Jēkaba Bernāta skaņdarbs jauktajam korim Historia von Dr. Johan Fausten atzīts par labāko ap pussimt komponistu jaundarbu konkurencē no 17 dažādām pasaules valstīm. Līdzās starptautiskās žūrijas piešķirtajai galvenajai balvai J. Bernāts ieguvis arī publikas simpātiju balvu. 22 gadus vecais komponists piedalījās vecākajā – no 22 līdz 35 gadu vecumam – dalībnieku grupā.
Fināls Lietuvas valdnieka pilī
Konkurss, kurš nosaukts lietuviešu mūzikas klasiķa un pedagoga, daudzu jauno talantu atbalstītāja Eduarda Balša (1919–1984) vārdā, izveidots 2019. gadā, godājot klasiķa radošo un pedagoģisko ieguldījumu un dodot iespēju jaunajiem komponistiem apliecināties dažādībā no simfoniskās un kora mūzikas darbiem līdz instrumentālajai kamermūzikai. Šāgada konkurss bija viens no noslēdzošajiem notikumiem Viļņas septiņsimtgades kultūras programmā.
Viens no konkursa mērķiem ir dot jaunajiem talantiem starptautisku atpazīstamības platformu, jo tā fināls jau kopš konkursa dibināšanas norisinās koncerta formātā, tiek raidīts Lietuvas Televīzijā un vienlaikus arī ierakstīts. Tā tas bija arī 2021. gadā, kovidpandēmijas laikā.
Šāgada konkursfināls norisinājās Lietuvas valdnieka pilī, kur dzīvā izpildījumā skanēja žūrijas izvirzītie 12 labākie skaņdarbi. To translēja Lietuvas sabiedriskā televīzija, savukārt visā pasaulē pieejama tiešraide tika nodrošināta konkursa mājaslapā.
Jau otro reizi par kora opusu izpildītājiem šī konkursa finālā bija aicināts Latvijas kamerkoris Ave Sol, kura izteiksmīgais, niansētais, precīzi intonētais dziedājums sajūsminājis gan publiku, gan žūriju. "Priekšzīmīgā izpildījuma kvalitāte, diriģenta Andra Veismaņa iedziļināšanās un mūsdienu mūzikas izpratne, tembrālo krāsu bagātība, dziedājuma niansētība, intonatīvā tīrība un mākslinieciskais vēstījums palīdzēja kaldināt Jēkaba Bernāta uzvaru," uzsvēra starptautiskās žūrijas priekšsēdētājs Ēriks Ešenvalds. Pārējie izpildītāji – orķestris un kameransambļi – bija pašas Lietuvas mūziķu vienības.
Pievēršas Fausta tēmai
"Pirms diviem gadiem pats kora Ave Sol sastāvā dziedāju iepriekšējā Eduarda Balša konkursa finālā Klaipēdā. Toreiz dziedājām četras kompozīcijas un bija sajūta, ka var taču uzrakstīt labāk! Pašlaik es ne tikai dziedu kamerkorī Ave Sol, bet esmu arī šī kora administrators un, plānojot kora braucienu uz šāgada konkursu, iedomājos, ka arī es taču varu šoreiz kaut ko uzrakstīt," stāsta J. Bernāts, kurš šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 3. kursā kordiriģēšanu A. Veismaņa kordiriģēšanas klasē.
Tā kā J. Bernāts vēlējies rakstīt korim, viņš sazinājies ar konkursa rīkotājiem, lai pajautātu, vai viņiem nav iebildumu, ka autors pats dzied korī, kurš izpildīs konkursa fināla darbus. "Man atbildēja, ka skaņdarbi konkursā tiek iesniegti anonīmi un viss ir kārtībā, kamēr vien diriģents Andris Veismanis un kora dziedātāji nezina, ka tas ir mans opuss. Atlika vien komponēt, bet, kad darbs bija gatavs, viens no grūtākajiem uzdevumiem bija kora mēģinājumos uzmanīties, lai nevienam nerastos aizdomas, ka esmu skaņdarba autors. Piemēram, lai neatklātu, ka varbūt zinu par attiecīgo kompozīciju pārāk daudz detaļu. Septembrī, nedēļu pēc darba iesniegšanas, saņēmu ziņu, ka darbs pēc partitūru izvērtēšanas pirmajā kārtā ir izvirzīts finālam."
Saistībā ar inkognito viss izdevies tik labi, ka Ave Sol diriģents un Jēkaba kordiriģēšanas pedagogs, profesors A. Veismanis par to, ka pats pie kora diriģenta pults kaldinājis audzēkņa uzvaru, uzzinājis vien rezultātu paziņošanā, ko klātienē sagaidījis vien tāpēc, ka nācies gaidīt kora autobusu.
Ideju jaundarbā pievērsties Fausta tēmai komponists smēlies pasniedzējas Zandas Šiliņas lekcijā Mūzikas akadēmijas studiju pasaules literatūras vēstures kursā. "Vienu atsevišķu lekciju viņa veltīja visām Fausta stāsta vēsturiskajām adaptācijām, sākot no pirmajām un beidzot ar Mihaila Bulgakova Meistaru un Margaritu un mūsdienām. Pirmais, ko viņa minēja, bija Johana Špīsa XVI gadsimta nogalē izdotais darbiņš, uz kura vāka atbilstoši tālaika literārajam vērienam bija īsumā atstāstīts viss šis stāsts. Šis virsraksts uz titullapas bija 20 rindu garš un piepildīja veselu lappusi. Kad pasniedzēja to mums nolasīja latviešu valodā, tas uzreiz atstāja uz mani lielu iespaidu. Noglabāju atmiņu nostūrī ar domu, ka gribētu to kādreiz komponēt. Šis teksts vecvācu, angļu un latīņu valodā ir mana skaņdarba pamatā. Es uzrakstīju 24balsīgu skaņdarbu korim ar mazliet izvērstu kontrtenora solo partiju – līdzīgi kā Uģa Prauliņa darbā Lakstīgala, ko biju dziedājis ar kori iepriekš. Pats arī šo solo partiju konkursā dziedāju."
J. Bernāts neslēpj, ka ir pēdējā brīža rakstītājs, kurš vispirms ideju ilgāku laiku perina galvā. Sācis apdomāt idejas tikai vasarā, kad aizbraucis uz ASV mācīt latviešu bērnus dziedāt, gatavojoties Dziesmu svētkiem. "Trīs nedēļas dzīvojām nometnē mežā, Latvijas klimatam līdzīgos apstākļos, un man bija sajūta, ka esmu aizbraucis tepat uz laukiem pastrādāt. Atgriezies Rīgā, partitūru uzrakstīju uzreiz datorā divās pēdējās dienās pirms nodošanas termiņa." Rakstot J. Bernāts cerējis, ka skaņdarbs nonāks vismaz finālā, jo tas nozīmētu tikt pie ļoti labas kvalitātes šīs mūzikas ieraksta. Tas noderētu komponista portfolio.
Konkursa 1. vietas naudas prēmiju – 2000 eiro – viņš izmantos, lai iegādātos jaunu datoru, jo vecā tehnika jau velkot pēdējo dzīvību: jaundarbu pat nācies sadalīt atsevišķos failos, jo viss kopā datoram bijis par smagu.