Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņošanai Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Karels Marks Šišons izvēlējies izcilu solistu kvartetu - Elīnu Garanču, kuras šīs vasaras darba plānā ir arī Verdi Rekviēma atskaņojums Zalcburgas festivālā, soprāns būs Mišela Kraidere, ko 2009. gada maijā klausījāmies šī paša opusa atskaņojumā, savukārt šogad februārī dzirdējām Dezdemonas lomā. Tenora partiju dziedās Berlīnes Vācu operas solists Joseps Kans, bass būs Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Mačanovskis. Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēs Verdi lieldarba pieredzējušie interpreti - Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris Latvija, vēsta Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica.
Džuzepes Verdi monumentālo un skaisto Rekviēmu mēdz dēvēt par vēl vienu Verdi operu – tik emocionāli spēcīga ir kontrastu pārpilnība, dramaturģiskais spriegums un solobalsu, ansambļu un kora daudzveidīgā saspēle. Rekviēma tapšanas ideja dzimst 1873. gadā, kad nomirst dzejnieks Alesandro Mandzoni – Itālijas revolucionāro brīvības alku simbols, humānisma lāpnesis un romantisko ideālu karognesis. Verdi raksta: "Ar viņa nāvi beidzies mūsu šķīstākais, svētākais un augstākais slavas laiks."
Džuzepes Verdi Rekviēmā vienlīdz spēcīgi izzīmējas pasaulīgais un pārlaicīgais. Zināms, ka savu pasaules uzskatu Verdi definēja kā agnostiķis jeb cilvēks, kurš uzskata, ka par Dieva esamību vai neesamību mēs nevaram neko uzzināt.
Rīgas festivāla noslēgumā skanēs Verdi Rekviēms izcilu solistu sniegumā
Rīgas festivāla noslēguma koncertā 21. jūnijā Dzintaru koncertzālē skanēs Džuzepes Verdi _Rekviēm_s izcilu solistu sniegumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.