadsimta otrajā pusē dievkalpojuma Ryugtuos suopes teksti un melodijas bija pazīstamas arī Latvijas teritorijā. Un tā jau ilgāk par diviem gadsimtiem Ryugtuos suopes skan arī Latgalē. Latgaliešu valodā dziedājumu kopums pazīstams kā Ryugtuos suopes, latviešu literārajā valodā – Rūgtās asaras.
Priesteris Aigars Bernāns saka: "Dievkalpojuma Ryugtuos suopes fenomens līdz šim Latvijā vispār nav pētīts, un tradīcijas zinātāju ir maz. Pirmie zināmie šo dziedājumu teksti, kas saglabājušies līdz mūsdienām, ir atrodami 1771. gadā izdotā latgaliešu lūgšanu grāmatā. Kopš tā laika dievkalpojuma Ryugtuos suopes melodijas pārmantojas mutiski, muzikālais materiāls dažādās draudzēs gan atšķiras, bet tradīcija aizvien saglabājas, tikai līdz ar izmirstošajām lauku draudzēm ļoti samazinās. Šis mūzikas disks ir mēģinājums dziedājumus iemūžināt, lai saglabātu tos un padarītu redzamus interesentiem un pētniekiem, kuri līdz šim vairāk uzmanības pievērsuši, piemēram, mirušo oficijam un maija dievkalpojumiem Latgalē utt. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, dziesmu ieraksti palīdzēs arī lūgties mājās un kalpos arī kā Latgales katoļu tradicionālo dziesmu pašmācības līdzeklis."
"Prieks, ka ir izdevies šo seno dievkalpojumu iemūžināt skaņu mūzikas albumā. Uz kopīgu lūgšanu aicina dievkalpojuma Ryugtuos suopes dziesmu versija korim – gan sieviešu balsīs a cappella, gan solo, gan vienbalsīgā un daudzbalsīgā dziedājumā korim ar ērģeļu pavadījumu. Novēlu, lai Aglonas Dievmātes tuvumā veiktais ieraksts aizkustina ticīgo sirdis un aicina uz sirsnīgu lūgšanu, kā arī rosina dziedātājus aizvien uzticīgāk kalpot baznīcai un dziedāt Dieva godam," norāda Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras docente Ieva Rozenbaha.
Projekta galvenais organizators ir Daugavpils Dieva Žēlsirdības draudzes priesteris Aigars Bernāns, kurš arī joprojām apkalpo Preiļu novada Pieniņu Jēzus Sirds draudzi. Savukārt projekta muzikālā puse ir ilggadējās Aglonas bazilikas muzikālās dzīves vadītājas un ērģelnieces Ievas Lazdānes atbildībā.
Dievkalpojuma Ryugtuos suopes skaņu ieraksts veikts 2021. gada 25. septembrī Aglonas bazilikā skaņu režisora Modra Bērziņa vadībā. Diska izdevējs – SIA Cymuss.