Vērienīgo skatuves darbu Važdi Muavads uzlādē ar spēcīgu intelektuālo potenciālu – viņš perfekti zina, kā interpretēt grieķu mītus un ko tie mums nozīmē šodien. Libānā dzimušais Važdi Muavads ir rakstnieks, dramaturgs, aktieris un režisors, kurš ilgstoši dzīvojis un strādājis Francijā un Kanādā. Kopš 2016. gada viņš ir Parīzes Nacionālā drāmas teātra La Colline vadītājs. Enesku Edips ir viņa pirmais darbs Parīzes operā, līdz šim viņš ir iestudējis Mocarta Bēgšanu no seraja Lionā un Toronto.
1909. gadā uzreiz pēc izrādes Valdnieks Oidips apmeklējuma Parīzes teātrī Comédie-Française Džordže Enesku steidzās pierakstīt savas vienīgās operas pirmās taktis. Sofokla luga uz komponistu iedarbojās kā elektrošoks, tā pamudināja viņu sākt darbu pie partitūras, pirms viņam vēl bija librets. Operas pirmizrāde notika Parīzes operas vēsturiskajā ēkā – Garnjē pilī – 1936. gadā (Edips skan franču valodā). Enesku skolotāja Gabriela Forē, kā arī Igora Stravinska, Kloda Debisī un Rumānijas tradīciju ietekmē tika radīta mūzika, kurai piemīt nepārspējama oriģinalitāte.
Važdi Muavadu kopš jaunības fascinē grieķu mitoloģija, uz teātra skatuves viņš ir iestudējis visas Sofokla traģēdijas. Izrādēs viņš bieži pievēršas salauztas ģimenes tēmai, tajās ir jūtama arī režisora autobiogrāfijas atbalss un atmiņas par to, kā viņa ģimene 70. gadu beigās, kad Važdi Muavads vēl bija bērns, pameta kara plosīto Libānu.
"Man bija 23 gadi, kad draugs man ieteica lasīt grieķus. Sofokls mani pārsteidza ar savu apsēstību parādīt, kā traģēdija piemeklē tos, kuri, paši sevis apžilbuši, nespēj saskatīt savas personības nepilnību. Tas man lika aizdomāties par to, ko es neredzu sevī, par to, ko mūsu pasaule neredz sevī, par šo aklo plankumu, kas atklājoties varētu saplēst manas dzīves audumu," saka Važdi Muavads. "Sofokls ir reibinošs. Viņa darbam piemīt spēcīga elpa. Tā ir Rietumu literatūras matrica. Pastāvīgā saistībā ar ciešanām Sofokls runā gan par aklumu, gan atklāsmi," piebilst režisors.
"Traģēdijā Valdnieks Oidips varonis tiek brīdināts, ka viņa paša patiesības atklāšana būs bīstama. Bīstama ir nevis atklāsme kā tāda, bet ātrums, kādā viņš ar to saskaras. Patiesība ir šāda: Oidips ir nogalinājis savu tēvu un gulējis ar savu māti. Attiecības ar atklāsmi un atklāsmes ātrumu ir bijušas būtiskas manā literārajā darbībā. Visi mani teksti ir par to: par atklāsmi, par to, kā sasniegt atklāsmi pasaulē, kurā vairs nav burvības, pasaulē, kurā vairs nav dievu, un galvenokārt par to, kā mēs maksājam par šo atklāsmi," uzsver Važdi Muavads.
Savas domas viņš pauž iespaidīgā vizuālajā valodā uz skatuves – Edipu uz Bastīlijas operas skatuves apdzīvo mītiski un mistiski tēli, kas nāk no dažādām pasaulēm. Sižets attīstās dažādos laika posmos un darbības vietās. Katra pilsēta tiek identificēta ar citu elementu: Tēbas un to iedzīvotāji ir saistīti ar zemi, Korinta – ar gaisu, Kolona (Atēnas) – ar ūdeni. Visi tēli organiski savienojas kopīgā ģimenes drāmā. Skatītāji kopā ar Edipu meklē atbildi uz jautājumu – vai cilvēks var būt stiprāks par likteni.
Izrādes spēka avots ir izcilais vācu diriģents Ingo Mecmahers (viens no spožākajiem XX gadsimta mūzikas interpretiem, kurš dziļi izprot muzikālā teātra būtību) un britu baritons Kristofers Maltmens dramatiski izaicinošajā, vokāli sarežģītajā Edipa lomā. Tēbu valdnieci, Edipa sievu un māti Iokasti, tēlo krievu mecosoprāns Jekaterina Gubanova. Sfinksu dzied franču mecosoprāns Klementīne Margēna, priesteri – franču baritons Lorāns Nauri, Meropu – zviedru mecosoprāns Anne Sofija fon Otere.
Edips Bastīlijas operā skanēs 8., 11. un 14. oktobrī.
Izrāde 14. oktobrī tiks pārraidīta tiešraidē kanālā Medici.tv un Parīzes operas digitālajā platformā L’Opéra chez soi (tiešsaistes biļete maksā 11,90 eiro; sākums plkst. 20.30 pēc Latvijas laika).
Informācija: www.operadeparis.fr