Latvijas publika Loengrīna jauniestudējumu Londonas Karaliskajā jeb Koventgārdena operā gaidīja ar īpašu nepacietību, jo šajā izrādē Andra Nelsona vadībā bija paredzēta soprāna Kristīnes Opolais debija Brabantes princeses Elzas lomā. Šim plānam nebija lemts piepildīties: pavasarī drīz pēc paziņojuma par Andra Nelsona un Kristīnes Opolais šķiršanos kļuva zināms, ka dziedātāja atcēlusi dalību Loengrīnā, jo viņai ir "nepieciešams laiks, lai pilnībā atgūtos pēc nesen veiktas medicīniskas procedūras". Šovam, kā vienmēr, ir jāturpinās: maija sākumā Karaliskā opera informēja, ka Kristīni Opolais jauniestudējumā aizstās jaunais īru soprāns Dženifere Deivisa.
Risks ir attaisnojies
Daži klausītāji sacēla traci sociālajos tīklos: kā Koventgārdena opera atļaujas pārdot biļetes uz Loengrīnu par astronomiskām cenām (līdz 280 sterliņu mārciņām) un zvaigznes vietā piedāvāt zemāka ranga solisti vienā no galvenajām lomām?! Skeptiķu bija daudz, taču teātra risks ir attaisnojies. 7. jūnijā notikušajā Loengrīna pirmizrādē Dženifere Deivisa tika apbalvota ar visskaļākajām ovācijām – viņa piedzīvoja īstu triumfa brīdi.
Tas ir klasisks "(Vāgnera) zvaigzne ir dzimusi" stāsts. Bija neiespējami noticēt, ka Elzas lomu māksliniece dzied pirmo reizi mūžā. Dženifere Deivisa apbūra ar pārliecinošu sniegumu, pārsteidza vokāli, aktieriski un emocionāli. Viņai ir grezna, lidojoša balss, svaiga, taču jutekliska brieduma pilna. Dženiferes Deivisas balss un spēle atklāja viņas atveidotās varones sapņaino naivumu, valdzinošo erotismu un fatālo izmisumu. Pateicoties īru dziedātājas talantam, šajā episkajā, romantiskajā, piecas stundas ilgajā vāgneriskajā piedzīvojumā Elza ir neizsmeļams gaišuma un siltuma avots.
Pirmizrādē Dženifere Deivisa bija izteiksmīga un precīza, dziedāja ar apbrīnojamu iedvesmu un vieglumu, bez uztraukuma – debitantes tā nedzied! Šī ir ne tikai viņas pirmā Vāgnera loma, bet arī pirmā tik nozīmīgā un apjomīgā galvenā loma Karaliskajā operā – teātrī, kuru viņa labi pazīst. 2015.–2017. gadā viņa bija Koventgārdena operas jauno dziedātāju programmas dalībniece. Visticamāk, mākslinieces fenomenālais sniegums Loengrīna jauniestudējumā mainīs viņas karjeras gaitu.
Vīrišķības trauslums
Līdz 1. jūlijam Londonas Loengrīnā Dženifere Deivisa mirdzēs zvaigžņu ansamblī, kuru smalkjūtīgi vada diriģents Andris Nelsons. Titullomā iejūtas vācu elks, Baireitas festivāla zvaigzne varoņtenors Klauss Floriāns Fogts – dzimtajā Vācijā un valstīs, kurās runā vācu valodā, viņš ir Vāgnera mūzikas ikona, muzikālā vāciskuma simbols. Tenora balsu cienītāji sadalās divās nometnēs: vieni fano par Jonasu Kaufmani Loengrīna un Parsifāla lomā, citi – par Klausu Floriānu Fogtu. Viņi ir pilnīgi dažādi: Jonasa Kaufmaņa balsī ir jūtamas tumsnējas baritona krāsas, savukārt Klausa Floriāna Fogta vokāls izstaro īpatnēju vīrišķīgu trauslumu, varonīgu ievainojamību; brīžiem šķiet, ka savos 48 gados viņš dzied kā vācu kora zēns.
Londonas Karaliskās operas zāles izmērs un akustiskie apstākļi ir ideāli piemēroti Klausa Floriāna Fogta gaišajai balsij. Palīdz arī dziedātāja līdzšinējā sadarbības pieredze ar Andri Nelsonu: Loengrīnu latviešu diriģenta vadībā viņš dziedājis katru vasaru Baireitas festivālā no 2010. līdz 2014. gadam (vācu režisora Hansa Neienfelsa novatoriski estetizētajā iestudējumā; izrādes ieraksts ir pieejams CD un DVD).
