Reālas aprises nu jau radusi Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja četros konceptuāli un žanriski atšķirīgos mūsu valsts simtgadei veltītos kultūrvēsturiskos muzikālos gredzenos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju. Tas tiek sniegts caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku skatupunktu.
Kultūras dzīvotspēja
Koncertuzvedumu ciklu Latvijas gredzens uzsāks koncertizrāde Rakstiem un skaņai, kurā Latgales unikālais kultūras mantojums uzrunās ar tās unikālo fenomenu – tradicionālo muzicēšanu. Pēc pirmizrādes 22. aprīlī Latgales vēstniecībā Gors koncertizrāde apceļos visus pārējos novadus un būs skatāma Jelgavā (kultūras namā 26.IV), Cēsīs (koncertzālē Cēsis 28.IV) un Liepājā (Lielais dzintars 5.V). Radošajā komandā ir Sigvards Kļava ar Latvijas Radio kori, režisore Inese Mičule, videomāksliniece Katrīna Neiburga, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš, gaismu mākslinieks Egils Kupčs.
Kora rindās integrējušies septiņu Latgales katoļu baznīcu priesteri, kuri sludina, dzied un spēlē mūzikas instrumentus. Sulīgu un vitālu skanējumu dara etnomūziķu un tautas muzikantu piedalīšanās – viņu vidū gan dziedātāja Kristīne Kārkle ar neiztrūkstošo vijoli, gan tautas kapelu dvēsele Gunārs Igaunis, dvēseles stīgas skar Aigas Sprindžas balss un spēlētā cītara. Kora mākslinieki ne tikai dzied, runā un pat repo latgaliešu valodā, bet arī spēlē īpaši šim uzvedumam radītus mūzikas instrumentus – lamellofonus jeb skanošus māla podus un vāzes –, kurus izgatavojis Krāslavas meistars Aleksandrs Maijers un keramiķe Mairita Folkmane. Pats meistars pūš lielā svilpauniekā, un pat režisorei ir gan jārunā, gan jāmuzicē, ieskandinot dūceni – diegu ar smagumu vidū.
Latvijas Radio kora un visa lielā cikla mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava uzsver: "Mūsu radošais uzdevums galīgi neietilpst iepriekš prognozētos rāmjos. Man bija būtiski atbildēt pašam sev, kas ir Latvija?" Līdzīgi kā Riharda Vāgnera Nībelunga gredzenā, diriģents sliecies to redzēt kā četru lielu, dažādu stāstu mijiedarbību. "Katra stāsta priekšvēsture sākās ar izpētes ekspedīciju darbu. Es nebeidzu apbrīnot mūsu tautu: tās akas ir tik dziļas un tik dzīvi apliecinošs ir tas ūdens, no kura varam padzerties. Saknes katrā novadā ir ar savādākiem ziediem. Četrus novadus saliekot kopā, aina varbūt pat izskatīsies daudz skaistāka, nekā sēžot Rīgā to sajūtam. Ar katru mirkli sajūtu mūsu nācijas, tautas milzīgo kultūras dzīvotspēju un konkurētspēju. Paldies, ka mums ir, kur smelties, ir, kur atsperties," saka Sigvards Kļava.
Impulss – valoda
Režisore Inese Mičule var smelties arī latgaliešu dzimtas paaudžu saknēs un priecājas, ka pirmais Latvijas gredzena notikums ir tieši Latgalē. "Tā nav nejaušība. Tas ir par godu Latgales latviešu kongresa simtgadei, tas notika 1917. gadā. Man ir kauns, ka nezināju faktu, ka XIX gadsimta otrajā pusē bija aizliegta druka latgaliešu valodā. Man bija atklājums, ka četrdesmit gadu bija aizliegts drukāt latīņu burtiem. Tomēr latgaliešu valoda ir dzīva joprojām. Man bija interesanti, kā šī valoda ir izdzīvojusi," stāsta I. Mičule, kurai dzimto valodu iemācījuši vecvecāki un vecāki. Izrādās, ka četrdesmit drūmajos gados Latgales (toreiz vēl Vitebskas guberņas) kultūrvēsturē uzplauka rokrakstu literatūra. "Neizglītotie zemnieki ar roku pārrakstīja grāmatas! Viens no viņiem bija Andrejs Jurdžs. Bibliotēkās ir pieejama 1907. gadā ar roku rakstīta viņa grāmata. Pēc tam 1916. gadā viņš uzrakstīja Mūžīgo kalendāru – cilvēka psiholoģisko spoguli, dzīvesziņu, pārrakstot lūgšanas, padomus sadzīvei, lauku darbiem, tautas dziesmas, Svētos Rakstus." Šis kalendārs veido ietvaru Latgales gredzena koncertizrādei. Apvienojot sakrālo un laicīgo vienā veselumā, mūzikas un dziesmu notikums ir pilnīgs – tautas dziesmas un Svētie Raksti viens otru papildina, vijoties cauri visai izrādei. Tiltus uz šodienu un vēsturi ar savām tautas dziesmu un ņipri dziedamo deju apdarēm veidojuši Latgales komponisti – Ilona Rupaine, Einārs Lipskis, Andris Sējāns, kā arī Valts Pūce un pats Sigvards Kļava. Un pa vidu ievītas pa vienai Mārtiņa Brauna un Imanta Kalniņa oriģināldziesmai. "Izauklēts, izpētīts stāsts. Katram latvietim tas ir jāredz. Vizuālo vēstījumu veidojusi videomāksliniece Katrīna Neiburga. Filmējot viņa apciemojusi gan priesterus, gan tautas muzikantus un priecājas, ka "izdevies diezgan tuvu piekļūt īstām, patiesām Latgales lietām""
Projektā, kas turpināsies divus gadus, Sigvards Kļava iesaistījis visdažādākās radošās grupas un mākslinieciskos kolektīvus – Latvijas Radio kori, Māri Sirmo ar Valsts akadēmisko kori Latvija, Liepājas simfonisko orķestri, etnomūziķus, folkloras kopas. Latvijas gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem. Divos gados ar žanrā, formā un saturā četrām ļoti atšķirīgām programmām tas sešpadsmit koncertos aptvers visu Latviju. Izņemot Rīgu.