Koncertā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sõla izpildīs latviešu komponistu skaņdarbus mākslinieciskā vadītāja Kaspara Ādamsona un diriģentu Artūra Oskara Mitrevica un Jurģa Rāta vadībā. Koncertu muzikāli bagātinās solists Rihards Millers un Mūsu opernama LNB solists (baritons) un baznīcas galvenā ēģelniece Ilze Reine.
Koncerts tiek organizēts, lai godinātu 1949. gada 25. marta deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, un tas ir daļa no fonda Sibīrijas bērni piemiņas pasākumiem, kas veltīti deportāciju upuriem. Koncerta programma ietver latviešu komponistu skaņdarbus, kas atspoguļo latviešu tautas garu, un mūziku, kas runā par mīlestību, ciešanām un cerībām.
Programmā izskanēs latviešu komponistu darbi, tostarp Pētera Vaska, Viatore, Imanta Kalniņa, Ojāra Vācieša - Mīlestība, Emīla Dārziņa, Andrieva Niedras - Jaunībai, Ērika Ešenvalda, Paulīna Bārdas - Tāls ceļš, Pētera Vaska, Knuta Skujenieka un Leona Brieža - Klusās dziesmas, latviešu tautasdziesmu apdares un citas latviešu mūzikas pērles.
Kora Sõla mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons saka: "Latviešu tautasdziesmas ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Koncerta programmā iekļautas tautasdziesmu Jāņa Cimzes Tek saulīte tecēdama un Emila Melngaiļa Saulīt vēlu vakarā apdares. Tautisko kodu runājot, koncertā izskanēs komponista Alberta Jēruma Kas tie tādi, kas dziedāja. Arī viņš bija spiests doties prom no Latvijas, tas sasaucas arī ar komponistu Jāni Kalniņu, jo abi nevarēja dzīvot dzimtenē. Par godu latviešu mūzikas klasiķa Emīla Dārziņa 150 gadu jubilejai, koncertā skanēs viņa dziesma Jaunībai, kuru izpildīs solists Rihards Millers kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini. Tāpat būs klausāma Imanta Kalniņa un Ojāra Vācieša Mīlestība – dziesma, kas simbolizē mīlestību, ko nevar viegli atņemt, it īpaši attiecībā uz mūsu zemi Latviju. Koncerta noskaņu bagātinās arī Ērika Ešenvalda un Paulīnas Bārdas darbs Tāls ceļš, kas veido saikni ar mīlestību un trīs mūziķu blokflautu izpildījumā radīs sajūtu ar aizgājušo un par tām dvēselēm, kas vairs nav mūsu vidū.”
Mūzika ir valoda, kas ir kā tilts starp tagadni ar pagātni, un tā sniedz iespēju apzināties mūsu vēstures nozīmi. Kā diriģents Kaspars Ādamsons norāda: "25. marts ir vēl viena reize, kad pārdomāt vēstures līkločus un tautas gaitas, īpaši mūsdienu pasaules kontekstā, kas iedod aktualitātes devu."
“Piemiņas koncerts sniegs iespēju apmeklētājiem izjust mūziku, kas savieno tautas vēsturi ar dziļām emocijām. Tas veltīts cilvēkiem, kuri cieta no padomju režīma represijām. Šī ir brīnišķīga iespēja gan pieminēt, gan atcerēties tos, kuri tika izvesti no savām mājām. Kā arī vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir saglabāt piemiņu un izzināt mūsu vēsturi, jo esam daļa no tās,” Dzintra Geka, Sibīrijas bērnu fonda dibinātāja.
25. marta deportācijas ir viens no traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kas norisinājās 1949. gada 25. martā, kad padomju varas pārstāvji, īstenojot vienu no plašākajām deportācijām, izveda tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju uz Sibīriju un citām padomju savienības attālajām teritorijām.
Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla dibināts 1998. gadā. Kora radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. Sōla regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē - gan Eiropā, gan Amerikā - organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīcijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.