Pie orķestra diriģenta pults stāsies Aivis Greters, kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem tēlojot Ludviga van Bēthovena Heroiskās simfonijas patētisma pilnās skaņu ainas un meklējot Volfganga Amadeja Mocarta galantā Flautas koncerta valdzinošākos motīvus. Solista godā - Parīzes Filharmonijas pirmā flauta Vensās Likā. Līdzās dižajiem klasiķiem klausītājus sagaida arī latviešu mūzikas pirmatskaņojums - Jēkaba Jančevska Trīs Bēthovena citāti.
Vēl nesen par Gada jauno mākslinieku pasludinātā diriģenta Aivja Gretera vārds arvien biežāk izskan arī starptautiskā mērogā – savulaik kora Kamēr... līderis nu jau regulāri stājas Eiropas orķestru priekšā un sadarbojas arī ar Rīgas un Gēteborgas opernamiem. Pirmoreiz pilnmetrāžas programmu veidojot kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, viņš pievērsies emocionāli nospriegotiem, pārdrošu ideju un jaunības enerģijas caurstrāvotiem opusiem. Tāds ir gan operiska melodisma un teatrāla dramatisma cauraustais Volfganga Amadeja Mocarta Otrais flautas koncerts, gan uz klasicisma un romantisma sliekšņa tapusī, par Heroisko dēvētā, Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, kuras skaņurakstos iedvesmu jaundarbam smēlies viens no spilgtākajiem latviešu jaunajiem talantiem – mūslaiku romantiķis Jēkabs Jančevskis.
"Šī programma man ir personiski ļoti tuva – tajā tiek skarti arī manas dzīves dažādie posmi. Šī koncerta īpašais notikums, kas ir arī viens no Sinfonietta Rīga pamatuzdevumiem, ir latviešu mūzikas pirmatskaņojums. Man prieks, ka Jēkabs Jančevskis pirmo reizi raksta mūziku šim orķestrim. Autora Trīs Bēthovena citātos būs dzirdams izjusts traģisms, iedvesmojoties no Bēthovena mūzikas, dzīves un personības,” – par programmu stāsta diriģents Aivis Greters.
Jēkabs Jančevskis dzimis aktrises Zanes Jančevskas ģimenē un bērnību pavadījis teātra aizkulisēs un uz skatuves, piedalījies filmās un interesējies par improvizāciju. Skolas laikā apguvis klavierspēli un kompozīciju, vēlāk par profesiju izvēlējies diriģēšanu, sadarbojies ar jaukto kori Sola, Anima, Valsts akadēmisko kori Latvija un plūcis laurus daudzos starptautiskos konkursos. Savā daiļradē komponists labprāt runā par tēmām, kas saistītas ar garīgumu, gaismu, filozofisku apceri, reizēm ieskanas arī ironijas vai pat agresijas motīvi – un abu marta koncertu apmeklētāji varēs izvērtēt, kuras no iecienītākām Jančevska tēmām vairāk atspoguļojas speciāli Sinfonietta Rīga komponētajā jaundarbā.
Gan Lielajā ģildē, gan arī koncertzālē Latvija publikai tiek dāvāta iespēja atkal tikties ar programmas īpašo viesi Vensānu Likā – vienu no vadošajiem savas paaudzes franču flautistiem. Savulaik muzicējis Berlīnes filharmoniķos, bet kopš 1994. gada ir Parīzes Filharmoniskā orķestra pirmā flauta. Līdztekus Likā tiek augstu vērtēts arī kā flautas spēles pedagogs, jaunajai flautistu audzei aktīvi nododot savu pieredzi Parīzes konservatorijā. "Vensāna spēlē var dzirdēt ārkārtīgi lielu fleksibilitāti un niansētību. Viņa muzikālā filozofija un izpratne par skaņradi postulē uzskatu, ka pats būtiskākais mūzikā norisinās starp skaņām. Šī neredzamā sasaiste - no skaņas uz skaņu - ir klātesoša arī mūsu programmas uzbūvē," vērtē Aivis Greters.
Ar Rīgas publiku Likā tiekas jau otro reizi. Iepriekš viņa izcilo spēli novērtējām Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncertā 2019. gadā, kopā ar orķestri un arfisti Mariju Pjēru Langlamē atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta Koncertu flautai, arfai un orķestrim.
Plašāka informācija par 22. un 23. marta koncertiem pieejama orķestra mājaslapā www.sinfoniettariga.lv.