Izrādi iestudējis lietuviešu diriģents Modests Pitrens un Eiropā pieprasītais krievu režisors Vasilijs Barhatovs, kurš ir Asmikas Grigorjanas dzīvesbiedrs. Šis Spēlmanis uz Viļņu ir atceļojis no Bāzeles teātra, kur pirmizrāde notika 2018. gadā. Līdzās Asmikai Grigorjanai Šveicē bija dzirdams krievu tenors Dmitrijs Golovņins – viņš Alekseja lomu dziedāja arī Viļņā. Pārējos Spēlmaņa tēlos pārliecinoši iemiesojās lietuviešu solisti.
Visi spēlē internetā
Izrāde ir kļuvusi par lielu notikumu Lietuvas opermūzikas dzīvē arī tāpēc, ka tajā pēc desmit gadu pauzes uz skatuves ir atgriezies leģendārais bass Vladimirs Prudnikovs (ģenerāļa lomā). Ģenerāļa mīļākās Blānšas lomu dziedāja Vladimira Prudnikova meita mecosoprāns Ieva Prudnikovaite. Viņa ir diriģenta Modesta Pitrena dzīvesbiedre; Ieva Prudnikovaite dziedājusi arī Latvijas Nacionālajā operā.
Prokofjeva Spēlmaņa pamatā ir Fjodora Dostojevska romāns (1866), libreta autors ir pats komponists. Opera tika pabeigta 1916. gadā, tās pirmizrāde notika Briselē 1929. gadā. Saskaņā ar libretu Spēlmaņa darbība risinās 1865. gadā izdomātā vācu kūrortpilsētā Ruletenburgā. Galvenie varoņi ir krievu ģenerāļa ģimene un šīs ģimenes bērnu skolotājs Aleksejs, kurš iemīlas ģenerāļa pameitā Poļinā.
Režisora Vasilija Barhatova iestudējumā darbība pārcelta uz kādu piepilsētas hostelī, kura numuriņos mīt stāsta varoņi, krievi un eiropieši. Viņi visi ir atkarīgi cits no cita. Viņi spēlē nevis kādā greznā kazino, bet internetā. Šāda atkarība ir vēl bīstamāka, jo digitālajā vidē, izmantojot viedtālruni, cilvēks var spēlēt vienatnē, lai kur viņš atrastos – savā istabā vai autobusā.
Vasilijs Barhatovs uzsver, ka Spēlmanis ir viens no pirmajiem spilgtākajiem literāri dramatiskas operas piemēriem: teksts operā ir tikpat svarīgs kā literārajā pirmavotā (cits piemērs ir Leoša Janāčeka opera No mirušo nama, kuras pamatā arī ir Dostojevska grāmata). "Kad 2012. gadā Viļņā iestudēju Čaikovska Jevgeņiju Oņeginu, es bieži atkārtoju, ka operu nedrīkst jaukt ar Aleksandra Puškina romānu. Spēlmanis ir Prokofjeva skatījums uz Dostojevska darbu, savukārt Čaikovska Jevgeņija Oņegina varoņi ļoti atšķiras no Puškina grāmatas personāžiem," norāda režisors.
Dostojevskis Spēlmanī raksta par to, kā cilvēki parasti iedomājas spēļu zāles: eleganti vīrieši uzvalkos, skaistas dāmas vakarkleitās, ar zeltu rotāti galdi, dārgs šampanietis smalkās glāzēs. "Kaut ko tādu redzam Džeimsa Bonda filmā Casino Royale, taču Dostojevskis brīdina, ka realitāte ir daudz baisāka un azartspēļu vilinošais skaistums apslēpj likteņus, kas ir salauzti. Izrādē es akcentēju kontrastu starp kazino tēlu, kādu cilvēki iedomājas, un realitāti. Taču vārdam "spēlmanis" ir daudz plašāka nozīme – darbā ir runa ne tikai par azartspēlēm. Apstākļu vadīti, operas varoņi kļūst par spēlmaņiem katrs savā veidā," skaidro režisors.
Diriģents Modests Pitrens lieliski tiek galā ar Spēlmaņa sarežģīto partitūru. Viņš norāda, ka kopš XX gadsimta 80. gadiem Sergeja Prokofjeva darbi līdzās viņa laikabiedru Dmitrija Šostakoviča un Igora Stravinska operām ir piedzīvojuši renesansi Rietumeiropas teātros.
"Prokofjevs ir komponists, kura instrumentālās krāsas, harmoniskie un melodiskie pavērsieni ir atpazīstami kopš pirmajām taktīm. Viņa daiļrade rezonē ar manu būtību. Ja es spētu komponēt, mani skaņdarbi varētu būt līdzīgi Prokofjeva mūzikai," saka Modests Pitrens. Tāpat kā citu XX gadsimta skaņražu darbos, Prokofjeva mūzikā ir jūtama savam laikam raksturīgā spriedze, trauksme un nemiers. Tajā pašā laikā ir dzirdama arī sapņu pasaule, piebilst bijušais Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Modests Pitrens. Pašlaik viņš ir Šveices pilsētas Sanktgallenes operteātra un simfoniskā orķestra galvenais diriģents.
Dīvu topa virsotnē
Visas biļetes uz trim februārī notikušajām Spēlmaņa izrādēm Viļņā bija pārdotas, jo publika vēlējās dzirdēt lielisko Asmiku Grigorjanu – pēdējos divos gados viņa ir nostiprinājusi pozīcijas Eiropas populārāko un pieprasītāko dīvu topa virsotnē. Māksliniece guvusi grandiozus panākumus, dziedot Salomi režisora Romeo Kastelluči iestudējumā Zalcburgas festivālā. Lietuvā Asmika Grigorjana sniedz koncertus, taču iestudējumos ir dzirdama reti.
Asmikas Grigorjanas sniegums Spēlmanī pierāda, ka viņu patiesi interesē ne tikai tēla muzikālais, bet arī teatrālais un dramatiskais piepildījums, tāpēc visas viņas lomas ir pilnīgi atšķirīgas – viņa mainās kopā ar savām varonēm.
Vēlāk šajā sezonā viņa dziedās trīs jaunas lomas – Jenūfu Londonas Karaliskajā operā (diriģents Vladimirs Jurovskis, režisors Klauss Gūts), Normu Vīnes teātrī Theater an der Wien (diriģents Djego Mateuss, režisors Vasilijs Barhatovs) un Hrīsotemīdu Elektrā Zalcburgas festivālā (diriģents Francis Velzers-Mests, režisors Kšištofs Varlikovskis).
Plānots, ka Spēlmanis atgriezīsies Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātra nākamajā sezonā un tajā atkal dziedās Asmika Grigorjana.
Informācija: www.opera.lt