Dzejniecei un dramaturģei Mārai Zālītei 18. februārī apritēja 65 gadi. Atzīmējot šo notikumu, 17. februārī pie skatītājiem Ādažu Kultūras centrā ceļu sāka jauns teatrāls koncertuzvedums Sapnis un mīlestība, veidots no teātra izrāžu dziesmām ar dzejnieces dzeju.
Koncertuzvedumu veido režisors Valdis Pavlovskis un horeogrāfe Ieva Kemlere. "Tas nav īsti koncerts, tās ir teātra dziesmas. Bet negribam spēlēt teātri, jo dziedātājiem taču ir jādzied," skaidro režisors. Koncertā piedalās Andris Ērglis, Normunds Rutulis, Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Anmary, Oranžo meiteņu trio (Olga Stupiņa, Anita Levša, Inta Gudovska) un Jāņa Strazda instrumentālā grupa.
V. Pavlovskis ir pārliecināts, ka katram cilvēkam, kurš uz koncertu atnāks, noteikti ir kādas atmiņas par kādu no skartajām teātra izrādēm. Meža gulbji, Tobago, Sfinksa, Kaupēn, mans mīļais, Lāčplēsis, Hotel Kristina, Indriķa hronika, Priekules Ikars, Neglītais pīlēns, Momo, Putnu opera, Meierovics, Mistērija par sapni un mīlestību, Še tev, Žūpu Bērtulis, Eža kažociņš, Suns un kaķe – lūk, iestudējumi, kas savulaik pulcējuši pilnas skatītāju zāles. Koncertuzvedumā Sapnis un mīlestība ar tērpiem un rekvizītiem tiks uzburtas ainas no šīm izrādēm.
"Māra Zālīte ir kā pulkstenis, jo viņa ārkārtīgi precīzi izjūt laiku. Mēs nespējam aptvert visas viņas lugas, bet visām cauri vijas viens motīvs – Latvija," emocionāli stāsta V. Pavlovskis. "Un tas nav tikai Lāčplēsī. Viņa Kaupēnu sarakstīja tad, kad pastalās gājām meklēt brīvību, bet pēc tam – aplauzāmies. Koncertuzvedumam esam izvēlējušies nevis populārākās lugas, bet emocionālākās. Un visu nosaucām Sapnis un mīlestība, jo visi sapņo un sapņi nebeidzas, visus darbus caurvij mīlestība."
Režisors šo koncertuzvedumu nav varējis iedomāties bez Meža gulbjiem. Ģeniāla, viņaprāt, ir arī dziesma Nē, manis nav no izrādes Sfinksa. "Atmiņas ir kā bildes. Kā Mārtiņš Freimanis spēlēja Kaupēnu. Kā mēs tvērām ik vārdu Lāčplēsī."
Arī pati Māra Zālīte aktīvi iesaistījusies koncertuzveduma programmas izveidē un atzīst, ka tas tapis, mīlot aktierus, dziedātājus un pats galvenais – skatītājus. "Trīsdesmit gadu laikā, kopš rakstu teātrim, pašai par pārsteigumu, iekrājies daudz skaistu dziesmu no izrādēm, kurām mūziku dāvājuši Raimonds Pauls, Jānis Lūsēns, Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs un citi mūsu lieliskie komponisti. Katru teātra darbu iecerēt, uzrakstīt un iestudēt, bet vēl jo vairāk – atdot skatītāja rokās nozīmē nodzīvot kādu dzīves daļu, atmiņā neizdzēšamu un dārgu," dzejniece teic.
Tuvākie koncerti – 24. februārī Kuldīgas Kultūras centrā, 25. februārī Liepājā Olimpiskā centra Rožu zālē.