Noslēpumaino bruņinieku Loengrīnu, kurš ierodas glābt Elzu un kura identitāte nedrīkst tikt atklāta, savā radošajā mūžā Klauss Floriāns Fogts atveidojis biežāk nekā jebkuru citu partiju. Viņa sniegumam ir raksturīgs fascinējošs atturīgums, savaldība un dievišķa dzirksts, kas izceļ mākslinieka atveidoto varoņu citādību un savrupību, un arī jaunajā Loengrīna uzvedumā Klauss Floriāns Fogts demonstrē perfektu stila izjūtu un eleganci. Jau pašu pirmo Loengrīna āriju viņš dzied kā izsmalcinātu šūpuļdziesmu pieaugušajiem. Turklāt Klausa Floriāna Fogta balsij ir vēl kāda īpašība – tā gandrīz nenogurst un ilgā vakara beigās skan tikpat dzidri kā sākumā.
Solistu ansamblī ir jāizceļ dramatiskais soprāns Kristīne Gerke Ortrūdes lomā. Pašreiz viņa ir viena no visvairāk pieprasītajām, visaugstāk vērtētajām amerikāņu dīvām smagsvara repertuārā. Viņa lieliski atveido Elektru, Brīnhildi un Turandotu, nākotnē plāno dziedāt Izoldi. Eiropā Kristīne Gerke uzstājas samērā reti, tāpēc nepalaidiet garām iespēju viņu dzirdēt.
Kristīne Gerke ir pievilcīga, vitāla māksliniece, kura iepriecina ar neordināru Ortrūdes tēla interpretāciju. Viņas varone ir ļauna burve manipulatore, hiperseksuāla sieviete hameleons, kura spēj būt lietišķa, brutāla un maiga. Brabantes grāfa Frīdriha fon Telramunda (vācu baritons Tomass Johanness Maiers) sieva fiziski un emocionāli sāpina ne tikai apkārtējos, bet pirmām kārtām pati sevi, protams, gūstot no tā arī sadomazohistisku baudu.
Svastika ar gulbi
Loengrīnu iestudējis pieredzes bagātais Londonā dzīvojošais amerikāņu režisors Deivids Oldens (viņa dvīņubrālis Kristofers Oldens arī ir operas režisors), kura drosmīgās modernās izrādes pēdējos trijos gadu desmitos pamatīgi satricinājušas Eiropas opermākslas pasauli. Loengrīna darbību no X gadsimta pirmās puses viņš pārcēlis uz XX gadsimta 30. gadiem – militāro konfliktu plosītā Antverpene gaida jauna līdera atnākšanu.
Šajā kara sakropļotajā, stilizētajā vidē Deivids Oldens ievieš nacisma simbolus, kurus sakrusto ar Loengrīna zīmola – gulbja – tēlu. Elzas un Loengrīna kāzu ceremonija notiek pie monumentāla altāra, kuru rotā gulbja skulptūra, operas dramatiskajā finālā uz skatuves izkārti sarkanbaltmelni transparenti, kuros svastika ir aizstāta ar gulbja siluetu (izrādes ikonogrāfijā gulbis ir ieņēmis nacistu iecienītā simbola ērgļa vietu).
Uz skatuves ir arī citas atsauces uz vācu kultūru un vēsturi, piemēram, uzreiz pēc kāzām galveno varoņu pāris nonāk Elzas guļamistabā, kurā redzam 1882.–1883. gadā radīto Augusta fon Hekela gleznu Loengrīns ierodas Antverpenē. Šis ir viens no Loengrīnam veltītajiem darbiem, kas atrodas Bavārijas karaļa Ludviga II depresīvi pasakainajā Neišvānšteinas pilī.
Visi mīl Andri Nelsonu
Jauniestudējuma enerģijas un iedarbības avots ir diriģenta, dziedātāju, orķestra un kora sniegums. Andris Nelsons panāk ideālu, krāšņu, majestātisku, virtuozu un apgarotu Loengrīna skanējumu – nevar nepamanīt, ka viņš ar savu degsmi iedvesmo un aizrauj visus izrādes dalībniekus. Strādājot ar šādu maestro, arī solisti spēj pacelties augstākā līmenī, sasniegt jaunu meistarības pakāpi. Izrādē ir jūtama diriģenta emocionālā un muzikālā tuvība ar dziedātājiem. Viņi mīl Andri Nelsonu, un šī mīlestība ir abpusēja.
