Koncertā diriģenta Valda Butāna vadībā skanēs latviešu komponistu Lolitas Ritmanis, Viļņa Šmīdberga, mūsu izcilākā simfoniķa Jāņa Ivanova mūzika un pirmatskaņojumu piedzīvos Platona Buravicka jaundarbs Patiesība un šķitums orķestrim, tenoram un stereofoniskai elektronikai. Ieeja – ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami Rīgas Doma un Biļešu paradīzes kasēs, kā arī interneta vietnē.
Platona Buravicka jaundarbs
Plašajā Rīgas Doma akustikā orķestra pūšaminstrumentu skanējums savīsies ar Rīgas kamerkora Ave Sol un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora Sōla dziedātāju balsīm. Platona Buravicka jaundarba solists būs Armands Siliņš-Bergmanis, kurš ilgus gadus pārstāvējis latviešu baritonu saimi, taču nu pirmoreiz apliecināsies kā tenors.
Platona Buravicka jaundarba tekstuālais risinājums ir kompilācija no latviešu filozofu darbiem – no Teodora Celma (1983–1989) grāmatas Patiesība un Šķitums un Roberta Mūka (1923–2006) esejas Rietumu romantisms un austrumi. Pieminot ievērojamo latviešu simfoniķi Jāni Ivanovu, skanēs viņa Trešās, 1938. gadā sacerētās simfonijas otrā daļa. Viļņa Šmīdberga oratorija Ugunsskrējiens jauktajam korim un orķestrim ar Jāņa Petera un tautas dziesmu vārdiem ir komponēta atmodas priekšnojautās un pirmatskaņota 1988. gadā, kad komponista pastiprinātas uzmanības lokā ienāk dzimtenes Latvijas tēma, latviešu tautas vēstures un likteņa ceļi. Kori kopā ar orķestri Rīga muzicēs arī svītā Dvēseļu putenis no Lolitas Ritmanis mūzikas filmai Dvēseļu putenis – vēsturiskai kara drāmai pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, kas atspoguļo latviešu strēlnieku cīņas par Latvijas brīvību. Koru sniegumā skanēs arī skaistā Jāņa Ivanova vokalīze Rudens dziesma, kas simboliski izskan arī koncerta nosaukumā.
Latvisks ilgu sapņotājs
Ventspils koncertzālē Latvija jau 10. novembrī plkst. 19 izskanēs Ventspilī dzimušā Kanādas latviešu komponista Imanta Ramiņa 80 gadu jubilejas koncerts, kurā diriģenta Māra Sirmā vadībā uzstāsies Valsts akadēmiskais koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, solistes Laura Zariņa (vijole), Viktorija Majore (soprāns), Oksana Ņikitjuka (mecosoprāns). Šī būs iespēja dzirdēt Imanta Ramiņa Koncertu vijolei un orķestrim un spilgtākos kora darbus – tostarp arī skaisto, gaiši smeldzīgo, neierastās harmonijās zaigojošo tautas dziesmas Pūt, vējiņi apdari un Ave Verum Corpus, ko iecienījuši daudzu valstu kori. "Savā būtībā caurcaurēm latvisks ilgu sapņotājs mūzikā, bet ar pasaules redzējumu," komponistu raksturo Māris Sirmais.
Tajā pašā 10. novembra vakarā Liepājas Lielajā dzintarā latviskuma spēku stiprinās dūdu un bungu grupas Auļi 20 gadu jubilejas koncerts Deviņvīru spēks, kam 11. novembrī plkst. 15 sekos Liepājas radošo kolektīvu koncerts Saules pielijuši, kurā ieeja ir bez maksas. Skatītājus jau no plkst. 14.30 pirmā stāva izstāžu galerijā sagaidīs pūtēju orķestris, bet Lielajā zālē iespaidīgā teatrāli muzikālā uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 30 kolektīvu – tautas deju ansambļi, kori, folkloras kopas, pūtēju orķestri, vokālie ansambļi un amatierteātri. Skanējumu spilgtinās solisti Andris Ērglis, Laura Bluķe un Solveiga Kūlaine. Koncerta mākslinieciskie vadītāji ir Dziesmu svētku virsdiriģente Ilze Valce un Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.
Dievs, Tava zeme deg!
Kultūras pils Ziemeļblāzma Svētku laukumā 11. novembrī plkst. 19 uz sadziedāšanos pie ugunskuriem aicina etnomūzikas grupa Ogas. Būs silta tēja, patriotiskas dziesmas un sirsnīga kopā būšana. Skatītāji aicināti ņemt līdzi svecīti, ko novietot kopīgajā kompozīcijā uz laukuma trepēm.
Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte – latviešu lūgšana – Dievs, Tava zeme deg! skanēs Lāčplēša dienai veltītajā koncertā vēsturiskajā tās pirmatskaņojuma vietā Rīgā, Vecajā Svētās Ģertrūdes ev. lut baznīcā 11. novembrī plkst. 17 un Cēsu Sv. Jāņa ev. lut baznīcā 12. novembrī plkst. 17. Tai līdzās arī Jēkaba Jančevska, Pētera Vaska un Pētera Plakida opusi. Godinot brīvības cīņās kritušos varoņus, muzicēs ērģelniece Jolanta Barinska, solisti Eduards Vācietis un Mārtiņš Zvīgulis, teicēja Zane Jančevska, Rīgas Praktiskās estētikas jauktais koris Anima Mea, Emīla Dārziņa jauktais koris, Cēsu Kultūras centra jauktais koris Vidzeme, Ogres skolotāju kamerkoris un šo koru diriģenti Ivars Krauze, Jēkabs Jančevskis, Rihards Lapiņš un Jēkabs Kalniņš. Ieeja koncertos par ziedojumiem.
Prieka sala
Arī pianistiem ir, ko vēstīt Lāčplēša dienā. Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste, 16 (!) izpildītājmākslas konkursu laureāte Arta Arnicāne sava Lāčplēša dienas koncerta programmai Dzintaru koncertzālē 11. novembrī plkst. 18 izvēlējusies XX gadsimta sākuma impresionisma un vēlīnā romantisma skaņdarbus: vienu no latviešu klaviermūzikas virsotnēm – Jāņa Mediņa Dainas klavierēm (dzirdēsim pirmās 12 dainas) –, čehu XX gs. komponista Bohuslava Martinū svītu Taureņi un paradīzes putni, franču impresionista Kloda Debisī ciklu Estampi un žilbinoši virtuozo Prieka salu.
Spēja aizraut klausītājus un radīt īpašu koncerta gaisotni darījusi Artu Arnicāni par publikas gaidītu mākslinieci daudzviet Eiropā. Viņas interpretāciju dvēseliskais siltums savienojas ar izsmalcinātu inteliģenci, ļaujot sasniegt ikvienu klausītāju gan no lielās skatuves, gan šaurā kamermūzikas cienītāju lokā.
"Spēlēt latviešu komponistu mūziku man ir tikpat dabiski kā elpot gaisu," saka mūsu izcilais pianists Reinis Zariņš, kura solokoncerts 12. novembrī plkst. 17 noslēgs Mazās Mežotnes pils koncertsezonu. Šim klaviermūzikas vakaram mūziķis izvēlējies latviešu komponistu Andra Dzenīša, Matīsa Čudara, Lindas Leimanes, Krista Auznieka, Pētera Vaska un Georga Pelēča skaņdarbus, no kuriem gandrīz visi rakstīti Reinim Zariņam.
Ar visiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties: https://svetki.riga.lv.