Pūtēju orķestris "Rīga" sezonu sāks ar Andra Dzenīša un Džozefa Švantnera pirmatskaņojumiem

Koncerta soliste būs perkusioniste Elīna Endzele, diriģents – orķestra bijušais mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, kurš tagad ar orķestri muzicē viesdiriģenta statusā. Programmā iekļauta arī Filipa Spārka kompozīcija ”Celebration” un Leonarda Bernsteina Trīs deju epizodes no mūzikla ”On the Town”.  Andris Dzenītis portālam Diena.lv pastāstīja, ka viņa jaundarbs “Drone” ir veltījums diriģentam Andrim Pogam un profesionālajam pūtēju orķestrim Rīga, godājot nesen mūžībā aizgājušā ilggadējā džeza radioraidījumu veidotāja Ivara Mazura piemiņu.  “Angļu valodā “Drone”, nozīmē — dūkoņa, dūkšana. Šis vārds man likās ļoti atbilstošs pūtēju orķestra metāla un koka pūšaminstrumentu ilgstošam un intensīvam skanējumam zemā reģistrā, kas šajā darbā sastopams it bieži,” komponists komentē, norādot arī šī vārda nozīmju dažādību, saistītu ar “drone efektu” mūzikā, kas veidojas ilgstoši izturot vai nepārtraukti atkārtojot kādu skaņu. (Piemēri – indiešu instrumenta tampura loma rāgas spēlē, skotu dūdu burdons u.c. Savukārt laikmetīgajā un populārajā mūzikā pazīstam Drone virzienu, kam raksturīga meditatīva, taču nereti arī intensīva vai pat agresīva ilgstamība, kas balstīta uz noteiktu atsevišķu skaņu kopumu. Ievērojamākie pārstāvji - La Monte Jangs, Klauss Šulce, Fils Nibloks, grupa “Aphex Twins”.)A.Dzenītis savu skaņdarbu iecerējis kā asociatīvu, psihoanalītisku fantāziju par šiem jēdzieniem, izmantojot subkultūras mūzikas atribūtus – elektriskās ģitāras, pamatīgu ritma sekciju, tādējādi vietumis piešķirot mūzikai rokmūzikas spēku (šo līniju komponists iesācis ar urbāno klarnetes koncertu “Pilsētas tulkots” 2008.gadā). Viendaļīgais skaņdarbs būvēts trijos posmos, un par trešo ir īpašs stāsts. “Bērnībā mājās gandrīz pastāvīgi skanēja radioaparāts. Viss, sākot no raidījumiem lauksaimniekiem, sporta pārraidēm līdz mūzikas programmām gāja caur manu apziņu. Vakaros, laižoties miegā, dažkārt ēterā atskanēja Glena Millera melodijas “In The Mood” pirmās taktis, kam sekoja sulīgs baritons: „Ir pienācis laiks džezam”. Tā bija Ivara Mazura balss. Tālākais vairs nebija svarīgs. Nekad neesmu bijis kaislīgs džeza fans, taču šīs skaņas jaucoties ar asinsrites dūkoņu ausīs, ko rada miers un miega tuvums manī atstājušas neizdzēšamas emocijas. Mana skaņdarba pēdējais posms vērš Glena Millera tēmas ievadu nedaudz satīriskā, varbūt pat komiskā, neparastā veidā par nepārtrauktu “drone” kustību — “pingpongu” ar apziņu. Dienā kad pabeidzu skaņdarbu, uzzināju, ka Ivara Mazura vairs nav mūsu vidū. Ja atļauts, lai šī ir kā neliela piemiņa viņam no cilvēka, kam džezs ir, lai arī tīkams, taču pasvešs, taču šī džeza motīva un balss apvienojuma skaniskā fotogrāfija atmiņā palikusi uz mūžiem,” stāstīja Andris Dzenītis.  Čikāgā dzimušais Džozefs Švantners pašlaik ir viens no visaugstāk novērtētajiem amerikāņu akadēmiskās mūzikas komponistiem. 1979. gadā par kompozīciju ”Aftertones of Infinity” (“Mūžības pēcskaņas”) ieguva Pulicera balvu. 1985. gadā kompozīcija “Magabunda: četri Agueda Pizarro dzejoļi:) tika nominēta Grammy balvai kategorijā „Labākais jaunais klasiskais skaņdarbs”. 1987. gadā Grammy nomināciju izpelnījās arī skaņdarbs ”A Sudden Rainbow”. Dž. Švantnera darbu klāstā ir virkne skaņdarbu simfoniskajam pūtēju orķestrim, kuri izceļas ar interesantu skaņu valodu un spilgtu tēlainību. To apliecina arī nosaukumi: ”and the Mountains Rising Nowhere” (Un kalni slejas nekurienē), ”From a Dark Milennium” (No tumšās tūkstošgades), ”In Evening’s stillness…”(Vakara klusumā), ”Recoil” (Atsitiens). Koncertu sitaminstrumentiem un orķestrim 1994. gadā savai 150. Koncertsezonai pasūtīja Ņujorkas filharmoniķi. Perkusionistam tajā jāspēlē plašu instrumentu klāstu – marimbu, ksilofonu, vibrafonu, krotales, dažādus tradicionālus un netradicionālus bungu un zvanu paveidus.Biļetes uz koncertu tirgo „Biļešu paradīzes” kasēs un internetā par Ls 4 līdz Ls 10, ar atlaidēm pensionāriem un studentiem.