"Grūti salīdzināt, kas ir mainījies kopš mūsu sadarbības Baireitas festivālā, turklāt Baireitas teātrī ir pavisam cita akustika," sarunā ar KDi saka Loengrīna lomas atveidotājs tenors Klauss Floriāns Fogts. "Man šķiet, ka pirmizrādē Londonā mums bija lēnāks temps nekā Baireitā, taču mana saikne ar Andri ir tāda pati kā iepriekš. Man uz viņu pat nav jāskatās, es viņam pilnībā uzticos. Viņš seko man, es sekoju viņam. Andris ir izcils mūziķis. Jūs redzat, ka viņš mīl to, ar ko nodarbojas. To jūt gan klausītāji zālē, gan mākslinieki orķestra bedrē un uz skatuves. To jūt visi, kas ir iesaistīti izrādē," piebilst dziedātājs. "Loengrīns ir stāsts par godu un uzticību. Mūsu dzīve būtu daudz vieglāka, ja mēs vairāk uzticētos cits citam," uzsver Klauss Floriāns Fogts.
Sajūsmu par Andri Nelsonu neslēpj arī Ortrūdes lomas tēlotāja soprāns Kristīne Gerke, kura viņa vadībā jau agrāk dziedājusi Elektru. "Ja ieskatīsieties Andra acīs, jūs sajutīsiet, kas notiek viņa dvēselē," saka Kristīne Gerke. "Viņam nav ego, viņš dzīvo un strādā mūzikas vārdā. Man patīk vērot Andri, kad viņš diriģē, turklāt es to daru ne tikai tad, kad man ir jādzied. Skatoties uz viņu, jūs pārliecināties, cik ļoti viņš mīl mūziku. Ar šo mīlestību viņš inficē un aizrauj visus apkārtējos. Kad skatos uz Andri, sāku raudāt. Esmu viena no viņa lielākajām fanēm! Tā ir dāvana atrasties uz skatuves un dziedāt viņa vadītajā izrādē. Es zinu, ka klausītāji izbauda Andra diriģētās izrādes un koncertus, taču būt uz skatuves un redzēt viņa seju mūzikas piedzimšanas brīdī ir kaut kas pavisam cits nekā klausīties to zālē. Tas ir saviļņojošs mirklis. Andris iedvesmo visus, ar kuriem viņš strādā. No orķestra, kora un dziedātājiem viņš dabū labāko, uz ko viņi ir spējīgi. Andris ir dāsns – viņš tikai dod un neko neatņem. Tāpēc mums arī gribas dot pēc iespējas vairāk," apgalvo Kristīne Gerke. "Nevaru viņu tik daudz slavēt! Ko teiks mans vīrs?!" joko Kristīne Gerke.
"Loengrīns ir stāsts par cerību, glābēju, labāku pasauli. Tas ir stāsts par to, ka mums vienmēr ir jācer uz labāko, taču galu galā mēs paši par to esam atbildīgi," uzskata Kristīne Gerke. Šis ir trešais Loengrīna iestudējums, kurā viņa atveido Ortrūdi. "Man patika strādāt Londonā ar režisoru Deividu Oldenu. Viņa darba metode un redzējums varētu šķist sarežģīts, taču darba rezultāts ir vienkāršs un tiešs savā skaidrībā – tajā nav nekā juceklīga, kas varētu novērst uzmanību no stāsta būtības un varoņu attiecībām," uzskata Ortrūdes atveidotāja.
Deivida Oldena veidotais Loengrīna iestudējums ir Londonas Karaliskās operas kopražojums ar Flāmu operu Beļģijā. No 20. līdz 28. septembrim Loengrīns diriģenta Aleho Peresa vadībā skanēs Gentē, no 7. līdz 23. oktobrim – Antverpenē (šajā pilsētā notiek operas darbība). Visās izrādēs Beļģijā Elzas lomu dziedās latviešu soprāns Liene Kinča.
Interviju ar Elzas lomas atveidotāju Dženiferi Deivisu lasiet šeit.
Loengrīns
Diriģents Andris Nelsons, režisors Deivids Oldens
Londonas Karaliskajā operā 23., 28. jūnijā un 1. jūlijā
www.roh.org.uk