Pianistes nākšana mājās

«Man vaicāja, vai es būtu ar mieru. Protams, ka esmu! Spilgti atceros, kā 2000. gadā Ogrē vēl pati biju to dalībniece. Tas bija ļoti jautri!» Lauma atminas, sastapta piektdien īsi pirms uzstāšanās Vispasaules latviešu mākslinieku koncertā Latviešu biedrībā.Vasara bez jūras«Šajā sezonā man Latvijā jādara daudz, un es par to ļoti priecājos,» tā Lauma, kura nedēļas nogalē spēlēja arī meistarkursu koncertos Siguldas Baltajā flīģelī. Viņa tur uzstāsies arī meistarkursu vadītāju koncertā otrdien 17. VII (plkst. 19). Ar īpašu prieku pianiste gatavojas Daces Aperānes Vasaras balādes pirmatskaņojumam. «Tas ir ļoti skaists: harmonisks, melodisks un dziedošs skaņdarbs,» Lauma teic par viņai un Vācijā dzīvojošajai altistei Andrai Dārziņai veltīto jaundarbu, kuru abas atskaņos Pētera Vaska fonda koncertā Mazajā Mežotnes pilī 20. VII. Pēc tam Spīķeru koncertzālē 25. jūlijā Lauma spēlēs jaunās komponistes Gundegas Šmites skaņdarbu.Karstās, saulainās šīs vasaras dienas Laumai rit nevis gozējoties jūras krastā, bet vingrinoties, jo visu laiku jāapgūst jauni skaņdarbi. Veselu virkni jaunieguvumu viņa jūnijā atskaņojusi kamermūzikas festivālā Spannungen, kuru Heimbahā, netālu no Ķelnes, rīko ievērojamais pianists Larss Fogts. «Veselu nedēļu muzicējot no rīta līdz vakaram, priecājos, ja vispār paspēju pusdienas paēst, jo katru vakaru uzstājos ar citu programmu un citos mūziķu ansambļos. Bet tas mākslinieciski, personiski tik daudz dod, jo spēlēt kopā ar tik izciliem mūziķiem - tādiem kā čellisti Stīvens Iserliss un Tanja Teclafa vai vijolnieki Izabella Fausta un Kristiāns Teclafs - nav ikdiena.» Festivālā Lauma spēlējusi arī Pētera Vaska Trio un priecājas, ka arvien vairāk var ārzemēs spēlēt latviešu mūziku. Nākamsezon visas trīs māsas Skrides - Lauma, vijolniece Baiba un altiste Linda Skride-Zondervane - kopā ar čellistu, prestižā ARD konkursa uzvarētāju Juliānu Štekelu spēlēšot P. Vaska kvartetu. «Bieži ar Baibu piedevās spēlējam J. Vītola Romanci, un klausītājiem tā vienmēr patīk. Viņi nāk un vaicā - kas tas bija?»Perfektā BerlīnePēdējās vasaras nedēļas Lauma izbrīvējusi krievu XX gs. klasiķa Sergeja Prokofjeva 2. klavierkoncerta apgūšanai, ko septembrī atskaņos Rīgā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. «Man ļoti patīk Rīgā spēlēt, jo tā ir mana nākšana mājās. Rīga bija un joprojām ir manas dzimtās mājas, šeit uz koncertiem nāk sirsnīgi cilvēki, ir īpaša atmosfēra.»Mājās Berlīnē, kurp Lauma pārcēlusies pirms trim gadiem, gan izdošoties pabūt tikai divas dienas jūlija beigās. Neesot iznācis laika apciemot nedz mammu, pianisti Līgu Skridi Brēmenē, nedz Baibu, kurai Hamburgā maijā piedzimis otrs dēliņš. Lauma smej, ka tik intensīviem koncertceļojumiem, kādos viņa dodas, derot vienīgi tādas koncertkleitas, kuras nav jāgludina un kuras ātri žūst. Tad tās var izmazgāt kaut viesnīcas istabiņā.Berlīnē Lauma jūtas lieliski. «Berlīne priekš manis ir perfekta, jo ir lielpilsēta ar milzīgu kultūras piedāvājumu. Diemžēl nevaru to baudīt tik, cik gribētos. Kādreiz atbraucot ir tāds nogurums, ka vienkārši iekrītu gultā un aizmiegu. Berlīne ir arī tik ļoti multikulturāla, ka vācu mentalitāte īpaši neparādās. Taču ir redzams, ka latvietis ir daudz fleksiblāks, spējīgs jebkurā situācijā izdzīvot. Lai cik grūti iet, nekrīt izmisumā, bet rīkojas. Zinot, kā cilvēkiem klājas pēc krīzes, ir apbrīnojami, ka neredzu tikai bēdīgas, izmisušas sejas. Nezinu, kā reaģētu un tiktu galā tipiskais Vācijas pilsonis?»Iecietīgie kaimiņiBerlīnē draugu - mūziķu lokā, pianiste testē arī repertuāra jaunumus. «Man ir studija lejā, puspagraba stāvā, tur rīkojam mājas koncertus,» viņa stāsta. Bet ko par tiem un nemitīgo vingrināšanos saka kaimiņi? «Liekas, ka viņi visu dzird, bet viņiem patīk. Kad dzīvoju Hamburgā, tad gan bija septiņas reizes jāpārvācas, jo kaimiņi nepārtraukti sūdzējās.» Lauma gan atzīst: ja kāds blakus aiz sienas spēlētu tik daudz, cik viņa, tas šausmīgi traucētu. «Es tiešām traka paliktu, ja tā būtu nepārtraukti, ik dienu, un laikam muktu projām, jo mūzikas vienkārši būtu par daudz. Vakaros pat neieslēdzu radio: vēlos klusumu.»