Operetei noteikti ir jābūt!

Operetei jābūt!

"Strādājam un ejam uz priekšu, lai operete atdzimst pilnā krāšņumā," saka Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska. Sezonas gaitā Operetes fonds ir piedāvājis koncertus un izrādes dažādās Latvijas vietās un nu ir gatavs sasniegt jaunus mērķus. Šim darbam piebiedrojusies arī Ilze Jurkāne, kura šā gada februārī kļuva par Latvijas Operetes fonda patronesi. Viņa ir pārliecināta, ka operetes teātrim Latvijā jābūt. "Tam ir jābūt, īpaši šajos grūtajos laikos, kad cilvēki ir tik trauksmaini un ir tik daudz negatīvu emociju, ir ļoti vajadzīgas pozitīvas emocijas, tā veldze, kuru varam saņemt operetes teātrī," uzskata Ilze Jurkāne. 

"Man ir milzīgs prieks, ka operetes teātris Latvijā ir atdzimis. Tā ir internacionāla valoda, ko saprot gan tūristi, gan Latvijas iedzīvotāji. Tas, ka teātris ir pastāvējis četras sezonas, tikai balstoties uz Agijas un citu entuziastu milzīgu darbu un personīgiem līdzekļiem, ir skaisti, bet tā nedrīkst turpināties. Ir jābūt arī valsts finansējumam. Es saprotu, ka Kultūras ministrija šobrīd neplāno jaunu kultūras struktūru, bet kaut kas ir jādara, lai ieguldītais darbs nepazūd un lai neatņemam tautai to, kas tai vajadzīgs. Citādi mēs visi būsim lieli zaudētāji." Tikko Vīnē, operešu mūzikas dzimtenē, klausoties Johana Štrausa mūziku, viņa pārliecinājusies, cik operete šodien ir dzīva. "Redzot smaidus jauno cilvēku sejās un to, kā viņi aplaudē, ir skaidrs, ka operete nav māksla tikai vecām tantēm. Es iešu uz Saeimu. Esmu ar mieru iet gan lūgt, gan pieprasīt," viņa stāsta, norādot, ka katra cilvēka individuāls gandarījums un pienākums būtu vai nu atnākt uz operetes izrādi, vai ziedot, taču īpaši viņa vēlas uzrunāt uzņēmējus un atgādina, ka ziedojumiem pienākas nodokļu atvieglojumi. Viņa runājusi arī ar Maestro Raimondu Paulu, kurš izteicis atbalstu operetes teātrim.  Savukārt A. Ozoliņa-Kozlovska aicina pašvaldības sazināties ar Operetes fondu, lai aicinātu to ar izrādēm pie saviem iedzīvotājiem. 

Kā sāpīgākās problēmas viņa min to, ka Operetes fondam nav pastāvīgu mēģinājumu un izrāžu telpu un nav arī, kur glabāt repertuāra izrāžu skatuves dekorācijas un tērpus. Tomēr arī nākamsezon paredzēti gan Operetes Jaungada koncerti, gan jauniestudējums, un tiks rādītas arī repertuāra izrādes. Direktora maiņas dēļ kultūras pilī Ziemeļblāzma pagaidām izdevies uz šīs skatuves rezervēt tikai vienu datumu. Kad notikusi tikšanās, visas sestdienas un svētdienas jau bijušas aizņemtas.  

Atjaunotā estrādē

Otrais operetes festivāls 14. un 15. jūlijā piedāvās koncertus, radošās darbnīcas, atrakcijas, muzikālu izrādi bērniem, kā arī sarunas pie kafijas tases par godu operetes simtgadiniekiem – Harijam Misiņam un Kārlim Pamšem. "Pagājušajā vasarā festivāla nebija, jo notika Ikšķiles estrādes renovēšanas darbi. Tagad skatītāju zona ir sakārtota ļoti skaisti – ir jauni soli un segums, lampiņas gar solu rindām,  numurētas vietas. Izskatās omulīgi, romantiski," priecājas A. Ozoliņa-Kozlovska. 

Turpinot 2015. gada vasarā aizsākto festivāla norises formu, to uzsāks ieskaņas labdarības koncerts Ikšķiles luterāņu baznīcā. Koncertā Ikšķiles tautas namā viesosies orķestris Eddie Luis und die Gnadenlosen XL no Austrijas kopā ar Austrijā dzīvojošo jauno latviešu dziedātāju Helēnu Sorokinu, kuru mūsu skatītāji jau iepazinuši Jaungada koncertos. Viņa dziedās savam mecosoprānam izcili piemēroto Zāras Leanderes repertuāru. "Operete ir visiem, un daudzi to atceras tieši no bērnības. Tāpēc taps jau otrais iestudējums bērniem," atklāja A.Ozoliņa-Kozlovska. Tas būs skatāms Tīnūžu muižā. Turpat pie kafijas tases Jāņa Siliņa vadītajās sarunās godinās Kārļa Pamšes un Harija Misiņa ieguldījumu operetes mākslā. 

Festivālu vainagos Galā koncerts atjaunotajā Ikšķiles estrādē, kam turpat sekos valšu vakars orķestra pavadījumā. Galā koncertā uzstāsies Itālijā dzīvojošais un arī Latvijas skatītāju iemīļotais soprāns Alisa Zinovjeva, Anna Hočai un Emīls Laveckis no Polijas, Anta Jankovska, Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Emīls Kivlenieks. "Operete ir jauno žanrs. Mums Latvijā ir jauni, talantīgi, strādāt griboši solisti. Viņi ir tā vērti, lai viņus parādītu skatītājiem," uzsver A. Ozoliņa-Kozlovska. Svarīgi, lai viņi varētu tepat Latvijā iegūt operetes žanra specifikai nepieciešamo izglītību un profesionālās iemaņas.