Pazolīni teorēma ir tapusi pēc Berlīnes Vācu operas pasūtījuma, un tās pasaules pirmizrāde notika 9. jūnijā. Operas pamatā ir Pjēra Paolo Pazolīni 1968. gada filma un romāns Teorēma. Libreta autors ir pats Džordžo Batistelli.
Pirmiestudējumu Berlīnē ir veidojis izraēliešu diriģents Daniels Koens un īru un britu režisoru Bena Kida un Buša Mukarzela duets Dead Centre. Septiņdesmit gadu vecais Džordžo Batistelli ir viens no svarīgākajiem, cienījamākajiem un aktīvākajiem laikmetīgās mūzikas pārstāvjiem Eiropā.
Pazolīni Teorēma vēsta par buržuāziskas ģimenes bojāeju, ko izraisa noslēpumaina viesa ierašanās: viņš pavedina visus mājas iedzīvotājus pēc kārtas (tēvu, māti, dēlu, meitu un kalponi) un pēc tam pazūd tikpat negaidīti, kā parādījies. Neviens no šīs ģimenes vairs nespēj dzīvot kā līdz šim, un katrs savā veidā cenšas atbrīvoties no važām un atrast sevi.
Pazolīni teorēma ir opera divos cēlienos itāļu valodā sešiem solistiem un orķestrim, tā ilgst stundu un četrdesmit piecas minūtes bez starpbrīža. To ieteicams skatīties no sešpadsmit gadu vecuma. Liktenīgo viesi valdzinoši un kaislīgi dzied un spēlē baritons Nikolajs Borčevs.
Izrāde veidota kā multimediāls psiholoģisks eksperiments, kas sākas zinātniskā laboratorijā – pētnieki nosūta savu pārstāvi (viesi) uz kādas turīgas Milānas ģimenes mājām, lai pārbaudītu teoriju, ka cilvēka dvēsele tikusi aizstāta ar apziņu. Pazolīni teorēma ir pirmā vērienīgā opera, ko ir iestudējuši režisori Bens Kids un Bušs Mukarzels. Viņiem ir laba reputācija drāmas teātra pasaulē, viņi ir strādājuši gan Vīnes Burgteātrī, gan Berlīnes Schaubühne. Izrādē iespaidīgi un pārliecinoši tiek saplūdināta fikcija un realitāte.
Katru ģimenes locekli atveido dziedātājs un vizuāli līdzīgs aktieris – katrs varonis it kā redz sevi no malas un par sevi runā trešajā personā. Jāpiebilst, ka mūsdienu klasiķim Džordžo Batistelli šī ir atgriešanās pie Teorēmas – pirms trīsdesmit gadiem viņš sacerēja šajā sižetā balstīto kameroperu bez teksta, šoreiz darbs ir ieguvis gan vērienīgu orķestrāciju, gan tekstu (Pazolīni filmā vārdi tiek izmantoti minimāli).
Komponists Džordžo Batistelli operas Pazolīni teorēmā pirmizrādē Berlīnē 9. jūnijā
"Šī opera ir neparasta ar to, ka tās darbību virza nevis teksts, bet komponista muzikālā valoda un pati dramatiskā situācija. Teksts nāk tam virsū kā poētiskas attīstības slānis. Batistelli meistarīgi īsteno šo dramatisko sižeta strukturēšanas veidu," uzskata pirmizrādes diriģents Daniels Koens. "Opera sākas noslēpumaini un atmosfēriski. Otrajā cēlienā, kad viesis ir aizgājis un katram varonim ir no jauna jāizgudro un jāatrod sava personība, Batistelli katru no viņiem apvelta ar jaunu skaņu pasauli. Šeit ir epizodes, kas skan kā mežonīgs 70. gadu džezs, kā kaut kas līdzīgs Vēbernam un kaut kas līdzīgs Debisī, kā kaut kas ļoti lirisks un gandrīz reliģisks, – viss ir atkarīgs no katra varoņa pārvērtībām," piebilst diriģents.
"Ne velti darba nosaukums ir Pazolīni teorēma, nevis vienkārši Teorēma. Šajā operā ir ļoti daudz no Pazolīni. Džordžo Batistelli ir liels viņa talanta cienītājs, savulaik komponists ir pavadījis daudz laika kopā ar Pazolīni, viņi ir bijuši pazīstami. Operas pamatā ir divi avoti – gan filma, gan romāns Teorēma. Pazolīni literārais darbs dodas virzienos, kuru filmā nav, un operas libretā tas ir jūtams," skaidro Daniels Koens.
Nākamajā sezonā Pazolīni teorēmu Berlīnē varēs dzirdēt 16., 23. un 28. novembrī.
Informācija: deutscheoperberlin.de